Izdrukā, ieliek aploksnē, nosūta CVK – kā ārvalstīs dzīvojošie šogad balsos pašvaldību vēlēšanās  (48)

Vēlams, lai vēlēšanu zīmes tiktu ievietotas baltās nevis krāsainās aploksnēs, jo tas ļaus izvairīties no iespējas identificēt balsojumu.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti iepriekš bija lūguši Tieslietu ministriju (TM) vērtēt aizklātuma principa ievērošanu pašvaldību vēlēšanās, izmantojot balsošanu pa pastu. Trešdien, 17. martā, atzinums tika uzklausīts komisijas sēdē.

TM norādījusi divus veidus aizklātuma principa nodrošināšanai.

Pirmais no tiem paredzētu, ka ārvalstīs dzīvojošam vēlētājam elektroniski tiek nosūtīti balsošanas materiāli – vēlēšanu zīmes –, ko vēlētājs pats izdrukā, ieliek aploksnē un nosūta pa pastu. Vēlētājam, kurš balsos pa pastu, būs nepieciešamas divas aploksnes – viena lielāka un viena mazāka. Mazākajā vēlētājs ievietos izvēlēto vēlēšanas zīmi, to aizlīmēs, ievietos lielākajā aploksnē un būs arī jānorāda viņam piešķirtais identifikācijas numurs.

Pirmā pieeja paredz arī to, ka komisijas locekļiem tiek uzticētas konkrētas funkcijas – viens vai vairāki komisijas locekļi atver aploksnes ar vēlētāja vārdu un uzvārdu un datiem, kas ļauj viņu identificēt kā balsotāju, savukārt otro aploksni, kurā ievietots pats balsojums, neatvērtu nodod jau citiem CVK kolēģiem, kuri skaita balsošanas zīmes.

Tādējādi tiktu novērsta situācija, ka balsojums ir izsekojams, kā arī šī varianta īstenošana neprasītu papildu izmaksas no CVK puses.

Otrais TM piedāvātais scenārijs paredz, ka vēlētājiem ārvalstīs vēlēšanu aploksnes CVK sūta pa pastu, nodrošinot to, ka tās ir tādas pašas kā aploksnes, ko izmantos Latvijā dzīvojoši vēlētāji. Šis variants būtu laikietilpīgāks, jo prasītu likuma grozījumus, kā arī papildu izmaksas – TM aprēķinā tie varētu būt papildu 33 000 eiro.

Komisijas deputātu vairākums sliecās atbalstīt pirmo variantu, taču norādīja uz nepieciešamību šo aizklātuma principu stingrāk noteikt vēlāk – gatavojoties Saeimas vēlēšanām 2022. gadā, jo pastāv risks, ka, izvēloties otro variantu, likuma grozījumus varētu nepaspēt pieņemt līdz pašvaldību vēlēšanu norises datumam – 5. jūnijam.

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Elīna Pinto komisijas sēdē norādīja, ka Covid-19 ietekmē pasta sūtījumi ir būtiski apgrūtināti, līdz ar to arī viņa pauda atbalstu pirmajam variantam.

Lai vēlētājs ārvalstīs varētu vēlēt pa pastu, viņam šī vēlme jāizrāda, piesakoties Personības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) e-pakalpojumā, vietnē "latvija.lv", valstu vēstniecībās vai CVK. Pieteikšanās būs iespējama no 27. marta līdz 24. aprīlim.

Savukārt, raksturojot gatavošanos pašvaldību vēlēšanām, CVK vadītāja Kristīne Bērziņa apliecināja, ka vēlēšanas ir iespējams sarīkot.

Patlaban sākusies kandidātu sarakstu iesniegšana, ko klātienē katrā vēlēšanu vietā nodrošina viens vai divi vēlēšanu komisijas pārstāvji. Saraksti tiek apstiprināti, vēlēšanu komisijas locekļiem pulcējoties virtuāli.

Tāpat arī šajās vēlēšanās tiks organizētas mājas vizītes, ko varēs izmantot arī karantīnā un pašizolācijā esoši cilvēki – šādos gadījumos vēlēšanu komisijai būs vajadzīgs personas rakstisks iesniegums, ka tas nepieciešams.

Komentējot ideju par balsošanu, ar auto iebraucot speciālā vēlēšanu teltī, Bērziņa norādīja, ka tas ir pašvaldības finansējuma jautājums – CVK šādu prasību nevar noteikt kā obligātu, taču ja pašvaldībai rocība šādai iespējai ir, tā var to izmantot.

Deputātus interesēja arī sekas 12. marta Satversmes tiesas (ST) spriedumam, ar kuru Skultes pagasta pievienošana Saulkrastu novadam tika atzīta par neatbilstošu Satversmei, tāpēc tas turpmāk būs Limbažu novada sastāvā. Šis ST spriedums nav mainījis abos novados ievēlējamo deputātu skaitu, taču bažas radot tālāki ST lēmumi – ja vēl kāds ST spriedums būs par labu kādam no novadiem, kas iesnieguši pieteikumus par jauno novadu reformu ST, tad, visticamāk vēlēšanu laiks šajos novados būs jāpārceļ.

Deputāti vienojās, ka turpmāk reizi divās nedēļās CVK informēs deputātus par vēlēšanu rīkošanas procesu.

Jau vēstīts, ka pašvaldību vēlēšanās, kas norisināsies 5. jūnijā, vēlētājiem būs iespēja balsot pa pastu no ārvalstīm, līdz ar to kandidātu sarakstu iesniegšana notiek agrāk – no 17. marta līdz 6. aprīlim.