Kolektīvo iesniegumu par lūšu medību aizliegumu iesaka izskatīt Saeimas komisijā  (194)

Par šādu ierosinājumu un attiecīgu Saeimas lēmumu projektu, kas tiks izskatīts tuvākajā laikā, nobalsoja visi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi, kas piedalījās balsojumā.

Platformā "manabalss.lv" kopš pērnā gada oktobra vairāk nekā 11 tūkstošu pilsoņu parakstītā kolektīvā iesnieguma "Par lūšu medību aizliegumu" teksts ir vien dažas rindkopas garš: "Arī Latvijā ir jāaizliedz Eiropas Savienībā un visā pasaulē aizsargājamu dzīvnieku – lūšu – medības. Tāpēc ir jāmaina likumdošana, lai lūšu medības Latvijas teritorijā aizliegtu. Sabiedrība no tā iegūs daudz veselākus mežus (jo lūši medī dzīvniekus, kas posta mežus) un sabalansētākus biotopus. Latvijā būs vairāk aizsargājamo dzīvnieku. Latvija kļūs salīdzinoši vēl ekoloģiskāka. Latvijā varēs vēl sekmīgāk organizēt bioloģisko tūrismu."

Uz komisijas sēdi iniciatīvas ierosinātājs Jānis Vinters bija sagatavojis plašu prezentāciju ar pamatojumu, tajā skaitā balstoties Valsts kontroles atzinumā. Vinters uzsvēra, ka tā esot pilnībā viņa personīga iniciatīva un ka viņš nepārstāv kādas īpašas politiskas intereses.

Vinters arī īpaši nevēršoties pret medniekiem un uzskata, ka lūšu medības Latvijā ir bezjēdzīgas, kā to norādot arī Valsts kontrole savā ziņojumā. "Nav neviena loģiska, zinātniska vai bioloģiska pētījuma," par lūšu medību pamatojumu teica iniciatīvas iesniedzējs. Viņš sēdē minēja skaitļus, ka 2019. gadā Latvijā nomedīti 34% Eiropas lūšu, lai gan te dzīvo zem 10% Eiropas lūšu. Vinters deputātus arī iepazīstināja ar mednieku citātiem no medijiem, kas norāda uz personīgiem un emocionāliem iemesliem lūšu medībām.

Saskaņā ar esošo kārtību lūšus medīt Latvijā var Valsts mežu dienesta (VMD) noteiktajā kārtībā, ievērojot noteiktu skaita limitu. Vinters uzskata, ka VMD lēmumiem nav pietiekama pamatojuma, turklāt aprēķinos izmantotās aplēses par lūšu skaitu esot aptuvenas un dažādām organizācijām skaitļi atšķiras. Vinters uzskata, ka lūšu medības būtu aizliedzamas, jo lūši medī pārnadžus, un, ja to būs mazāk, tad būs mazāk arī nodarīto postījumu lauksaimniecībai, kā arī transporta negadījumu ar pārnadžu, kas izskrien uz ceļa, iesaisti.

Jāatgādina, ka Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, kādi ir medījamo sugu apsaimniekošanas apstākļi Latvijā un kāda ir valsts institūciju loma šajos procesos, un pērn vasarā nāca klajā ar secinājumiem, ka Latvijas prakse rāda, ka mednieku, mežsaimnieku un lauksaimnieku intereses ir likušas aizmirst deklarētos mērķus un Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšu, vilku – un briežu dzimtas (pārnadžu) dzīvnieku medību limiti tiek noteikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu.

"Tomēr šī informācija dažādos datu avotos atšķiras, piemēram par lūšiem līdz pat astoņām reizēm. Tas dod iespēju ar datiem manipulēt, īpaši – pieņemot lēmumus par sezonā nomedījamo dzīvnieku skaitu. No 23 ES dalībvalstīm, kurās mīt lūši, to medības ir atļautas tikai trijās valstīs – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Latvijā lūšu medību limits ievērojami pārsniedz abās pārējās valstīs noteiktos limitus. Valsts kontrole vērš uzmanību, ka par lūšu medību iespējām Latvijā lemj Valsts meža dienests (VMD) nevis Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kuras atbildībā ir īpaši aizsargājamo sugu aizsardzība," secināja Valsts kontrole.

