Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie priekšlikumi tā saucamajai augstskolu reformai jeb Augstskolu likuma grozījumiem 3. lasījumā Saeimā paredz atteikšanos no kvantitatīvā kritērija jeb 4000 liela studējošo skaitu, lai augstākās izglītības iestāde iegūtu zinātnes universitātes statusu, portālu "Delfi" informēja IZM preses pārstāvji.
Par šo studējošo slieksni bažījās vairākas Latvijas skolas, kuras nespēj atbilst šim kritērijam. Piemēram, Daugavpils Universitātē (DU) studējošo skaits pērnā gada 1. oktobrī bija 2068, iepriekš pauda DU rektore Irēna Kokina.
Lai atceltu šo kvantitatīvo kritēriju, arī portālā "Manabalss.lv" pirms nedēļas iesniedza iniciatīvu "Saglabāt universitātes reģionos". Iniciatīvas iesniedzēja Uldis Zupa pauda, ka šis studējošo skaita slieksnis veicinātu jauniešu izplūšanu uz Rīgu no reģioniem. Līdz šim iniciatīvu parakstījuši vairāk nekā desmit tūkstoši pilsoņu.
Tāpat IZM iesniegtie priekšlikumi Augstskolu likuma 3. lasījumam Saeimā paredz definēt konsorcija un vienotas augstskolas padomes jēdzienus, kā arī dot iespēju iekļaut augstskolas padomē studējošos kā novērotājus, ja to paredz institūcijas Satversme.
"Augstskolu likuma grozījumi ir pirmais solis augstskolu pārvaldības reformā, kas paredz kāpināt Latvijas zinātnes un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju, celt augstākās izglītības kvalitāti, rosināt efektīvu resursu izmantošanu un modernizēt pieejamo tehnoloģiju vidi," preses paziņojumā pauda ministrija.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jau iepriekš mierināja reģionu augstskolas, norādot, ka augstskolu reforma neapdraud augstāko izglītību reģionos, taču tai ir Latvijas augstākās izglītības iestādes jāiekļauj pasaules kartē.
Tiesa, ministrija atgādināja, ka "grozījumu pieņemšana nav saistīta ar esošo augstskolu statusa zaudēšanu vai pārskatīšanu, bet ir viens no soļiem, realizējot nopietnu augstskolu pārvaldības reformu un stiprinot augstākās izglītības specializāciju".
Būtiski, ka arī zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējuma (ZISI) rezultāti nu ir paziņoti.
Lai Latvijas augstākā izglītība turpinātu attīstīties, ZISI rekomendē piesaistīt pētniecības personālu, radīt tālākas karjeras iespējas augstāko izglītības iestāžu absolventiem, uzlabot institucionālo vadību, palielināt Latvijas augstskolu starptautisko redzamību un uzlabot pētniecības rezultātu kvalitāti un ietekmi, ziņoja IZM.
2019. gada izvērtējumā no 62 Latvijā reģistrētajām zinātniskajām institūcijām piedalījās 38.
17. marts ir pēdējā diena, lai iesniegtu priekšlikumus augstskolas reformas 3. lasījumam Saeimā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
