Rīgas dome apstiprina latvāņu apkarošanas plānu nākamajiem pieciem gadiem  (11)

Domē skaidroja, ka savulaik Latvijā (1950.-1960. gados) kā lopbarības kultūraugs ievestais Sosnovska latvānis ir invazīva augu suga, kura apdraud vietējās sugas un var radīt kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Sosnovska latvānis ir izteikti ekspansīva un agresīva suga, kas strauji savairojas un izspiež no vides citas augu sugas. Noteiktos apstākļos šis augs ir bīstams cilvēka veselībai, jo tā sula nonākot saskarē ar cilvēka ādu vai gļotādu, izraisa apdegumus

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments latvāņu apkarošanu veic vairāk nekā piecus gadus. Pirmais šī auga apkarošanas plāns tika īstenots laikā no 2016. gada līdz 2020. gadam. Šogad iesāktais darbs turpināsies, jo ir izstrādāts plāns nākamajiem pieciem gadiem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, latvāņu izplatība Rīgā ir sarukusi, lai gan augs tika konstatēts aptuveni septiņu hektāru lielā platībā. Latvāņi konstatēti Āgenskalnā, Bukultos, Centrā, Dreiliņos, Imantā, Katlakalnā, Ķengaragā, Rumbulā, Dārziņos, Mežciemā, Pētersalā- Andrejsalā, Šampēterī, Torņkalnā, Ziepniekkalnā, Zolitūdē.

Kopējo informāciju par latvāņa izplatību apkopo Zemkopības ministrijas Valsts augu aizsardzības dienests - Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas invazīvo augu sugu datubāzē. Pašvaldība, saskaņā ar šiem datiem, organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus savā administratīvajā teritorijā.

Rīgas pašvaldības īpašumos latvāņu izplatības ierobežošanā plānots pielietot mehānisko metodi – vairākkārtēju pļaušanu veģetācijas sezonā. Šī metode ir vispiemērotākā pilsētas videi. Privātīpašnieki var izmantot arī bioloģisko, ķīmisko vai kombinēto metodi, gadījumos, kad konkrētā auga atrašanās vieta to pieļauj un tiek ievēroti nepieciešamie Latvijas normatīvie akti.

Privātīpašumos par latvāņu ierobežošanu atbildīgs ir īpašnieks. Pašvaldība vēstules formā pirms sezonas nosūtīs atgādinājumu par pienākumu ierobežot latvāņus, skaidroja domē.