Valsts kontrole norādīja, ka Eiropas Padomes Dzīvotņu direktīva aizliedz medīt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo sugu – lūšus, paredzot tikai atsevišķus izņēmuma gadījumus, tajā skaitā – ja medības nekaitē populācijas saglabāšanai. Izņēmums tiek pieļauts, ja Latvija spēj pierādīt, ka dzīvnieku skaits ir pietiekams un nesamazinās. "Tātad ticamu datu nozīme šajā gadījumā ir nepārvērtējama. Tomēr statistika ir pārsteidzoša – piemēram, saskaņā ar VMD datiem Latvijā 2018. gadā pēc medību sezonas bija 1578 lūšu, saskaņā ar eksperta vērtējumu lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks (450–650), savukārt "Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"" speciālā monitoringa dati uzrādīja pat astoņas reizes mazāku lūšu skaitu (190)," secināts revīzijā.

Revidenti secināja, ka oficiālais VMD veiktais lielo plēsēju populācijas vērtējums tiek noteikts "vēsturiski" jeb pamatojoties uz iepriekšējo gadu datiem, un tas nav izsekojams un pārbaudāms. Apšaubot oficiālos datus, Latvijas ziņojumā Eiropas Komisijai līdzās VMD datiem tiek norādīts un publicēts arī eksperta norādītais populācijas skaits.

Lūši mīt 23 ES dalībvalstīs, bet tiek medīti tikai trijās no tām – Latvijā, Somijā un Zviedrijā. Un tikai Latvijā lūši tiek medīti maksimāli pieļaujamā limita apmērā – 20% no populācijas, kas vismaz uz pusi pārsniedz limitus Somijā un Zviedrijā. Atšķirībā no Latvijas Ziemeļvalstīs lūši apdraud ziemeļbriežu audzēšanu, bet Latvijā nav zinātnisku pierādījumu tam, ka šī suga radītu apdraudējumu cilvēkiem un nodarītu postījumus saimniecībām, secināja revīzija.

Latvijā Ministru kabineta noteikumi definē lūša sugu kā ierobežoti medījamu īpaši aizsargājamu sugu, un līdz ar to par lūšu medībām lemj VMD. MK noteikumos noteiktais lūšu sugas statuss neparedz vērtēt šīs sugas medīšanas mērķus vai alternatīvus pasākumus, kā to paredz ES direktīva.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas atrunas, ka Eiropas Komisija ir akceptējusi lūšu medības Latvijā, ņemot vērā lūšu populācijas labo stāvokli, neiztur kritiku, jo ticamu datu nav, kā rezultātā arī EK iesniegtie dati ir apšaubāmi. Turklāt ES Tiesas judikatūra neļauj secināt, ka īpaši aizsargājamas sugas labvēlīgs stāvoklis ir pietiekams pamats tās medīšanai, un tās neievērošana rada tiesvedības risku pret Latvijas valsti, norādīja Valsts kontrole.

Arī Saeimas komisijas sēdē trešdien Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītājs Uldis Kalniņš uzsvēra, ka mednieku pārstāvji pārāk koncentrējas uz skaitļiem, bet Valsts kontroles ziņojums bijis par VMD darbu un neskaidrību, kā pieņemti un pamatoti lēmumi. Valsts kontrole vērš uzmanību uz to, ka nav pienācīgi ieviestas ES Dzīvotņu direktīvas prasības, kas var radīt valsts reputācijas problēmas un novest pie tiesvedībām, sacīja Kalniņš.

Biedrības "Latvijas Mednieku savienība" priekšsēdētājs Jānis Baumanis komisijas sēdē norādīja, ka iniciatīvas iesniedzējs Vinters nemitīgi apšauba "Silava" un VMD datus, kas ir balstīti zinātniskās publikācijās starptautiskos žurnālos. "Te ir klasisks fake news paraugs ar kompilētiem skaitļiem. Dati ir no dažādiem gadiem un nav salīdzināmi," teica Baumanis, atgādinot, ka attiecīgās ES direktīvas tapa laikā, kad Baltijas valstis vēl nebija dalībvalstis, taču neviens neriskē ķerties pie direktīvu mainīšanas. "Tāpēc ES pārstāvji atzīst, ka valstis var būt elastīgas savā pieejā. Lūšu populācija ir kā vilki, bebri, kas ir citā pielikumā direktīvai, lai gan, iestājoties ES, tie netika iekļauti tajā pašā pielikumā," skaidroja Baumanis, kurš bija kritiski izteicās arī par Valsts kontroles secināto.

