Saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem – nepieciešamību ievērot distancēšanos, izvairīties no fiziskas kontaktēšanās, sejas aizsargmasku valkāšanu – korekciju piedzīvojusi kāda gadsimtiem sena kristīgās baznīcas tradīcija. Līdz šim Pelnu dienā jeb Pelnu trešdienā, kas aizsāk Lielo gavēni, īpaši katoļu baznīcā tika īstenots pelnu kaisīšanas rituāls, kurā līdzās pastāvēja divas tradīcijas – vienā ar pelniem uz ticīgo pieres tika uzvilkts krusts, bet otrā pelni dievkalpojumā tika kaisīti ticīgajam uz galvas. Vairāk par to, kā Covid-19 mainījis gavēņa praksi, iespējams uzzināt šajā rakstā.
Lielajam gavēnim ieejot noslēguma fāzē, Rietumu kristīgajā baznīcā šodien tiek svinēta Lielā jeb Zaļā ceturtdiena – diena, kad saskaņā ar evaņģēlijos rakstīto, tika iedibināts Svētais Vakarēdiens, kā to dēvē luterāņi, jeb Vissvētākais sakraments, kā to sauc katoļticīgie, un kad Kristus tika nodots un sagūstīts. Kā vēstī evaņģēliji, Lielās ceturtdienas vakarā, pēdējoreiz vakariņojot ar mācekļiem, Jēzus, paredzot savu nāvi, devis saviem mācekļiem maizi un vīna biķeri. Maizi viņš aicinājis apzināties kā viņa miesu, kas par cilvēkiem tiek dota, bet vīnu biķerī – kā viņa jaunās derības asinis, kas par cilvēkiem tiek izlietas grēku piedošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!