Ceturtdienas, 1. aprīļa, Ministru kabineta sēdes darba kārtībā jau iekļauti grozījumi "Likumā par ostām", kas paredz mainīt lielo ostu pārvaldības modeli, nosakot, ka lielās ostas pārvaldīšanas funkcijas veic kapitālsabiedrība, kuras kapitāldaļas (akcijas) pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai, ar nosacījumu, ka valsts pusei ir ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu. Pēc grozījumu spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.
Ar grozījumiem netiks mainītas administratīvās procedūras un procesi attiecībā uz komersantiem, kas veic komercdarbību Ventspils ostas un Rīgas ostas teritorijā, kā arī nav sagaidāma negatīva ietekme uz pakalpojumu sniegšanu ostās un ostu budžetiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien žurnālistiem sacīja, ka valdība ceturtdien plāno skatīt ostu reformu, ko virza satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un par kuru koalīcijā bijušas plašas diskusijas. Vienošanās ir panākta, ka reforma tiks virzīta Rīgas un Ventspils brīvostā, un savs vārds par likumprojektu būs sakāms arī Saeimai.
"Kapitālsabiedrības tiks veidotas abās brīvostās Rīgā un Ventspilī. Domāju, ka šis ir pareizais virziens, un ceru uz atbalstu arī Saeimā," uzsvēra valdības vadītājs.
Kariņš sarunā ar žurnālistiem atzina, ka diskusijas par ostu reformu ir jau kopš laika, kad viņš ir ienācis politikā. "Mēģinājumi kaut ko mainīt šajā jomā parasti ir vainagojušies ar valdības krišanu. Šī valdība ir pirmā ļoti ilgā laikā, kura ir spējīga šo jautājumu izskatīt pēc būtības, un neviens nerunā par to, ka tas ietekmē valdības stabilitāti. Tā ir bijusi diskusija, kā uzlabot ostu darbību un kā šī reforma var to veicināt," sacīja Kariņš.
Saeimas deputāts Gatis Eglītis (JKP) pauda gandarījumu, ka ostu reforma beidzot ir sasniegusi valdību un drīzumā sasniegs arī Saeimu. "Šī ir bijusi ļoti smaga reforma, ko vairākas valdības ir centušās uzsākt, bet līdz šim tas nav izdevies. Tikmēr redzam, ka reģionālajā konkurencē Latvijas ostas turpina zaudēt Igaunijas un Lietuvas ostām. Skaidrs, ka pārvaldības modelis, kas kalpojis vairāk nekā 20 gadus, ir sevi izsmēlis, un ir jāiet uz priekšu ar pārmaiņām. Ceram uz raitu likuma pieņemšanu arī Saeimā," teica Eglītis.
"Sakne visai reformai ir kapitālsabiedrības izveide, lai mazinātu vai vispār izskaustu politisko ietekmi, kas līdz šim bijusi ostu pārvaldībā. Ostas pēc savas būtības ir bizness un saimnieciska darbība, ko jāvada cilvēkiem, kas pārzina nozari un saprot naudas plūsmas. Līdz šim ostu pārvaldība ir bijusi ļoti politizēta ar ministriju pārstāvjiem ostu valdēs, un tas modelis nestrādā," skaidroja deputāts.
Eglītis, atbildot uz "Delfi" jautājumu par pagājušā nedēļā publiskajā telpā izskanējušo valdības protokollēmuma projekta punktu par darba grupu, kurai būtu uzdevums izvērtēt Liepājas ekonomiskās zonas likvidāciju, atzina, ka tas bijis vairāk pārpratums par protokollēmuma redakciju attiecībā uz Liepājas speciālo ekonomikas zonu. "Tas ir labots, un uz valdības sēdi tiks iesniegta cita redakcija, kas neradīs interpretācijas iespējas," teica Eglītis.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka ostu reforma ir vēsturiska, jo par to ir daudz diskutēts daudzus gadus, un "tikmēr esam vērojuši, kā Latvijas lielās ostas un viss Latvijas tranzīta un loģistikas koridors kopumā arvien zaudē savstarpējā konkurences cīņā ar līdzīgiem transporta koridoriem kaimiņvalstīs – Tallinā un Klaipēdā. Diemžēl mūsu ostas ir bijušas aizņemtas savstarpējā konkurencē kā valsts valstī, tāpēc neesam varējuši nodrošināt starptautisko konkurētspēju un novērst kravu apjoma lejupslīdi. Līdz ar to ir pēdējais laiks ostu pārvaldības modeli mainīt". "Attīstībai/Par!" kopš valdības deklarācijas veidošanas brīža ir iestājusies par to, ka visas ostas būtu pārveidojamas par kapitālsabiedrībām, teica Pavļuts.
Viņš atzina, ka tagadējā reforma ir kompromiss, ka radies pēc divu gadu diskusijām. "Būtu bijis vēlams, lai visas lielās ostas tiktu pārveidotas vienlaikus. Mēs ierosinājām arī apsvērt, ka, lai īstenotu galveno reformas mērķi vairot Latvijas tranzīta un loģistikas koridora kopējo konkurētspēju, veidot pārvaldības modeli kā vienotu koncernu, pārvaldot trīs ostas un nodrošinot to starpā nepieciešamo koordināciju, bet respektējam koalīcijas partneru viedokli, ka šis veids, kas tagad piedāvāts, ir tas, par ko citas partijas ir gatavas vienoties. Ņemot vērā, ka nopietnas diskusijas par ostu reformu valdības gaiteņos norit vismaz desmit gadus, esmu pārliecināts, ka reformas uzrādīs rezultātus gan nozarei, gan visai tautsaimniecībai, un ka turpmākie soļi netiks kavēti," skaidroja Pavļuts.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzina, ka visu ir iespējams uzlabot, taču dažkārt ir tā, ka, mēģinot kādu lietu novest līdz absolūtai perfekcijai, tiek zaudēts laiks, un laika zaudējums ir lielāks zaudējums nekā līdz galam nenoslīpētās detaļas. Puntulis uzsvēra, ka svarīgi ir vezumu izkustināt no vietas un vajadzīgās korekcijas jau varēs vēlāk veikt.
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo pauda pārliecību, ka reforma ir nepieciešama un ka tai jābūt modernai un uz attīstību vērstai, tajā pašā laikā nedrīkst nodarīt pāri tiem uzņēmējiem, kas šobrīd aktīvi vairo labumus valstij – eksportētāji, stividori.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