Viņš atgādināja, ka Latvijā gadā medības ienes valstij 40-50 miljonus eiro, un, ja kaut ko neļaus medīt, tad valstij katru gadu varētu nākties maksāt medniekiem kā par maksas pakalpojumu savvaļas dzīvnieku skaita regulēšanai. Baumanis arī uzsvēra, ka stirnu skaitu maina klimats, un lūšu populācija seko savai barības bāzei.

Biedrības "Latvijas Mednieku asociācija" pārstāve Linda Dombrovska piekrita Baumaņa teiktajam un atgādināja, ka šajā jautājumā jābalstās uz faktiem nevis emocijām. "Lūšu medību veids ir efektīva, adaptīva un zinātnē balstīta metode, ko Latvijā izmanto kopš iestāšanās ES. Un ir jau dzīvē pierādījies, ka nomedījamo limitu maina atkarībā no skaita. Latvijas situāciju pozitīvi vērtē arī ES. Lūsim Latvijā pēdējo 100 gadu laikā nekad nav klājies tik labi kā tagad," teica Dombrovska, atgādinot, ka ES lūsis ir aizsargājams, bet nav apdraudēts. Ja jau kopš 2004. gada spēkā esošo sistēmu vēlas mainīt, tad jāsaprot, kas nāks vietā, teica mednieku pārstāve.

VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis deputātiem paskaidroja, kā dienests vērtē datus un nosaka populācijas dinamiku, kā arī norādīja, ka 80% lūšu barības ir stirnas, un no tā atkarīga lūšu populācija. Ja ir smaga ziema un sarūk stirnu skaits, pēc divu gadu nobīdes tas atspoguļojas lūšu populācijas skaitā, teica Lūsis.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode pievienojās viedoklim, ka lūšu stāvoklis ir labvēlīgs un populācija ir lielāka nekā bija, Latvijai iestājoties ES. Problēma gan esot tā, ka nav pietiekami labas monitoringa metodes, tās ir jāuzlabo un pie tā jau tiek strādāts, sacīja Strode. "Te nav strīds par to, vai jābūt medībām, bet drīzāk par to, kā process uzlabojums," teica Strode.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pārstāvis Jānis Ozoliņš uzsvēra, ka no zinātniskā viedokļa lūšu populācija ir labā stāvoklī un nav apdraudēta. Viņš gan atzina, ka labāk jāskaidro, kā veidojas skaitļi, taču kopumā visi skaitļi apstiprina vienu un to pašu.

Savukārt biedrības "Latvijas ainavas" valdes locekle Astrīda Notte norādīja, ka Valsts kontroles ziņojumā jau viss ir pateikts, kā arī slavēja iniciatīvas autoru Vinteru par iespēju parādīt, ko sabiedrība domā. "Šie ir resursi, kas pieder visai sabiedrībai nevis tikai šaurai mednieku interešu grupai," par meža dzīvnieku populāciju teica Notte, paužot arī pārmetumus par lēmumu pieņemšanas procesu VMD.

Vides konsultatīvās padomes pārstāvis Andis Liepa, deputātiem nolasot ES direktīvā paredzētās atkāpes, ka pieļautu lūšu medības, norādīja, ka neviena no tām patlaban Latvijā gan nedod pamatu lūšu medībām. "Nav atbildes, kāpēc mēs medījam lūšus, ja nu tikai tas, ka tās ir latviešu tradīcijas. Arī viesmedības, no kurām nāk kaut kāda nauda," piebilda Liepa. Viņš arī norādīja, ka lūši ir pašregulējoša suga, kas nekādas lauksaimniecības kultūras neposta.

Pagarās sarunas, kurā deputāti bija klausītāju lomā, noslēgumā komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) norādīja, ka sarunas gaitā parādījušies būtiski aspekti, kas būtu jāvērtē, tādēļ rosināja lemt par kolektīvā iesnieguma nodošanu izskatīšanai attiecīgajā Saeimas komisijā. Komisijas locekļi ierosinājumu atbalstīja vienbalsīgi.

Kursīte-Pakule arī pateicās iniciatīvas iesniedzējam Vinteram par paveikto, norādot, ka dzīvnieki ir daļa no mūsu pasaules un tas, kā mēs pret viņiem izturamies, liecina par mums.