'Izrauta no atalgojuma sistēmas' – valdība atliek mediķu algu reformas skatīšanu (plkst.13.43)  (60)

Līdz šim šis VM piedāvājums nav iekļauts izskatīšanai valdības darba kārtībā, jo nav rasts saskaņojums ar Finanšu ministriju (FM). Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) lūdza VM vēlreiz "apsēsties pie viena galda ar finanšu ministru", jo tie ir vērienīgi budžeta pieprasījumi nākotnē.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdes sākumā sacīja, ka tas ir "apburtais loks". Ceturtdienas sēdē bija iekļauts jautājums par slimnīcu reformu, kas arī būtu jāskata kopā ar cilvēkresursu jautājumu. Pavļuts aicina valdību to izskatīt tagad, nevis atlikt līdz budžeta jautājumu izskatīšanai.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosināja tādā gadījumā ceturtdien atlikt un neizskatīt arī slimnīcu līmeņošanas projektu, ja tie abi ir saistīti, tomēr Kariņš tam nepiekrita. Savukārt Pavļuts piekrita Linkaita ieteikumam, tāpēc MK atlikta arī jautājuma izskatīšanu par slimnīcu līmeņošanas reformu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzsvēra, ka mediķu atalgojuma projektā redzamas dažas nepilnības, kuras ir jānovērš, piemēram, "sistēma ir pilnībā izrauta no valsts pārvaldē esošās atalgojuma sistēmas, kas ir jāsalāgo", tāpat arī indeksācija. Tāpat viņš sacīja, ka katra ministrija ir iesniegusi daudzus pieteikumus budžetam, bet "ņemam vērā, ka sāksim to vērtēt no augusta kopā ar visiem budžetiem".

"Nevar sabiedrībai solīt to, kas nav finansiāli apstiprināts," sacīja Reirs, norādot, ka "šobrīd nozares pārstāvji sāk velt PR vilni pār mums, lai ietekmētu". Tāpat finanšu ministrs uzsvēra, ka izvērtējot un strādājot pie budžeta, "nevienu centu neaizturēsim pie iespējām, ko varēsim finansēt veselības aprūpi", tomēr viņš aicināja VM pieturēties pie finanšu piešķiršanas sistēmas kārtības.

Gadījumā, ja valdība šo modeli apstiprinās, ministrija izmaiņu ieviešanu plāno uzsākt jau šogad, iepriekš uzsvēra VM.

"Šajā pandēmijā mēs paļaujamies pirmām kārtām uz mediķiem. Savukārt mediķiem ir nepieciešama paļāvība, ka pēc krīzes mēs rūpēsimies par viņiem. Īslaicīgas krīzes laika piemaksas nav risinājums mediķu algu jautājumam, nozare nav gatava gaidīt nākamo ārkārtas situāciju. Atbildīgi lēmumi par jomas stiprināšanu jāpieņem tagad," sacīja Pavļuts.

Jaunā modeļa pamatā ir taisnīga, konkurētspējīga, caurskatāma un elastīga sistēma, savukārt pacientu galvenie ieguvumi būtu motivētāki mediķi un pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, medicīnas personālam izvēloties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā, akcentēja ministrijā.

Darbs pie jaunās atalgojuma sistēmas izveides sadarbībā ar Valsts kanceleju (VK) sākās pagājušā gada sākumā, iesaistoties ārstiem un māsām no dažādām ārstniecības iestādēm, veselības aprūpes nozares darba devējiem, augstskolu mācībspēkiem un veselības aprūpes politikas veidotājiem, kā arī pārstāvjiem no VM, Nacionālā veselības dienesta (NVD), Finanšu ministrijas (FM) un VK.

Analizējot esošās sistēmas problemātiku, secināts, ka jaunajai atalgojuma sistēmai jābūt efektīvai un caurskatāmai, lai ikviens varētu izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu, uzsvēra ministrijā.

Ja šobrīd samērā lielu daļu mediķu atalgojuma veido piemaksas, tad mērķis ir panākt, ka vismaz 70% no darba samaksas ir pastāvīgi fiksēta un uz to ārstniecības persona var paļauties. 30% var būt mainīgā daļa, kas dod papildu motivāciju uzlabot darba kvalitāti, no kā iegūst arī pacients.

