'Delfi plus': intervija ar premjeru, dzelžains #boikots un seniori, kas pieveica Covid-19  (21)

Intervijā viņš skaidroja, vai pats jūtas atbildīgs par to, ka šobrīd Latvijā ir vakcinējamie, bet nav vakcīnu, kurus pandēmijas ierobežojumus varētu samazināt pirmos, kā arī atbildēja, vai valdība tiešām ir uz krišanas sliekšņa.

Marta sākumā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma izbeigt vadītā nodibinājuma "Tautas varas fronte" (TVF) darbību. Jau janvāra vidū organizācijai, balstoties uz specdienesta secinājumiem, tiesa liedza tai veikt publisko darbību. Redaktores Katrīna Žukova un Laura Dzērve pēta, kas ir šīs organizācijas līderi un kas ir zināms par TVF finanšu plūsmu.

Tāpat turpinām sēriju "Zudušais gads?", kurā, uzklausot cilvēku pieredzes stāstus, aplūkojam laika nogriezni gada garumā, kopš pagājušā gada 2. marta, kad Latvijā reģistrēja pirmo pozitīvo Covid-19 testa rezultātu. Kā pandēmija atsaukusies uz cilvēku dzīvi un dažādām nozarēm, tostarp ārstniecību, tautsaimniecību, izglītību un kultūru? Vai šis ir bijis "zudušais gads"? Šonedēļ šajā sērijā rakstījām par uzņēmēju, gidi, kā arī 97 gadus vecu senioru pāri, kas kopā pārdzīvojuši ne tikai 2. pasaules karu, bet tagad arī Covid-19.

Lūk, daži no šīs nedēļas spilgtākajiem "Delfi plus" rakstiem, bet par abonēšanas iespējām iespējams uzzināt šeit.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijai ar "Delfi" pieslēdzas uzreiz pēc sarunas ar vairākiem citiem Eiropas valdību vadītājiem. Jāturpina izstrēbt savārīto putru ar sākotnējiem vakcīnu iepirkumiem, kuru rezultātā Latvijas vakcinācijas tempi krietni atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Starp Eiropas Savienības (ES) valstu valdību vadītājiem Kariņš ir atradis vēl vairākus bēdubrāļus, kuri arī var kost pirkstos par sākotnējiem vakcīnu iepirkumiem, lai gan šajās valstīs situācija neesot tik "dramatiska" kā Latvijā. Pēdējās nedēļās lieli spēki tiekot ieguldīti, mēģinot panākt vienošanos par izlīdzinājuma mehānismu, nākamajā ceturksnī sadalot starp ES valstīm "Pfizer/BioNTech" papildus piešķirtos 10 miljonus vakcīnu.

Lasīt vairāk

Kas nāk prātā, dzirdot vārdus "pilnīgs boikots"? Daudziem sociālajos tīklos aktīviem cilvēkiem prātā varētu nākt Valentīns Jeremejevs, kas popularitāti izpelnījās, aicinot boikotēt, piemēram, degvielas uzpildes stacijas un balsošanu par dalību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Pēcāk viņa nodibinājums "Tautas varas fronte" gāja vēl tālāk, sociālajā tīklā "Facebook" kļūstot par vienu no Latvijā zināmiem ruporiem, kas izplata ne tikai dažādus viedokļus un asu satīru, bet arī nepatiesu un maldinošu informāciju un izaicina pārkāpt pandēmijas laikā noteiktos ierobežojumus. Tieši šīs aktivitātes veicināja to, ka tagad boikots pasludināts pašai organizācijai.

Lasīt vairāk

Jo lielāks ir Covid-19 pacientu vecums, jo lielāka iespēja, ka iznākums būs letāls, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati. Pēc 90 gadu vecuma sasniegšanas likmes ir skarbas, Latvijā mūžībā aizgājis katrs sestais reģistrētais saslimušais. Tomēr arī šajā vecuma grupā ir stāsti, par kuriem var tikai un vienīgi priecāties, tāds ir Venijas un Ēvalda stāsts.

Lasīt vairāk

Pirmdienas vakaru koalīcijas sapulču dalībniekiem nupat jau kļūstot grūti atminēties kādu sanāksmi, kurā nebūtu notikusi "bļaustīšanās". Attiecības starp partijām kļuvušas tik saspīlētas, ka "miera laikos" valdība jau būtu izirusi pa vīlēm. Oficiālās un neoficiālās sarunās ar portālu "Delfi" vairāki vadošie politiķi un viņiem pietuvināti avoti atzīst, ka valdība jau kopš rudens turas mata galā, daži pat neslēpj konkrētākas pagaidām neizdevušos valdības gāšanas plānu aprises. Tajā pašā laikā mats, kas tur valdību, ir visai stiprs, jo par sliktu drīzai valdības krišanai runā divi apsvērumi – krīze un nespēja piedāvāt stabilu alternatīvu.

