Sešas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, sestdien pieprasījušas sasaukt īpašu samitu, lai runātu par vienlīdzīgu Covid-19 vakcīnu sadali, jo pašreizējā sistēma rada "milzu nevienlīdzību" starp dalībvalstīm.
Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Latvijas un Slovēnijas līderi ES augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē norāda, ka pašreizējā sistēma "līdz vasarai turpinās radīt un vairot milzu nevienlīdzību starp dalībvalstīm, jo dažas pāris nedēļās spēs sasniegt pūļa imunitāti, kamēr citas tālu atpaliks".
Vēlāk sestdien šai iniciatīvai pievienojusies arī Horvātija.
Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam un Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai adresētajā vēstulē lūgts "sarīkot līderu diskusijas šajā svarīgajā jautājumā, cik drīz vien iespējams".
Saskaņā ar ES vakcinācijas stratēģiju dalībvalstis piekļuvi apstiprinātajām vakcīnām iegūst vienlaicīgi un katrai piešķirtais daudzums ir proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam.
Taču Austrijas kanclers Sebastians Kurcs piektdien paziņoja, ka vakcīnu devas netiek sadalītas proporcionāli starp dalībvalstīm un ka necaurskatāmo ES rīkoto sarunu rezultātā esot noslēgti papildus piegāžu līgumi.
Kā apgalvo Kurcs, Nīderlandei un Dānijai esot piekļuve ievērojami lielākam vakcīnu devu skaitam, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā tādām dalībvalstīm kā Bulgārija vai Horvātija.
EK slēdz līgumus ar farmācijas uzņēmumiem dalībvalstu vārdā, un tās var izvēlēties priekšpiegādes līgumu ietvaros cik daudz dozu iepirkt.
Piecu minēto valstu valdību vadītāji kritizējuši pašreizējo sadales praksi, kas esot pretrunā ar ES vienošanos par proporcionālu sadali.
ES amatpersonas apstiprinājušas, ka vēstuli saņēmušas. "Mēs uzmanīgi vērojam situāciju," izteikusies kāda no amatpersonām, piebilstot, ka 25. un 26.martā paredzētajā samitā tikšot apspriesta Covid-19 apkarošanas koordinācija.
Tikmēr Nīderlande sestdien noraidījusi Austrijas apgalvojumus, ka tā iepirkusi papildus vakcīnu dozas ārpus ES kopīgā iepirkuma.
Nīderlande vakcīnas saņem caur ES sadales mehānismu, taču izmanto tā ietvaros pieļauto rīcības brīvību, aģentūrai DPA norādījusi Veselības ministrija.
Ja kāda valsts atsakās no tai atvēlēto dozu daudzuma, tad tās kļūst pieejamas citām dalībvalstīm, ko arī izmantojusi Nīderlande, piebildis ministrijas pārstāvi.
1,4 miljoni nīderlandiešu saņēmusi vismaz vienu vakcīnas devu, bet vairāk nekā 400 000, kas ir aptuveni 2,5% no iedzīvotāju kopskaita, saņēmuši jau abas devas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
