Tieslietu ministrija (TM) informēja, ka, neskatoties uz to, ka reliģiskās darbības vietas daļēji ir turpinājušas savu darbību arī ārkārtējās situācijas laikā, līdz ar ārkārtējās situācijas laikā ieviestajiem ierobežojumiem to finansiālā situācija ir krasi mainījusies.
Reliģisko organizāciju un to iestāžu garīgais un kalpojošais personāls turpina pildīt savus pienākumus arī ārkārtējās situācijas apstākļos, tas nekvalificējas dīkstāves pabalstiem, bet, turpinot reliģiskās darbības veikšanas vietu darbību, arī izdevumi, kas saistīti ar šo vietu uzturēšanu, neesot mazinājušies.
Novirzītais atbalsts nodrošinās baznīcu garīgajam un kalpojošajam personālam krīzes pabalstu un mazinās ar Covid-19 izplatību radītos zaudējumus, kompensējot komunālo maksājumu izdevumus.
TM uzskata, ka, ņemot vērā minēto, arī reliģiskās organizācijas un to iestādes būtu atzīstamas par tādām, kuru darbību ir ietekmējusi Covid-19 krīze.
TM norādīja, ka šāda veida finansiālā palīdzība tika sniegta arī pērnā gada pavasarī. Finansiālu atbalstu piešķirs reliģiskajām savienībām un to iestādēm, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistra reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā un ir veikušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par garīgo un kalpojošo personālu, un kuru ieņēmumi 2020. gada novembrī vai decembrī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies vismaz par 20%.
Attiecīgi krīzes pabalsts ir izmaksājams to baznīcu un to draudžu un iestāžu garīgajam un kalpojošajam personālam, kas atbilst šiem kritērijiem.
Krīzes pabalsta apmērs sasniegs 300 eiro, bet ne vairāk kā 1000 eiro par pieciem mēnešiem kopā, un to izmaksās reliģiskā savienība atbilstoši tās sagatavotam garīgā un kalpojošā personāla sarakstam, kurš krīzes laikā turpina veikt savus pienākumus, un norādītajam atbalsta periodam, kas nav ilgāks par ārkārtējo situāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!