Kopš gada sākuma situācija Donbasā pasliktinās, norāda Rinkēvičs  (104)

Viņš pavēstīja, ka Latvija kopā ar Eiropas Savienības (ES) un NATO partneriem uzmanīgi seko līdzi situācijas attīstībai Ukrainā. Rinkēvičs norādīja, ka nesen sazinājies ar Ukrainas ārlietu ministru, lai ne tikai pārrunātu Ukrainas puses redzējumu par notiekošo, bet arī noskaidrotu, kādi ir praktiskie darbi, ko Latvijā kā NATO un ES dalībvalsts varētu veikt.

Ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka Donbasā notikuši daudzi incidenti, kuros bojā gājuši Ukrainas karavīri. No 27 karavīriem, kas gājuši bojā kopš pagājušā gadā noslēgtā pamiera, lielākā daļa, proti, 24 karavīri gājuši bojā no šī gada sākuma.

"Tās nav nejaušas lodes vai nejauši incidenti. Šo cilvēku lielākā daļa gājuši bojā snaiperu uguns rezultātā. Mēs visi redzam, ka pieaug Krievijas militārās tehnikas un karaspēku koncentrācija un par to bažas pauž gan ES, gan NATO," norādīja Rinkēvičs, piebilstot, ka Latvija no savas puses apliecinājusi atbalstu Ukrainai.

Pēc ministra paustā, sarunā ar Ukrainas ārlietu ministru runāts arī par to, ka nepieciešams maksimāls politiskais un diplomātiskais spiediens, lai Krievijas karaspēku koncentrācija un patlaban aktivizētā propaganda, kas, iespējams, liecina par tālākām militārām provokācijām, nepāraugtu vēl vienā karadarbībā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts un 5.panta garantijas uz Ukrainu neattiecas, tāpēc primāri lietā tiek likti politiski diplomātiskie instrumenti, tomēr, pēc ministra domām, ir papildu pasākumi, kuri Ukrainai varētu palīdzēt un viens no tiem būtu piešķirt Ukrainai rīcības plānu dalībai NATO, ko Ukraina ir lūgusi un cīnījusies kopš 2008.gada.

"Tā būtu skaidra pazīme tam, ka NATO arī praktiski atbalsta Ukrainu, tās bruņoto spēku attīstību un modernizāciju. Turklāt tas ir arī skaidrs politiskais signāls. Savukārt gadījumā, ja Krievijas agresija atjaunojas, jābūt gataviem potenciālām reakcijām no ES, ieskaitot plašas sektorālās sankcijas," pauda ārlietu ministrs.

Iepazīstinot deputātus ar aktuālajiem notikumiem, Rinkēvičs pievērsās arī situācijai Baltkrievijā, kur arī situācija pasliktinās. Ārlietu ministrs norādīja, ka pastiprinās represijas pret citādi domājošiem protestētājiem un žurnālistiem. Tāpat ministrs atgādināja, ka marta beigās Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļautas vēl 118 Baltkrievijas amatpersonas, kas ir tieši atbildīgas par represijām. Rinkēvičs arīdzan norādīja, ka patlaban noris darbs pie tālākām ES sankcijām, tomēr viņš atturējās minēt konkrētus datumus, kad tās varētu ieviest un kādas šīs sankcijas varētu būt.

Pievēršoties drošības jautājumiem, Rinkēvičs atgādināja, ka pavisam nesen tika aizvadīta NATO ārlietu ministru sanāksme Briselē, kur panākta vienošanās par gaidāmo NATO līderu samitu jūlijā. Tā iespējamais rezultāts varētu būt uzdevums sagatavot jaunu stratēģisko koncepciju, jo pēdējā NATO stratēģiskā koncepcija tika pieņemta 2010.gadā un tie, pēc ministra paustā, bija pavisam citi apstākļi.

"Tas skaidri iezīmējās NATO ārlietu ministru diskusijā — neviens patlaban nelolo ilūzijas attiecībā uz to, kādi ir Krievijas ārpolitikas mērķi, bet arvien plašāku lomu šajā diskusijā ieņem Ķīnas faktors," uzsvēra Rinkēvičs.