Tieslietu padome aicina Bordānu atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas politiskajās interesēs  (76)

Tieslietu ministrs bija aicinājis Tieslietu padomi izvērtēt Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša rīcības ētiskumu, jo viņš, pēc ministra domām, ar apgalvojumiem bez pierādījumiem ir grāvis sabiedrības uzticēšanos Aivara Lemberga krimināllietas prāvas tiesnešiem, jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesnešiem un tiesu varai kopumā.

Tieslietu padome nolēma, ka Strupiša izteikumus par Lemberga krimināllietu un ELT izveides gaitu būs jāvērtē tiesnešu Ētikas komisijai. Vienlaikus padome aicināja ministru atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.

Lai arī asiem pārmetumiem bagātajā padomes sēdē Bordāns bija rosinājis pieņemt rezolūciju par Strupiša izteikumiem, Tieslietu padomes vadītājs Strupišs paziņoja, ka Bordāna rezolūcijas projektu nosūtījis Ētikas komisijai ar lūgumu sniegt vērtējumu par viņa izteikumiem. Padome nobalsoja, ka Bordāna rezolūcijas projekts piektdien nav izskatāms, jo vispirms jāsagaida Ētikas komisijas atzinums.

Arī Strupišs uz padomes sēdi bija sagatavojies rezolūciju un aicināja padomi to pieņemt, kas arī tika izdarīts.

Rezolūcijā tieslietu ministrs aicināts turpināt dialogu ar Tieslietu padomi, "ievērojot profesionālās diskusijas principus", un atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.

Tieslietu padome izskaidro, ka patiesībai neatbilst ministra paustais, ka Strupišs kavē tiesnešu mācību centra izveidi. Tiesnešu apmācības pārņemšana no izpildvaras saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu ir atzīta par prioritāru tiesu sistēmas stratēģisko mērķi. Tieslietu padome informē, ka Strupiša vadībā aktīvi strādā pie jaunās tiesnešu apmācības sistēmas izveides.

Padomes sēdē Strupišs apgalvoja, ka Bordāns izrāvis viņa izteikumus presē no konteksta un pārmetumus pieskaņojis savām politiskajām pozīcijām. Tāpat Strupišs pārmeta ministram pāriešanu uz atklātu personīgu konfrontāciju, nevis sadarbības turpināšanu.

Strupišs apgalvoja, ka Bordāns ar demagoģiskām metodēm plāno iedzīt ķīli starp AT priekšēdētāju un tiesnešiem. Ministrs šajā ziņā esot uzņēmies advokāta lomu.

Savukārt Bordāns kā cienījamu soli vērtēja Strupiša vēršanos Ētikas komisijā. Viņš sagaida no komisijas vispusīgu izvērtējamu. Ministrs noraidīja Strupiša apgalvojumus par izvairīšanos no sadarbības un aicināja AT priekšsēdētāju "norakt kara cirvjus.". Strupišs uz to atbildēja, ka pārmetums par kara cirvjiem nav vietā, jo kara cirvji ir ministra lauciņš.

Jau ziņots, ka Bordāns bija savā rezolūcijas projektā vērsis uzmanību uz to, ka komentējot "Lemberga lietu", AT priekšsēdētājs februārī intervijā LTV sacīja, ka "šī lieta būs kā hrestomātisks piemērs, kur tiesnešiem mācīties, kā nedarīt. [..] Uz šīs lietas pamata ir tiešām bezmaz vai jātaisa mācību grāmata tiesnešiem, lai zinātu, kā turpmāk nedarīt. Un ne tikai tiesnešiem, bet, es pieļauju, arī prokuroriem."

Komentējot ELT tiesnešu amata kandidātus, Strupišs sacījis, ka ELT izveide notika steigā. "Kad ELT sāka darboties, nebija zināms, kas notiks tālāk. Tagad ir nonākuši finišā - jau tiesneši ir apstiprināti, pēc mēneša viņiem ir jāsāk strādāt. Nevienam no viņiem nav tiesneša pieredzes. Tagad sāk domāt par to, kā viņus apmācīt. Protams, mēs, esošie tiesneši, savus jaunos kolēģus atbalstīsim visos iespējamos veidos - piedalīsimies viņu apmācībā, dosim padomu, jo tiesnešu darbs ir ļoti specifisks. Tagad viņus pusotru mēnesi intensīvi apmācīs līdz marta beigām un tad viņiem būs jāsāk strādāt," sacīja Strupišs.

Tieslietu padome, vēl pirms Strupišs stājās AT priekšsēdētāja amatā, jau pauda noraidošu attieksmi pret Bordāna virzīto ideju par ELT izveidi, tomēr politiķi šādu tiesu lēma izveidot.

Pēc Bordāna domām, šādi Strupišs esot "nievājoši izteicies" gan par Lemberga notiesājošā sprieduma tiesnesi, gan par ELT tiesnešiem.

jau iepriekš, reaģējot uz Bordāna un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša publiski pausto viedokli par spriedumu bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā, Tieslietu padome rezolūcijā aicināja visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas, nekritizēt spriedumus pirms tie ir pieejami pilnā argumentācijā, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus, kā arī respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.