Kanāla "RigaTV 24" no raidījuma "Preses klubs" vadīšanas nule atstādinātais Ansis Klintsons bija žurnālists, portālam "Delfi" pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore un mediju eksperte Anda Rožukalne. Savukārt laikā, kad viņš vienlaikus pildīja Saeimas deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas (KPV LV/PCL) palīga pienākumus un vadīja raidījumu "Preses klubs", viņš pārkāpa vispārpieņemtos žurnālistu darbības principus.
Jau vēstīts, ka nedēļu pēc tam, kad Klintsonu atstādināja no "Preses kluba" vadīšanas, deputāte Benhena-Bēkena izteica nožēlu par to, "ka no amatpersonu [sociālo mediju] kontiem tiek izplatīta maldinoša informācija, kuras rezultātā tiek grauta profesionālā darbība".
Saeimas deputāte pauda, ka Klintsons nebija žurnālists, līdz ar to uz viņu arī nevarēja attiecināt profesionālās žurnālistikas ētikas kodeksu. Portāls "Delfi" skaidro, kāpēc deputātes paustais nav taisnība.
Jāatgādina, ka pirmais uz interešu konfliktu Klintsona darbībā norādīja deputāts Artuss Kaimiņš sociālajā medijā "Twiter".
Rožukalne deputātu Kaimiņu nosauca par vērīgu. Ar nelielu ironijas devu viņa atcerējās raidījumu "Suņa būda", kurā, kā stāsta mediju eksperte, arī vērīgais deputāts savā politiskajā komunikācijā mēģināja "piesavināties žurnālistikas formātu, uzvedoties kā žurnālists".
Neilgi pēc tam, kad Kaimiņš norādīja uz problemātiku Klintsona darbā, "RigaTV 24" nāca klajā ar paziņojumu, ka Klintsons pēc savstarpējas vienošanās ar televīziju pamet raidījuma vadīšanu.
Viņa atstādināšana no raidījuma vadīšanas arī viens no punktiem, kas norāda uz Klintsona interešu konfliktu. "Ja Klintsona kunga statuss neradītu problēmas, kas saistītas ar mediju darbības principiem un ētiku, tad viņš būtu palicis šajā darba vietā," pauda mediju eksperte Rožukalne.
"Ja mediju organizācija vēlas saņemt nodokļu maksātāju finansējumu, mediju ētikas kodekss ir saistošs visiem, kas tajā strādā," teica Rožukalne, norādot, ka Klintsonam bija pašam jādefinē savs interešu konflikts.
Latvijas Žurnālistu asociācijas publiski pieejamā ētikas kodeksa 4.1. punkts nosaka: "Žurnālistam ir jāatsakās no tāda materiāla veidošanas, kas rada interešu konfliktu attiecībās ar indivīdiem, politiskām, ekonomiskām un citām interešu grupām."
Lai saprastu, kas Klintsonu padarīja par žurnālistu, var aplūkot arī viņa funkcijas, vadot raidījumu "Preses klubs". "Šajā raidījumā tā vadītājs intervē, uzdod jautājumus sabiedrības, auditorijas, interesēs. Turklāt tas ir dokumentāls raidījums," paskaidroja Rožukalne.
Savā komentārā par notikušo deputāte Benhena-Bēkena atsaucās arī uz likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" 23. pantu: "Par žurnālistu šajā likumā tiek uzskatīta persona, kura vāc, apkopo, rediģē vai citādā veidā sagatavo materiālus masu informācijas līdzeklim un kura ar to noslēgusi darba līgumu vai veic šo darbu masu informācijas līdzekļa uzdevumā, kā arī žurnālistu apvienību biedrs".
Benhena-Bēkena pauda, ka Klintsona darba pienākumos ietilpa raidījuma vadīšana, uzdodot jautājumus par iepriekš sagatavotām tēmām, kuras noteica producenti.
Vai tas, ka Klintsona uzdotie jautājumi, esot raidījuma vadītāja lomā, bija par tēmām, kuras noteica producenti, paredz, ka Klintsons nebija žurnālists? "Tas nav svarīgi. Tad vajag pateikt, ka tas ir teātra priekšnesums," atbildēja Rožukalne.
Turklāt Benhenas-Bēkenas interpretācija par likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ir nepareiza arī tāpēc, ka Klintsons vadīja raidījumu "Preses klubs" "RigaTV 24 uzdevumā".
RSU profesore atgādināja, ka žurnālistiem ir vairākas privilēģijas, piemēram, iegūt informāciju, kas citiem nav pieejama, apmeklēt vietas, kur citiem ieeja liegta. Tāpat arī iespēja nodot informāciju citiem ir žurnālista profesijas priekšrocība. Taču, pildot žurnālista pienākumus, ir jāņem vērā profesionālie standarti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
