Lai sekmētu Latvijas augstākās izglītības un zinātnisko institūciju starptautisko konkurētspēju, kā arī ciešāku iekļaušanu starptautiskajā zinātnes un pētniecības telpā, apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) iesniegusi grozījumus Augstskolu likumā, portālu "Delfi" informēja AP pārstāvis
Edgars Skvariks.
AP rosina noteikt, ka konkursos uz akadēmiskiem amatiem var pretendēt arī zinātnieki un pasniedzēji, kuri ir docenti, asociētie profesori, profesori bez doktora grāda Eiropas Savienībā (ES), Šveicē, Apvienotajā Karalistē, ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē.
Pašlaik profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā augstākās izglītības institūcijā. Tādejādi pašreizējais regulējums ierobežo to zinātnieku un ekspertu loku, kas citās valstīs – piemēram, ASV un Lielbritānijā – var pretendēt uz akadēmiskajiem amatiem.
AP izstrādātie grozījumi paredz, ka kandidātu atbilstība tiktu vērtēta pēc to zinātniskās darbības rezultātiem, piemēram, par pamatu izmantojot atbilstību Latvijas Zinātnes padomes eksperta kvalifikācijas kritērijiem attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.
Vienlaikus tas pavērtu iespēju Latvijas universitātēs izmantot pieredzi un zināšanas no tiem zinātniekiem, kuriem ir izcili zinātniskie un pedagoģiskie sasniegumi, kas atbilst likumā noteiktajiem zinātniskiem kritērijiem, pat ja viņiem nav Latvijā atzīta doktora grāda.
Deputātu ieskatā minētais likuma grozījums ļaus īstenot arī Diasporas likuma mērķus, nodrošinot diasporas saikni ar Latviju un radīt labvēlīgus apstākļus remigrācijai, kā arī pienākumu noteikt vienkāršotu kārtību ārvalstīs iegūtās izglītības, akadēmisko grādu un profesionālās kvalifikācijas, arī reglamentētajās profesijās, pielīdzināšanai un atzīšanai, tādējādi dodot iespēju strādāt konkrētā nozarē vai augstākās izglītības iestādē Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!