Kāpēc daļa skolēnu, kuriem viedierīces bija sevišķi svarīgas, lai mācītos attālinātā režīmā, tās nesaņēma, Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir "grūti izskaidrot". Proti, pēc tam, kad ministrija iegādājās un saņēma dāvinājumā viedierīces, tālākos lēmumus par to izmantošanu pieņēma katra pašvaldība, portālam "Delfi" norādīja IZM komunikācijas nodaļā.
"Delfi" jau vēstīja, ka Valsts kontrole (VK) starpziņojumā "Attālinātā mācību procesa nodrošināšana ārkārtējās situācijas laikā" norādīja: "Vismaz 295 ministrijas iegādātās viedierīces 28 665 eiro vērtībā netika izsniegtas izglītojamajiem, bet palika atsevišķu pašvaldību rīcībā, jo ministrija nebija pārliecinājusies, vai tās attiecīgajai pašvaldībai ir nepieciešamas sākotnējā ministrijas organizētajā aptaujā norādītajā apjomā."
Tas nozīmē, ka dažu pašvaldību skolēni nesaņēma nepieciešamās viedierīces, savukārt citās pašvaldībās skolēniem viedierīces nevajadzēja, taču tās tik un tā saņēma.
IZM gan norāda, ka tā pavasarī no pašvaldībām nesaņēma atgriezenisko saiti, līdz ar to arī nezināja, ka dažviet ierīču par daudz un citviet to pietrūkst. "Ja kādai pašvaldībai viedierīces nebija nepieciešamas izglītības procesa nodrošināšanai, pareizākā rīcība būtu – nodot viedierīces lietošanā tālāk tām pašvaldībām, kurām to pietrūka," norādīja IZM komunikācijas nodaļa.
Tāpat "Delfi" jau ziņoja, ka 4266 viedierīces IZM iegādājās par valsts budžeta līdzekļiem un 1000 ierīces saņēma dāvinājumā no uzņēmuma "Bite Latvija". Viedierīces bija nepieciešamas, lai nodrošinātu iespēju visiem skolēniem mācīties pandēmijas diktētā – attālinātā mācību režīmā.
Ministrija iespējamos sadarbības partnerus, no kuriem iegādāties viedierīces, uzrunāja ar mediju starpniecību, portālam "Delfi" norādīja IZM pārstāvji. "Ministrijas rīkotajās preses konferencēs ministre un parlamentārais sekretārs aicināja privātos partnerus izrādīt iniciatīvu sadarbībai, lai risinātu viedierīču trūkumu un interneta pieejamību".
Nepieciešamo viedierīču skaitu nozares ministrija ieguva, aptaujājot Latvijas pašvaldības. IZM atgāināja, ka līdz 2020. gada 17. martam no 702 pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādēm aptaujā piedalījās 625 izglītības iestādes (89,03% no kopējā skaita).
Jau vēstīts, ka pērnā gada pavasarī, sākoties mācībām attālinātā režīmā, vairāk nekā pieciem tūkstošiem skolēnu nebija pieejams ne dators (t.sk. planšetdators), ne viedtālrunis ar interneta pieslēgumu.
Tāpat pagājušajā gadā mobilo sakaru operatori IZM sagādātajās un "Bite Latvija" dāvinātajās viedierīcēs nodrošināja bezmaksas interneta pieslēgumu. Kad un kāpēc to uzņēmumi pārstāja nodrošināt, var lasīt šeit.
Šobrīd nozares ministrija strādājot, lai palielinātu interneta datu pārraides iespējas Latvijas skolās. Jau vēstīts, ka Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Biznesa skola un vēl septiņi sadarbības partneri – Latvijas datu iekārtu ražotāji un datu pārraides operatori, šā gada sākumā parakstījuši memorandu par interneta datu pārraides palielināšanu Latvijas skolās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
