Tiesa, iniciatīvā norādīts, ka gadījumā, ja atsāktu mācības klātienē, būtu jāievēro visi epidemioloģiskās drošības pasākumi: distanci, maskas valkāšanu, roku un telpu dezinfekciju.
Līdz šim iniciatīvu parakstījušas teju 70 personas, tā pieejama šeit.
"Vecāki ar tik maziem bērniem ir mazāk pievilcīgi darba devējam, jo, vecākam palīdzot mācību procesā bērnam, viņš nevar pilnvērtīgi veikt savus pienākumus. Īpaši tas apdraud vientuļos vecākus, kam nav iespējas algot palīgu vai saņemt vecvecāku palīdzību," medijiem norādīja iniciatīvas autore.
Šobrīd arī trūkstot valsts atbalsts jaunāko klašu bērnu vecākiem. Ērkšķe norādīja, ka darba devējiem nav atvieglojumu par to, ka viņi nodarbina šos vecākus. Vecāki savu darbu, vienlaikus palīdzot mācībās saviem bērniem, "paveic labi, ja 50% apmērā".
Savukārt, ja vecāki tomēr pastiprināti koncentrējas tieši uz darbu, tad cieš bērna mācību process, jo "bērns vai nu nepiedalās mācību procesā vai piedalās ļoti pavirši". Iniciatīvas autore pauda, ka attālinātās mācības nevar aizstāt klātienē apgūto.
Tāpat, kā norāda Ērkšķe, ļoti būtiski, ka jaunāko klašu audzēkņi mācās socializēties un risināt problēmas ar vienaudžiem klātienē. "Piespiedu sēdēšana pie datora ekrāna to noteikti neveicina, nerunājot jau par fizisku un morālu nogurumu, ko rada sēdēšana pie datora," norādīja iniciatīvas autore.
Jau vēstīts, ka, sākot ar nākamo nedēļu, mācības klātienē 1.- 4. klasēs varēs rīkot 36 pašvaldības un tāpat no 22. marta formālās un neformālās izglītības nodarbības ārtelpās grupā līdz 20 personām varēs norisināties 45 epidemioloģiski drošās pašvaldībās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
