Infrastruktūra un multidisciplināras komandas – piedāvā uzlabojumus universitāšu slimnīcās

Latvijas lielo slimnīcu izstrādātais vienotais rīcības plāns piedāvā mūsdienīgu veselības aprūpes sistēmu, kas vienlaikus nodrošina augstu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu kvalitāti pacientiem visā Latvijā un veicina slimnīcu sadarbību, uzskata LLSA.

Covid-19 krīze palīdzēja saprast, kas slimnīcu sakārtošanā ir prioritāri jāizdara, uzskata LLSA valdes priekšsēdētājs Valts Ābols. "Ja līdz šim runājām par atsevišķu pacientu grupu prioritātēm, tad pandēmijas ietekmē tās kļuva aktuālas visai sabiedrībai kopumā, parādot, kuri procesi ir jāuzlabo pēc iespējas ātrāk, sākot no infrastruktūras uzlabojumiem un starptautiskiem standartiem atbilstoša ārstniecības procesa nodrošināšanas, līdz pat multidisciplināru mediķu komandu veidošanai un telemedicīnai, kas daudzviet pasaulē ir pierādījušas savu pozitīvo pienesumu ārstniecības rezultātu uzlabošanā," uzsvēra Ābols.

Ārstu speciālistu skaits valstī ir neliels, tādēļ pacienti, lai saņemtu nepieciešamo konsultāciju vai izmeklējumu, no visas Latvijas visbiežāk ir spiesti doties uz universitāšu slimnīcām Rīgā. Nereti, šāds ārstniecības ceļš var ieilgt, jo pacients no ģimenes ārsta ceļo uz pārbaudēm Rīgā, tad atgriežas pie ģimenes ārsta savā dzīvesvietā, tiek norīkots uz papildus izmeklējumiem, un atkal dodas uz kādu no lielajām slimnīcām. Šo garo un pacientam neērto ceļu ir iespējams būtiski atvieglot, strādājot pēc tā sauktā vienas pieturas aģentūras principa, ko arī paredz Latvijas lielo slimnīcu iecerētais attīstības plāns, apgalvoja asociācijā.

Šādu praksi jau šobrīd izmanto Reto slimību koordinācijas centrs – vienas dienas laikā vienuviet apmeklēt maksimāli daudz speciālistu, tādējādi samazinot laiku, kas pacientam jāpavada, dodoties no viena speciālista pie otra. Tas ir jo īpaši svarīgi cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem vai invaliditāti, kā arī hronisko slimību pacientiem, jo vienuviet pieejama visa speciālistu komanda, kas var izstrādāt pacienta ārstēšanās un novērošanas plānu dinamikā.

''Mūsdienu medicīna pieprasa, lai nepieciešamās ārstu konsultācijas un izmeklējumus saplāno koordinatori tā, lai būtu ērti pacientam, samazinot viņu uztraukumu un bažas. Ja pacients vēršas vairākās veselības aprūpes iestādēs, bieži vien tiek veikti vieni un tie paši izmeklējumi, kas savukārt tikai pagarina rindas. Lai novērsu atkārtotu izmeklējumu veikšanu dažādās veselības aprūpes iestādēs, būtu nepieciešama vienota platforma, kura būtu pieejama ārstniecībai, lai pilnvērtīgi konsultētu pacientus, īpaši universitāšu slimnīcās, kur koncentrējas multifaktoriāli pacienti,'' stāstīja Reto slimību koordinācijas centra vadītāja Ieva Mālniece.

Nereti veselības atjaunošanai pacients dodas uz vairākām medicīnas iestādēm, bet tik svarīgie pacientam izsniegtie medicīnas izraksti mēdz noklīst vai tiek aizmirsti mājās, kas būtiski kavē un sadārdzina ārstēšanās un atveseļošanās procesu, norādīja asociācijā.

Kopīga IT sistēmas ieviešana universitāšu slimnīcām un citām slimnīcām nodrošinātu vienotu pacienta ārstniecības procesa koordināciju un uzraudzību. Ir būtiski nodrošināt, ka visi pacienta veselībai svarīgie dokumenti, piemēram, dažādās medicīnas iestādēs veiktie izmeklējumu un analīžu rezultāti, ārstu rekomendācijas atveseļošanās procesa nodrošināšanai, būtu pieejami vienuviet un redzami visiem pacienta aprūpē un ārstniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem, neatkarīgi no viņu darba vietas vai pilsētas, kurā tie strādā, uzsvēra LLSA.

Tāpat LLSA akcentēja: viens no būtiskiem mūsdienu modernās medicīnas panākumu stūrakmeņiem ir multidisciplināru mediķu komandu veidošana. Par piemēru var minēt reģionus, kuros, lai sniegtu augstas kvalitātes ārstniecības pakalpojumus, bieži vien trūkst speciālistu. Ciešāka sadarbība starp universitātes slimnīcām un slimnīcu tīklu reģionos nodrošinātu ne tikai efektīvāku pacienta problēmu risināšanas ceļu, bet vienlaikus nodrošina zināšanu pārnesi reģiona mediķiem un uzlabo pacienta tālākās ārstēšanas un rehabilitācijas rezultātus. Pateicoties telemedicīnai un vienotai slimnīcu IT sistēmai, ārstējošais ārsts var sekot līdzi pacienta veselības stāvoklim un ordinēt piemērotāko terapiju un rehabilitācijas procesu, atrodoties arī attālināti, uzsvēra asociācijā.

Būtisks trūkums, ko atspoguļoja Covid-19 pandēmija, ir slimnīcu infrastruktūras nepiemērotība krīzes un pandēmijas situācijām, atklāja LLSA. Novecojušas un 21. gadsimta epidemioloģiskiem izaicinājumiem neatbilstošas infrastruktūras dēļ nav iespējams nodalīt ambulatoro, kā arī stacionāri ārstēto infekciozo pacientu plūsmas. Tādējādi kļūst problemātiska, vai atsevišķos gadījumos pat neiespējama, ambulatoro pakalpojumu sniegšana, kas savukārt kavē iedzīvotāju veselības atgūšanu un veicina invalidizāciju, sacīja asociācijā.