<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@shotz'>Nicolas Cool</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Ja būtu jāuzņem filmas par to, kā pašmāju mediķu izteikumos un valdības sēdēs atspoguļojas Covid-19 trešā viļņa draudi, to žanri krietni atšķirtos. Mediķu filma būtu ieturēta šausmu stilā ar nesaudzīgu un rēcošu britu mutantu priekšplānā, savukārt valdības filma – krietni relaksētākā noskaņā un tajā daļa no valdības ministriem varētu būt redzama, uz vīrusa trešā viļņa pat sērfojam. Šādas ainas ļauj modelēt speciālistu vērtējumi par valdības līdzšinējām diskusijām, izskatot Operatīvās vadības grupas priekšlikumus pakāpeniskai ierobežojumu samazināšanai, par kuriem valdība sola turpināt lemt šodien.

Pozitīvās noskaņās ieturētie priekšlikumi kontrastē ar ziņām par citu Eiropas valstu noslēgšanos, lai apturētu straujo vīrusa izplatību, kā arī ziņām par pašmāju slimnīcu gatavošanos vīrusa nākamajam vilnim. Lipīgā britu celma mutācija jau atgriezusi vairākas Eiropas valstis uz stingrāku ierobežojumu ceļa. Latvijā pagaidām ir trausls progress kopējos saslimstības rādītājos, taču vismaz uz pusi lipīgākais britu vīrusa paveids aizvien aktīvāk iekaro savas pozīcijas.

"Delfi plus" arī iepazinās ar Vācijas un Lielbritānijas pēdējo mēnešu pieredzi cīņā ar Covid-19, šajās valstīs saslimstības rādītāji ir zemāki nekā Latvijā, taču virkne ierobežojumu joprojām pastāv.

Igauņu piemērs dara uzmanīgus

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!