Kā zināms, no šīs nedēļas uz trim nedēļām valstī ieviesti vēl papildu drošības pasākumi, lai mazinātu vīrusa jaunā, lipīgākā britu paveida izplatību, taču pirmdien tika ziņots par septiņiem konstatētiem tā saucamajiem Ugandas vīrusa paveida gadījumiem, kas potenciāli var būt bīstams.
Otrdien sēdes sākumā, kā ierasts, uzklausot informāciju par vīrusa izplatību, saslimstību un situāciju stacionāros, vairāki ministri – aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) mudināja domāt par drošas tirdzniecības atsākšanu, jo cilvēkiem ir daudz vajadzību sakrājies.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka Operatīvās vadības grupā tiek pie tā strādāts, lai meklētu risinājumus, un nākamajā nedēļā valdībai tiks piedāvāts "plašs redzējums par pilnu spektru".
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) kolēģus aicināja būt uzmanīgiem ar vēlmi projicēt saslimstības samazināšanos, jo diemžēl citu valstu pieredze liecina, ka, jaunajiem vīrusa celmiem sasniedzot zināmu kritisko līmeni ap 20%, saslimstības kritums apstājas. Tā tas bijis Vācijā, kur bija Latvijai līdzīgs lēzens kritums, un saslimstība sāk atkal augt, jaunajiem paveidiem sasniedzot zināmu saslimstības līmeni.
Tā kā mums nedēļu no nedēļas pieaug vīrusa jauno celmu izplatība, lai gan pēdējās nedēļas laikā tas vairs nav noticis tik strauji kā pirms nedēļas, tomēr ir jārēķinās, ka līkne var aiziet pretējā virzienā, uzsvēra Pavļuts.
Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs sēdē informēja, ka pie esošās saslimstības līknes krituma 200 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju 14 dienu laikā kumulatīvo rādītāju varētu sasniegt līdz 21. aprīlim, ja vēro līkni no gada sākuma. Ja ņem vērā jau straujāku kritumu, kas vērots pēdējo divu nedēļu laikā, tad tas varētu notikt jau 11. aprīlī. "Tas ir ar ļoti lielu nosacījumu, ka iepriekšējā tendence tiks saglabāta, un tas atkarīgs no veiktajiem pasākumiem, kas neļauj vīrusam plašāk izplatīties," teica Perevoščikovs, uzsverot, ka tā ir prognoze gadījumā, ja neturpinās jaunā lipīgākā paveida strauja izplatība.
Jaunākie dati liecina, ka pagājušā nedēļā sekvencēšanā Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā jaunais britu celms konstatēts 23% gadījumos (nedēļu iepriekš 20%), bet "E.Gulbja laboratorijas" metode atradusi 25% gadījumos (pirms nedēļas 15,4%). Tā kā abas metodes atšķiras, sekvencēšanas dati ir par laiku februāra pēdējā nedēļā, bet "E.Gulbja laboratorijas" dati ir par pagājušā nedēļā konstatētajiem inficēšanās gadījumiem.
Jaunā celma izplatīšanās pagājušā nedēļā palēninājusies, bet tas joprojām turpina izplatīties, norādīja Perevoščikovs.
Perevoščikvs norādīja, ka, lai gan pagājušā nedēļā infekcijas reproduktivitātes koeficients R bijis viszemākais kopš epidēmijas sākuma – 0,9, efektīva jaunā celma kontrole iespējama tikai pie 0,7 rādītāja.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins sēdē informēja, ka no datiem var redzēt, ka Latvijā pakāpeniski aug jaunā britu vīrusa klātbūtne, taču pieaug arī citu paveidu varianti, tajā skaitā Ugandas variants.
Perevoščikovs par Ugandas variantu sacīja, ka tas ir potenciāli bīstams un tā novērošana ir svarīga.
Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga sēdē informēja, ka situācija ar Covid-19 pacientiem martā stacionāros jau uzlabojusies tiktāl, ka gultu noslogojums tuvojas 50-55%. Kopumā šobrīd 85% no visām slimnīcu gultām aizņem pacienti bez Covid-19, bet 15% Covid-19 pacienti. Vēl pašā janvāra sākumā tas bija attiecīgi 74% un 26%. No intensīvās terapijas gultām 30% atvēlēti Covid-19 pacientiem, janvārī tie bija 35%. NMPD arī tagad redzams beidzot būtisks ar Covid-19 saistīto izsaukumu skaita samazinājums, sacīja Heiberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