Kā uzsvēra ministrijā, atbilstoši izstrādātajam piecu gadu attīstības plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu.

Šo piedāvājumu atbalsta arī mediķu organizācijas, kuras nosūtījušas vēstuli valsts amatpersonām, paužot nozares atbalstu jaunajam atalgojuma modelim.

Savā vēstulē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzsver, ka tā ieviešana praksē jau tuvākā nākotnē ļaus risināt ilgstošās sistēmiskas kļūdas Latvijas veselības nozarē.

Tomēr organizācijas arī piekrīt, ka ir nepieciešama turpmāka diskusija par ziņojumā ietvertajām niansēm, atkārtoti pieaicinot visas ieinteresētās puses. "Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, to nedrīkst atlikt," savā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda organizācijas.

Mediķi uzskata, ka VM ziņojuma neapstiprināšana būtiski kavēs solītā un pelnītā atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kā arī dramatiski ietekmēs turpmāko trūkstošo cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti veselības nozarei.

"Tāpat pastāv pamatotas bažas, ka negatīva lēmuma gadījumā vēsture varētu atkārtoties, radot vēl smagāku nozarē nodarbināto reakciju nekā 2019. gada protesta akcijās. Tuvā nākotnē pastāv reāls medicīnas darbinieku masveida emigrācijas vilnis," vēstulē uzsver mediķi.

Organizācijas arī norāda, ka jaunā ārstniecības personu atalgojuma ieviešana noteikti ir jāīsteno tuvāko piecu gadu laikā, pretējā gadījumā reforma nesasniegs savu mērķi un zaudēs jēgu.

Arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) pauž atbalstu mediķu, nozares ekspertu un VM kopīgi izstrādātajam modelim par ārstniecības personu darba samaksas jauno kārtību. Tā ieviešana ir izšķiroša, lai nodrošinātu nepārtrauktību kvalitatīvai un savlaicīgai ārstniecībai Latvijas iedzīvotājiem, uzsver asociācija.

"Mums ir būtiski panākt, lai Latvijas spējīgākie un aizrautīgākie profesionāļi, tāpat kā ikviens ārstniecības procesā iesaistītais darbinieks, kas ikdienu rūpīgi veic savus pienākumus, būtu motivēts gādāt par mūsu sabiedrības veselību ne tikai krīzē, bet arī ikdienā. Pandēmijas laikā slimnīcu darbinieki ir saņēmuši nebijuši augstu novērtējumu gan no sabiedrības, gan valdības. Šie atbalsta mehānismi ir ļāvuši piesaistīt medicīnas personālu, kas bija aizplūduši uz citām nozarēm, lai arī pagaidām tas ir procentuāli liels skaits. Šaubas par turpmāko atbalstu var veicināt jaunu darbinieku aizplūšanas vilni arī no lielajām slimnīcām," sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo mēnešu laikā vairākkārt esam redzējuši, ka tieši kvalificētu māsu, māsu palīgu, jauno un arī pieredzējušu ārstu kapacitāte ir pamats ne tikai indivīdu dzīves kvalitātei, bet arī visas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanai.

Plānots, ka mērķa alga jeb vēlamā kopējā darba samaksa tiks sasniegta piecu gadu laikā, ik gadu nodrošinot atalgojuma pieaugumu. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2179 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2025. gadā plānots, ka mērķa alga būtu 3615 eiro. Tas nozīmē, ka ik gadu būtu pakāpenisks atalgojuma pieaugums. Līdzīgi arī ārstniecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, māsām. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa bija 1217 eiro, tad 2025. gadā mērķa alga būtu 2132 eiro. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām, piemēram, māsu palīgiem, pieaugums būtu no 837 eiro 2020. gadā līdz 1036 eiro 2025. gadā, liecina VM plāns.

Ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam jau šim gadam novirzīti papildu 183 miljoni eiro, savukārt 2022.-2025. gadam indikatīvi būtu nepieciešami papildu 287 miljoni eiro.

Nākamais solis ir gatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai jau vasaras vidū varētu sākt jaunā modeļa ieviešanu. Lai procesu pabeigtu, ārstniecības iestādēm tiktu dots laiks līdz 2022. gada beigām.

Jau ziņots, ka VM kopā ar iesaistītajām organizācijām strādā pie mediķu atalgojuma modeļa izmaiņām.