No 3000 dienā uz 4000 nedēļā – samazināts vakcinācijas nedēļas mērķis  (25)

Viņš norādīja, ka iepriekš izvirzītais mērķis paredzēja pret Covid-19 dienā vakcinēt vidēji 3000 cilvēkus, bet, tā kā pieejamo vakcīnu apjoms to neļauj, mērķis jāsamazina.

Kā valdības sēdē informēja Pavļuts, līdz šim izlietotas 97 070 vakcīnu devas. Savukārt laikā no 8. līdz 13. martam izmantotas vairāk nekā 14 738 vakcīnu devas, bet vidēji nedēļā izmantots vairāk nekā 2 105 vakcīnu devas dienā.

Latvija 15. martā saņēmusi 1 170 "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas devu, savukārt 19. martā vēl gaidāma 2 400 "AstraZeneca" vakcīnu piegāde. Kā norādīja Pavļuts, tā tika samazināta no sākotnēji plānotajām 15 400 devām. Savukārt 21. martā Latvijā plānots saņemt 16 800 "Moderna" vakcīnas devu. Tāpat Pavļuts atklāja, ka aprīlī Latvija varētu saņemt arī uzņēmuma "Janssen" izstrādāto vakcīnu pret Covid-19.

Kopā aptuveni 40 000 senioru ir saņēmuši vakcīnu, teica Pavļuts, piebilstot, ka drīzumā ir plānota vakcinācijas uzsākšana personām ar hroniskām slimībām. Tas bija plānots jau nākamnedēļ, bet tiks uzsākts atkarībā no pieejamo vakcīnu daudzuma.

Tāpat viņš klāstīja arī par plānotajām informatīvajām kampaņām, kurām ir atlasītas konkrētas mērķauditorijas – Latgales iedzīvotāji, skolotāji, iekšlietu sistēmas darbinieki u.c. Tāpat tiks nodrošināti arī informatīvie materiāli – infolapas, bukleti, plakāti, kā arī izveidots speciāls drukāts materiāls par vakcināciju visām Latvijas mājsaimniecībām, kurš vēl ir sagatavošanas stadijā.

Aprīlī plānots uzsākt masveida vakcināciju. Pavļuts norādīja, ka šobrīd notiek lielo vakcinācijas centru tirgus izpēte un atlases process pēc definētiem kritērijiem. Tāpat viņš piebilda, ka uz MK sēdi būs jautājums par lēmuma pieņemšanu par konkrēto objektu izvēli, jo dažu pašvaldību sporta centriem ir kapitālsabiedrības statuss, tāpēc pieprasīti nepieciešamie aprēķini. Augstākā līmeņa centru gatavošana reģionos plānota Daugavpilī, Liepājā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, kā arī otrā līmeņa centru izstrāde sadarbībā ar pašvaldībām.

Klāstot par iepriekšējās sēdēs izskanējušajiem aicinājumiem sadarboties ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vakcīnu loģistikas procesu organizēšanā, Pavļuts norādīja, ka ar Aizsardzības ministriju un NBS ir notikušas pārrunas un tiek strādāts pie plāna A un plāna B, ja NBS būs jāpārņem vakcīnu loģistika kā vienīgajam nodrošinātājam.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pie šī jautājuma piebilda, ka viņa ministrija strādā pie šo scenāriju izstrādes un konkrēts ziņojums tiks prezentēts nākamās nedēļas valdības sēdē.

Portāls "Delfi" Vakcinācijas projekta birojā noskaidroja, ka liela mēroga vakcinācijas centri tiek veidoti, vērtējot nepieciešamību vakcinēt aptuveni 10% no iedzīvotājiem nedēļā un pēc apdzīvoto vietu blīvuma, plašu telpu pieejamības, stāvvietu esamības, piekļūstamības ar sabiedrisko transportu.

Kā atklāja biroja pārstāve Agnese Strazda, šobrīd sarunu ceļā ir vienošanās par liela mēroga vakcinācijas centriem deviņās pilsētās ārpus Rīgas. Ar katru no pilsētām ir bijušas sarunas un vienošanās par konkrētām vietām. Turpinās sarunas par astoņām pilsētām ārpus Rīgas kā mazāka mēroga centriem. "Tieši šonedēļ strādājam ar mazākām pašvaldībām un drīzumā būs skaidrība arī par mazajiem centriem," viņa norādīja. Savukārt Rīgā tiek plānoti divi lielie centri un aptuveni 12 mazāka mēroga centri.

Uz jautājumu, kāpēc publiski tika nosaukti konkrēti vakcinācijas centri, ar tiem iepriekš nesazinoties un nenoskaidrojot patiesās iespējas, viņa atbildēja: "Grūti saprast, par kuriem tieši nosauktajiem centriem ir runa. Jebkurā gadījumā sarunas notiek katru dienu ar kādu no pašvaldībām, katra no vietām ir dažādā apstiprināšanas stadijā. Projekta gaitā var būt situācijas, kad kādā no prezentācijām parādās kāda iecerēta vieta ar komentāru, ka tā ir identificēta kā iecerēta, piemērota un sarunas tiks uzsāktas. Tas ir ļoti liels vietu koordinēšanas darbs, kas šobrīd tiek veikts."

Rīgas gadījumā Veselības ministrijas vakcinācijas projekta komanda strādā ciešā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, kas no sevis piedāvā šīs vietas, sacīja biroja pārstāve.

Strazda norādīja, ka šobrīd tiek izstrādāta tehniskā specifikācija centriem, ir pirmās versijas.

Tā kā viens no variantiem, kur veikt vakcināciju ir arī skolas, ir pārrunāts aspekts, kā vakcināciju savienot ar eksāmenu norisi, kas paralēli notiks. Tieši tas būs noteicošs skolu izmantošanā. "Pašvaldības, kas piedāvā savās teritorijās skolas, arī vērtē šo aspektu. Ja skolu vadība un pašvaldība redz iespējas organizēt plūsmu epidemioloģiski drošā veidā, nav izslēgts, ka tās var būt skolu telpas," pauda Strazda.

Runājot par citu praktisku lietu organizēšanu, viņa norādīja, ka komunālos apmaksās telpu īpašnieks, bet tie tiks kompensēti. Medicīnisko procesu – vakcināciju un medicīniski atkritumu apsaimniekošanu – nodrošinās ārstniecības iestāde, kura iepirkumā iegūs tiesības apkalpot noteikti teritoriju. Telpu īpašnieks organizēs uzkopšanu, bet apmaksas kompensācijas formāts tiek vēl pārrunāts, teica Strazda.

Jau ziņots, ka papildu piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsta aģnetūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija liecina, ka līdz šim ar vakcīnu "AstraZeneca" Latvijā vakcinēti 52 504 cilvēki, tostarp 28 personas, kas saņēmušas abas šīs vakcīnas devas.

Kā informēja ZVA, lēmums pieņemts, balstoties uz ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.

Vienlaikus SPKC, IVP, ZVA un VI uzsver, ka līdz šim nav datu par cēloņsaistību starp vakcināciju un nopietniem veselības traucējumiem. Lēmums uz laiku līdz divām nedēļām apturēt vakcināciju ar "AstraZeneca" vakcīnu pieņemts tikai papildu piesardzības nolūkā līdz brīdim, kad tiks saņemta informācija par cēloņsaistības izvērtēšanu par līdz šim ziņotajiem gadījumiem.