Mācības klātienē drīkstēs rīkot 36 pašvaldībās; 45 pašvaldībās atļaus mācīties svaigā gaisā  (218)

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies Aglonas, Aizputes, Apes, Auces, Burtnieku, Cēsu, Iecavas, Jēkabpils pilsēta, Kocēnu, Krustpils, Mazsalacas, Priekuļu, Ropažu, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīveru, Tērvetes, Vārkavas un Vecpiebalgas novadi.

Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Ciblas, Kuldīgas, Neretas, Salas un Sējas novadi.

IZM kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aglonas, Aizputes, Alsungas, Apes, Auces, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kocēnu, Krustpils, Mazsalacas, Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes novadi. Tāpat klātienes mācības var rīkot arī vienā lielajā pilsētā - Jēkabpilī.

Salīdzinoši pirms nedēļas "drošās skolas" principam atbilda Alsungas, Ciblas, Durbes, Ērgļu, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kuldīgas, Mērsraga, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Rucavas, Rundāles, Salas, Sējas, Skrundas, Strenču, Vecumnieku un Viesītes novadi.

Jaunais pašvaldību saraksts stāsies spēkā 22. martā.

Tāpat no nākamās pirmdienas formālās un neformālās izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām varēs norisināties 45 epidemioloģiski drošās pašvaldībās, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā aktuālākā informācija.

Mācības svaigā gaisā varēs rīkot Aglonas, Aizputes, Alojas, Alsungas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Durbes, Iecavas, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Krustpils, kā arī Ķeguma novados.

Epidemioloģiski drošam kritērijam par divu nedēļu Covid-19 saslimstības rādītājam līdz 250 atbilst arī Limbažu, Mazsalacas, Mērsraga, Nīcas, Pārgaujas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Rūjienas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Tērvetes, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku un Viesītes novads. Līdz ar to arī šajās pašvaldībās skolēni vienā grupā līdz 20 personām varēs mācīties svaigā gaisā.

Savukārt no pilsētām skolēni svaigā gaisā mācīties varēs Jēkabpilī un Valmierā.

Pašvaldību saraksts stāsies spēkā 22. martā.

Epidemioloģiski droši pašvaldību saraksts, kurās drīkstēs organizēt mācības svaigā gaisā, aktualizēs katras nedēļas trešdienā.

LETA jau ziņoja, ka šonedēļ formālās un neformālās izglītības procesu epidemioloģiski drošākajās pašvaldībās var īstenot ārtelpās, ļaujot pulcēties grupās līdz 20 cilvēkiem.

Minētā atļauja būs spēkā divas nedēļas pašvaldībās, kur kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 rādītājs nepārsniedz 250 gadījumus uz 100 000 cilvēku. Šādā veidā mācības klātienē varēs norisināties ārtelpās pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai samazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, Ministru kabineta rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem daļu no formālās vai neformālās izglītības programmas var apgūt klātienē, ārtelpās, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības. Izglītojamo grupai, kas piedalās izglītības programmas īstenošanā, nedrīkst būt lielākai par 20 izglītojamajiem.

Lai izglītības process mācībām ārtelpās tiktu organizēts kontrolētā veidā, nepasliktinātu epidemioloģisko situāciju un neveicinātu epidemioloģiskās drošības riska pieaugumu, rīkojumā noteikti ierobežojumi gan nodarbību maksimālam skaitam nedēļā, gan arī vienas nodarbības norises maksimālam ilgumam neformālajā izglītībā, kas ir analoģisks ar vienas mācību stundas un individuālas konsultācijas ilgumu – 40 minūtēm.

Tāpat ziņots, ka pašvaldības, kuru 14 dienu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs ir līdz 250 uz 100 000 iedzīvotājiem, tiks vērtētas pēc papildu kritērijiem klātienes mācību rīkošanai sākumskolas klasēm, piektdien lēma Ministru kabinetā.

Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.

Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.

Tāpat ziņots, ka no 22.februāra tika atsāktas klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem pašvaldībās, kas atbilstoši valstī noteiktajiem kritērijiem uzskatāmas par epidemioloģiski drošākām. Tomēr, pašām izvērtējot epidemioloģisko situāciju novadā un apkārtējās pašvaldībās, pašvaldības klātienes mācības 1.-4.klašu skolēniem vienā vai vairākās skolās var arī neatsākt.

Ministri vienojās, ka atsevišķos gadījumos, vadoties no epidemioloģiskajiem apstākļiem, kas mazina Covid-19 izplatības riskus, mācību procesu klātienē 1.-4. klasē var nodrošināt arī tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 200, bet ne vairāk kā 220, lemjot par klātienes mācību atsākšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā.

Savukārt, ja saslimstības rādītājs ir ne vairāk par 250, var lemt par klātienes mācību turpināšanu konkrētajā administratīvajā teritorijā. Situācijas izvērtējums tiks balstīts uz vairākiem epidemioloģiskajiem kritērijiem, to skaitā jaunatklāto Covid-19 gadījumu ģeogrāfiskais sadalījums, to sasaiste ar konkrētām iestādēm, uzņēmumiem, mājsaimniecībām, pasākumiem, vienlaikus vērtējot tos kontekstā ar iespējamu ietekmi uz izglītības procesa organizāciju.