Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) kā nozīmīgākos darbus, kas paveikti pirmajās 100 dienās ministra amatā, izcēla pabeigtu administratīvo reformu, bioloģisko noārdāmo atkritumu šķirošanas sistēmas sakārtošanu Pierīgas reģionos, kā arī revīzijas pašvaldību domēs.
Stājoties amatā, ministrs turpinājis darbu pie administratīvi teritoriālās reformas – pabeigts darbs pie likumprojekta "Par pašvaldībām" izstrādes, kas jau pieņemts valdībā, kā arī sniegts metodisks atbalsts vietvarām par gaidāmajām izmaiņām.
Tāpat ministrija strādājusi arī pie atbalsta mehānismu ieviešanas pašvaldībām, tostarp, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku – uzsākta valsts aizdevumu programma pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, tiek turpināti ieguldījumi ceļu infrastruktūras uzlabošanā pašvaldības reformas īstenošanai nozīmīgos ceļu posmos.
Kopumā no valsts budžeta jau šogad autoceļu attīstībā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) kontekstā investēs 91,9 miljonus eiro, bet Nacionālajā attīstības plānā 2021. – 2027. gadam kopumā ir paredzēts sakārtot ap 900 kilometru valsts reģionālo un vietējo autoceļu, to attīstībā investējot 300 milj. eiro. No tiem 102 miljoni eiro ir ieplānoti Eiropas Komisijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plānā.
"Administratīvi teritoriālā reforma, depozīta sistēma, Pašvaldību likums un digitālā transformācija. Atkritumu apsaimniekošana un plastmasas izstrādājumu aizliegums. Zaļais kurss, ceļš uz klimatneitralitāti un aprites ekonomikas principu iedzīvināšana – šīs un citas iniciatīvas jau pēc būtības ir nozīmīgas reformas, kas transformēs veidu, kā domājam, darām un saimniekojam," norādīja Plešs.
Tāpat ministrs izcēla palīdzību pašvaldībām Covid-19 krīzes laikā, īstenojot valsts aizdevumu programmu augstas gatavības investīciju projektiem. Kopumā projektam atvēlēti 150 miljoni eiro un pirmajā kārtā atbalstu guva 60 projekti.
Veicot pašvaldību pārraudzības funkciju, ministrs ir aktualizējis Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona (AAR) pašvaldību atbildību bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) šķirošanas sistēmas ieviešanā, kā to paredz normatīvie akti. Pierīgas AAR ietilpst 22 pašvaldības, kurās atkritumu savākšanas sistēmām bija jāuzsāk darbība jau šogad, taču sekmīga šīs sistēmas ieviešana ir izdevusies vien sešām pašvaldībām.
Ir pabeigts darbs arī pie atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna, kā arī izstrādāts regulējums, kas paredz samazināt plastmasu saturošu izstrādājumu apriti. Turpinās darbs pie depozītsistēmas izstrādes un ieviešanas, kas darbību Latvijā uzsāks 2022. gada 1. februārī.
Tāpat jau vēstīts, ka ministrija atklājusi virkni pārkāpumu Ikšķiles novada domes amatpersonu darbībā, kā rezultātā no amata tika atstādināts Ikšķiles mērs Indulis Trapiņš. Ministrs sola turpināt uzraudzīt pašvaldību darbību. Jelgavā un Saldū no kopumā četrām plānotajām pašvaldībām šogad notiek ārkārtas finanšu revīzija, kuras atziņas kalpos par metodisku pamatu arī citām pašvaldībām palīdzēt pilnveidot to kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību.
Kā nozīmīgākos turpmākos darbus Plešs min dabas izglītības funkcijas stiprināšanu. Plānots veidot veidot vienotu tehnoloģiski modernu dabas izziņas iestādi – Dabas centru, kas tiktu balstīts uz Nacionālā Botāniskā dārza, Nacionālā Dabas muzeja un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas centru bāzes.
Tāpat kā prioritāri veicamo reformu ministrs izvirzījis Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un kopējās pārvaldības centralizāciju valsts sektorā. Plešs skaidroja, ka līdz šim valsts sektora digitālie risinājumi ir diezgan sadrumstaloti, līdz ar to VARAM top plāns, kā centralizēt sistēmu, koordinētu digitālo politiku, īstenotu resursu optimizāciju un izmantošanas efektivitāti, tādējādi samazinot izmaksas.
Nākotnē arī plānots būtiski paplašināt esošo Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīklu, lai katrā pagastā un pilsētu mikrorajonos ir pieejams klientu apkalpošanas punkts, kur iedzīvotājs var saņemt klātienes atbalstu par visiem valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumiem.
Līdz 2023. gadam plānots izveidot 587 Valsts un pašvaldības vienotos klientu apkalpošanas centrus – vismaz pa vienam katrā pagastā. Šis likumprojekts drīzumā nonāks izskatīšanā valdībā.
Jau vēstīts, ka Plešs stājās VARAM ministra amatā pēc tam, kad no tā caurlaižu skandāla dēļ atkāpās iepriekšējais ministrs Juris Pūce (AP).