Lasīt vairāk

Emīls pirms trim gadiem sāka skolas gaitas. Liels bija mammas pārsteigums, kad viņa vairāk nekā pēc mēneša uzzināja – dēls skolā vispār nerunā. Klasesbiedri domāja, ka viņš to nemaz nespēj. Mamma Aija atklāj pieredzes stāstu, kas bijis palaidējmehānisms šādai bērna reakcijai un kā mātes intuīcija palīdzēja pārvarēt radušos psiholoģisko barjeru un dēls sāka skolā runāt – trešajā klasē. Sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Aiga Ukstiņa komentē, kāpēc bērniem var rasties nespēja runāt kādā konkrētā vidē vai ar noteikta veida cilvēkiem, kas tie var būt par traucējumiem un kā to risināt.

Lasīt vairāk

Krievija "pieliks pūles politiskā un stratēģiskā potenciāla graušanai lielākajās Rietumu varās, lai sašķeltu nacionālo pašpaļāvību, kavētu nacionālās aizsardzības pasākumus, palielinātu sociālo un industriālo nemieru, kā arī stimulētu visa veida nevienprātību". Šīs rindas nav tapušas ne šogad, ne pat Vladimira Putina pēdējos 20 varas gados. Tās pirms 75 gadiem no Maskavas Vašingtonai sūtīja diplomāts Džordžs Kenans. Tā dēvētā "Garā telegramma" atvēra amerikāņu politiskajai elitei acis uz jauno realitāti un iezīmēja pamatus turpmākajās desmitgadēs īstenotajai ierobežošanas politikai.

Lasīt vairāk

2020. gadā divi ar Latvijas futbolu saistīti cilvēki tika iekļauti tā saucamajā melnajā sarakstā – viņiem liegta iebraukšana valstī. Pirmais ārzemnieku sarakstā, kuriem liegta ieceļošana Latvijas Republikā, 2020. gada augustā nokļuva FK "Ventspils" lielākais akcionārs Adlans Šišhanovs, bet pāris mēnešu vēlāk viņa pēdās sekoja trīskārtējo Latvijas čempionu "Riga FC" neoficiālais īpašnieks un lielākais atbalstītājs Sergejs Lomakins.

Lasīt vairāk

Latvijā būtu nepieciešama plaša diskusija par eitanāzijas legalizāciju, turklāt tai būtu jānotiek pirms šāds jautājums nonāk Saeimas darba kārtībā. Šādu viedokli otrdien raidījumā “Spried ar Delfi” pauda deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA), kuras vadītā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pagājušajā nedēļā noraidīja vairāk nekā 10,5 tūkstošu cilvēku parakstīto kolektīvo iesniegumu par eitanāzijas legalizāciju Latvijā.

Lasīt vairāk

Cīņai ar Covid-19 pandēmijas sekām Latvijas valsts atvēlējusi ievērojamus finanšu līdzekļus, proti, ieguldīts vai iezīmēts jau vairāk nekā pusotrs miljards eiro. Kur šī nauda iepludināta? Kādas problēmas iezīmējušās? Vai tūrisma nozare, kura 2019. gadā ienesa Latvijai vairāk nekā vienu miljardu eiro, tikusi gana atbalstīta? Meklējām atbildes un piedāvājam stāstu par Līgu Neilandi, kurai pandēmija nozīmēja pat ielekšanu jaunā profesijā.

Lasīt vairāk

Kārtīgs, sabiedriski aktīvs pilsonis vienmēr liks roku uz sirds, sakot, ka viņš nelasa dzelteno presi, neskatās tos dažus jocīgos TV šovus, kur ļaudis laukos dzer un mēģina vinnēt zāles pļāvēju, kā arī vēl mazāk seko līdzi "Eirovīzijai". Taču kaut kā mistiski šis pilsonis allažiņ ir lieliski informēts par visām iepriekš minētajām lietām un pamanās savu sašutumu izgāzt sociālajos tīklos. Šoreiz "Eirovīzijas" sakarā dižportāls "Cehs.lv" izjuta pat tik lielu spiedienu, ka nācās šī raksta tapšanā pieaicināt dzimumneitrālo konkursa ekspertu Kristapiņu Ālu.

