Kariņš aicina Lieldienās nepulcēties; svētku priekšvakarā valdība vērtēs ierobežojumu izmaiņas  (212)

Pirmdien, 29. martā, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināja: "Šajās Lieldienās neciemojamies un nepulcējamies. Šīs Lieldienas mēs sagaidām savā mājinieku lokā un attālināti ar citiem. Šajās Lieldienās mēs turpinām vēl režīmu, kāds tas ir. Ir ļoti svarīgi visiem šo ievērot, jo pandēmija pasaulē nav atkāpusies, jaunie, lipīgākie varianti ir izplatījušies visā pasaulē un arī Latvijā. No mūsu kopīgās uzvedības un no tā, ka ievērojam nepulcēšanos, ir atkarīgs tas, kā turpmāk Latvijā noritēs pandēmijas gaita."

"Vai nu mēs turpināsim kopīgiem spēkiem samazināt saslimstību, vai nu mums ir pavisam cita aina. Lieldienu brīvdienās aicinu un visiem atgādinu, ka joprojām ir spēkā tas, ka mēs netiekamies un nepulcējamies. Pulcēšanās iekštelpās nav plānota arī pēc tam. Visiem jauku olu gatavošanu, krāsošanu, ripināšanu un tikšanos ar saviem radiniekiem attālināti," teica Kariņš.

Uz žurnālistu jautājumu, vai sanāksme kaut kas tika runāts par ierobežojumu mainīšanu, Kariņš atbildēja, ka pagājušā nedēļā nolemts, ka visus ar ierobežojumiem un drošības pasākumiem pēc Lieldienām saistītos jautājumus skatīs Ministru kabineta sēdē ceturtdien, 1. aprīlī, lai valdības rīcībā būtu jaunākie dati par saslimstību ar Covid-19 un situāciju slimnīcās. Pirmdien sadarbības sanāksmē šis jautājums netika apspriests.

Savukārt uz žurnālistu jautājumu visiem koalīcijas partneriem, vai tie būs gatavi strauji reaģēt un vajadzības gadījumā pastiprināt ierobežojumus Covid-19 izplatībai, Kariņš atgādināja, ka "tas, uz ko mēs visi kopā cenšamies virzīties, ir drošas sadzīves modelis. Daļēji tas jau ir ieviests – skolas jau darbojas ierobežotā veidā novados ar salīdzinoši zemu saslimstību. Mums ir vairāki pakalpojumi, kas jau vairākas nedēļas atjaunoti visā Latvijā ar drošākiem noteikumiem. Mēs ceram turpināt pakāpeniski un soli pa solim tā, lai, ieejot drošākas sadzīves modelī, mēs nejauši neļaujam pandēmijai pārņemt iniciatīvu un saslimstības rādītājiem pieaugt".

Viņš atzina, ka "valdībai ir visu laiku visas opcijas atvērtas, un, ja apstākļi spiedīs, mēs strauji virzītos citā virzienā. Šobrīd salīdzinājumā ar saviem kaimiņiem esam salīdzinoši labās pozīcijās, tāpēc galvenais ir to noturēt, nepārsteigties un nenokļūt tur, kur neviens no mums nevēlas būt".

Par iespēju strauji reaģēt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atzina, ka viņu šis jautājums nodarbina kopš pirmās dienas veselības ministra amatā, un atgādināja, ka pagājušās piektdienas valdības sēdē tika izskatīts arī scenārijs "D+" ierobežojumu stingrai pastiprināšanai vajadzības gadījumā.

Ministra apzināts nolūks bijis, lai valdība būtu to izskatījusi un vienojusies par pasākumu kopumu, kas būtu jāievieš tad, ja situācija ar Covid-19 saslimstību pasliktinātos, un ministrs jau iepriekš brīdinājis, ka tāda varbūtība pastāv. Valdība iepriekš jau lēmusi par slimnīcu jaudu palielināšanu, papildu gultas vietu veidošanu un aprīkojuma iegādi, tādējādi gatavojoties varbūtībai, ka Latvijā situācija ar saslimstību var pasliktināties. "Tajā pašā laikā ļoti ceram, ka visu kopīgu pūļu rezultātā šādu lēmumu nebūs jāpieņem," sacīja Pavļuts.

"KPV LV" Saeimas frakcijas līderis Māris Možvillo uzsvēra, ka vairāk vēlas noticēt tam, ka cilvēki ir noticējuši, ka spēj ievērot prasības un atturēties no kontaktēšanās un saprot, cik ļoti svarīgi ir atjaunot ekonomisko aktivitāti, brīvi pārvietoties un pulcēties. "Sabiedrības nogurums ir sasniedzis to līmeni, ka nav vairs paļāvības uz to, ka gan jau kā būs, tā būs. Ceru, ka cilvēki saprot, ka šobrīd situācija ir uzlabojusies, un, lai to noturētu, ir vajadzīga sabiedrības līdzdalība un ar valdības lēmumiem vien nepietiks," sacīja deputāts.

Možvillo aicināja cilvēkus pieturēties pie jau esošajiem ieradumiem un panākt to, lai slimība neatjaunojas un lai mēs varētu pakāpeniski pāriet pie brīvāka režīma. Deputāts atzina, ka publiskajā telpā vairs nav redzami oponentu kliedzieni, ka mēs Latvijā neko nesaprotam un nezinām pretstatā igauņiem, jo Igaunijā diemžēl ir ļoti neapskaužamā situācijā Covid-19 dēļ.

Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) atzina, ka krīzes brīžos valdībai jābūt spējīgai ātri pielāgoties un elastīgi pieņemt lēmumus, taču ir arī ļoti svarīgi, lai valdības lēmumi ir laicīgi, saprotami, loģiski un nav saraustīti, lai palielinātu iespēju, ka no ierobežojumiem jau nogurušie cilvēki tos saprot un ievēro. Pie tā gan vēl ir dažreiz jāpiestrādā, norādīja Eglītis.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) situāciju raksturoja ar sakāmvārdu, ka suns pārkāpts un atlikusi tikai aste. "Suns ir pārkāpts, jo mēs redzam priekšā vasaru, kad jau būs daudz, daudz ievērojamāks skaits cilvēku vakcinēti pret vīrusu, un vasarā epidēmija jau parasti arī samazinās. Suns ir pārkāpts, palikusi aste – divi mēneši līdz vasarai. Nepaklupt uz nepārkāptās astes ir šobrīd galvenais uzdevums gan valdībai, nepieņemot pārsteidzīgus lēmumus vai kavējoties ar izšķirošu lēmumu pieņemšanu, gan sabiedrībai, tomēr pārvarot nogurumu un neļaujoties ilūzijām, ka suns jau pārkāpts, jo aste dažkārt var būt vēl bīstamāka. Aicinu visus ļoti atbildīgi paskatīties uz šo," teica Puntulis.

Jau ziņots, ka piektdien, 26. martā, Ministru kabinets konceptuāli vienojās pēc Lieldienām saglabāt spēkā lielāko daļu Covid-19 ierobežošanai ieviesto drošības pasākumu un ierobežojumu, bet vienlaikus izbeidzot ārkārtējo situāciju.

Ņemot vērā izglītību kā vienu no valdības prioritātēm un bērnu psihoemocionālo veselību, panākta konceptuāla vienošanās pašvaldībās ar zemāku saslimstību atsākt klātienē daļu izglītības procesa. Tāpat ar stingriem drošības algoritmiem darbu varētu daļēji atsākt tirdzniecības vietas klātienē, portālu "Delfi" infromēja Valsts kancelejā.

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas ekspertiem jāsagatavo nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, lai sabiedrībai, uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu skaidri turpmākie drošības pasākumi un ierobežojumi. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izbeigšanu Ministru kabinets plāno pieņemt pēc iespējas tuvāk 6. aprīlim, lai rūpīgi novērtētu aktuālāko informāciju par epidemioloģisko situāciju.

Izglītības jomā paredzēts, ka pašvaldībās, kurās divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200, klātienē varēs mācīties 1.-6. klašu un 12. klases skolēni. Savukārt 7.-11. klašu skolēni klātienē drīkstēs mācīties divas dienas nedēļā pēc tāda grafika, lai klases savā starpā netiktos. Profesionālajā izglītībā paredzēts, ka klātienē grupās līdz pieciem cilvēkiem varēs apgūt praktiskās nodarbības.

Plānots atsākt interešu izglītības nodarbības un profesionālās ievirzes nodarbības grupām līdz desmit cilvēkiem, taču tikai ārpus telpām.

Paredzēts arī pēc Lieldienām pieļaut nedaudz lielākas iespējas cilvēkiem tikties. Lai gan klātienes kontaktēšanās ir galvenais Covid-19 izplatības ceļš, ārpus telpām varētu satikties ne vairāk kā desmit cilvēki, turklāt ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām

No 7. aprīļa paredzēts darbu klātienē atsākt tām tirdzniecības vietām, kurām ir atsevišķa ieeja, izņemot tās, kuras atrodas tirdzniecības centros, jo pēc ekspertu domām cilvēku pulcēšanās tajos rada pārāk augstu risku palielināties Covid-19 izplatībai.

Vienlaikus Ministru kabinets pieņēma zināšanai, kādi lēmumi būtu nepieciešami, kad strauji pieaugs saslimstība ar Covid-19. Tas paredz noteikt stingrus pārvietošanās ierobežojumus, ļaujot doties uz darbu un stundu garā pastaigā ne tālāk kā trīs kilometrus no dzīvesvietas.

Klātienē drīkstētu strādāt tikai tie cilvēki, kuri nodrošina steidzamu un būtisku darbu nepārtrauktību vai strādā ražošanā un būvniecībā. Stingri ierobežojumi attiektos arī uz tirdzniecības vietām un pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt pirmdien, 29. martā, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) vēstīja, ka Latvijā Covid-19 saslimstības rādītāji nemazinās. Vērtējot pagājušās nedēļas Covid-19 saslimstības rādītājus Latvijā, vidējais jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaits saglabājies iepriekšējais un ir 519 dienā (nedēļu iepriekš 518). Par 6,6% pieaudzis veikto testu skaits, sasniedzot vidēji 13 342 testus dienā, bet vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 3,9% (iepriekš 4,1%).

Aizvadītajā nedēļā fiksēts kopumā 3 631 jauns Covid-19 inficēšanās gadījums.

Analizējot Covid-19 saslimstības rādītājus dinamikā divu nedēļu griezumā, novērojams saslimstības pieaugums vecuma grupās 10-19 gadi un 20-29 gadi, kā arī iedzīvotājiem vecumā virs 80 gadiem.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) Latvijā šobrīd saglabājas 1,02, un tas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē vairāk kā 100 citus cilvēkus, norāda SPKC.