Lasīt vairāk

Kopš sevi atceros, sports vienmēr man ir bijis tuvs un ikdienā klātesošs, bet dumpīgajā pusaudžu vecumā nolēmu, ka pietiks un treniņi jāpamet. Tagad, pēc gandrīz septiņiem gadiem, sapratu, ka nepieciešams atkal sadraudzēties ar fiziskajām aktivitātēm, jo kustību trūkums lika par sevi manīt – parādījās reizēm neizturamas muguras sāpes un ir mazinājusies izturība. Pašlaik teju vienīgā iespēja ir treniņi mājās, ko arī nolēmu izmēģināt. Dažādas treniņu un uztura programmas sola maģiskus rezultātus, bet es izvēlējos kaut ko vienkāršu – tiešsaistes treniņus trīs reizes nedēļā sertificēta trenera vadībā. Jau divus mēnešus regulāri piedalos virtuālajās nodarbībās. Kā man gāja, vai jau izdevās sasniegt rezultātus, un ko par tiem saka treneris "no malas"? Par to rakstā.

Lasīt vairāk

Brauciens uz Bolderāju ir īsts piedzīvojums – pastaiga gar jūru un karsts kebabs rokās ir daļa no tā. Daudzi gatavi gaidīt rindā, lai Stūrmaņu ielā 29 tiktu pie ķiplokaina lavaša vai hačapuri ar staipīgu siera pildījumu, un tādi vārdi kā "kalorijas un baltie milti" pazūd no apziņas – tos aizslauka pasakainā smarža. Kopš 2013. gada tur atrodas "Gvatar" maizes ceptuve, ko apmeklētāji sauc vienkārši par Bolderājas kebabnīcu, jo visbiežāk pasūta tieši kebabus. Ēstuves saimnieks Asifs Ibragimovs no pilsētas centra atbraucis tik izsalcis, ka maizīti ar gaļu, kāpostiem, tomātiem un mērci piepilda pats. Aiz letes pavadīti daudzi gadi, gatavojot ēdienu pēc mammas izstrādātajām receptēm, un viņš uzskata, ka dzīvo labākajā Rīgas rajonā.

Lasīt vairāk

Kur palika Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa greznā bibliotēka? Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā tā uz brīdi pazuda, pēc tam vairāk nekā 4300 grāmatas tika izglābtas un novietotas tolaik apvienotajā Zemes bibliotēkā, bet līdz mūsdienām ir apzinātas aptuveni 50 grāmatas, kas atradušās Ulmaņa krājumā. Pārējo grāmatu atrašanās vieta šobrīd nav zināma, bet, iespējams, liela daļa no tām joprojām izkliedēta dažādos Latvijas Nacionālās bibliotēkas nozaru krājumos.

Lasīt vairāk

Ir atlikušas tikai 15 dienas līdz 1. aprīlim, kad Latvijā teorētiski būtu jāsāk strādāt masveida vakcinācijas pret Covid-19 centriem, ko jākoordinē nu jau reorganizējamajam Vakcinācijas projekta birojam. Šis tiek dēvēts par gadsimta loģistikas projektu, jo aprīļa sākumā plānots vakcinēt 80 000 cilvēku, bet mēneša vidū – ap 120 000 cilvēku. Pagājušajā nedēļā Veselības ministrija nāca klajā ar potenciālo iestāžu sarakstu, kurās šie centri varētu atrasties. Kā liecina portāla "Delfi" noskaidrotais – pašas iestādes par to, kā to telpās praktiski varētu notikt vakcinācija, nezina neko.

Lasīt vairāk

Kaut gan laikabiedri rakstniecībā savulaik Aspaziju slavēja kā ģeniālu (Poruka vārdi), viņas sasniegumu saraksts ir krietni garāks. Svinot dzejnieces 156. dzimšanas dienu brīdī, kad jaunie Rīgas domnieki kopā ar kultūras ļaudīm aktualizējuši ideju par Aspazijas pieminekļa uzstādīšanu galvaspilsētā, šķiet vajadzīgi un pat obligāti atzīmēt arī viņas ievērojamo darbu Latvijas sabiedrības dzīves uzlabošanā ārpus literatūras. Tas ietver gan kalpošanu Satversmes sapulcei, gan darbošanos Latviešu biedrībā, kā arī iestāšanos par sieviešu līdztiesību sabiedrībā un dzīvnieku labturību.

Lasīt vairāk

Anita (vārds mainīts) allaž ir sekojusi līdzi modes aktualitātēm. "Sevi par modes dāmu nevaru nosaukt, tomēr man patīk smuki saģērbties," viņa atzīst. Sieviete stāsta, ka iepērkas daudzos un dažādos veikalos, tostarp "Zara", "Mango" un "H&M". Citkārt izvēlas arī augstākas klases zīmolu apģērbu, piemēram, "Max Mara". Lielāku uzmanību viņa pievērš tieši aksesuāru izvēlei – apaviem, somām. "Tiem jābūt kvalitatīviem," Anita piebilst. Viņas skapī atrodams raibs apģērbu kokteilis. Pa vidu tam – arī zīmolu viltojumi.

Lasīt vairāk