VM valsts sekretārei izsaka rājienu un pazemina amatā, Henkuzenam – disciplinārlieta (plkst. 21.27)  (62)

Ceturtdien, 8. aprīlī, pulksten 8.30 veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja par vakcīnu iepirkuma otrās dienesta pārbaudes rezultātiem. Tam varēja sekot līdzi portālā "Delfi".

Dienesta pārbaude aptvēra līdz šim vēl neizvērtētos 2020. gada nogales Latvijas veiktos pieteikumus uz ražotāju "AstraZeneca", "Johnson&Johnson", "Pfizer/BioNTech" , "CureVac" un "Moderna" vakcīnām, kas veikti līdz šā gada 8. janvārim.

Tāpat ministrs ziņoja par beigtajām disciplinārlietām, kas tika ierosinātas pēc pirmās dienesta pārbaudes par vakcīnu iepirkumiem. Jau vēstīts, ka nav konstatētas Nacionālā veselības dienesta (NVD) Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieka Aināra Lācberga prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Savukārt otra disciplinārlieta tika rosināta pret Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Komisija, kas veica lietas izpēti, secinājusi, ka valsts sekretāre bija atbildīga par izsekojamību vakcīnu iegādes procesa nodrošināšanā, kas nav izdarīts – nav skaidrs process, kā Latvija iepirkusi vakcīnas, darba grupa par to ir vienojusies bez dokumentāla procesa.

Komisija lēmusi, ka disciplinārpārkāpums ir izdarīts, taču vienlaikus ministrs šajā procesā saskata arī vainu mīkstinošus apstākļus – nepārtrauktā ārkārtējā situācija veselības nozarē un nestandarta process, kā arī tā laika veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbildība.

Pavļuts trešdienas vakarā parakstījis rīkojumu, kurā izsaka rājienu Mūrmanei-Umbraško. Vienlaikus situācija ar valsts sekretāri esot pārrunāta un Pavļuts lēmis Mūrmani-Umbraško pārcelt zemākā amatā. Viņai piedāvātas divas no šajā brīdī vakantajām vietām – iestāžu vadītāju vietnieku amata līmenī.

Savukārt otrā dienesta pārbaude, kas veikta par visiem vakcīnu iepirkumiem pērnā gada nogalē, ir noslēgusies un tajā secināts, ka ir bijušas vēl divas epizodes, kur Latvija ir pieņēmusi lēmumu iegādāties mazāku vakcīnu daudzumu, nekā tai ir pieejams.

Kā informēja Pavļuts, 22. decembrī Latvija ir iegādājusies 100 000 "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu, lai gan pieejami bija 430 000 pošu. ZVA direktors Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus Ministru kabineta sēdē par pieejamo vakcīnu daudzumu, kā arī pēc tās nav pildījis valdības uzdevumu – iegādāties visas pieejamās vakcīnas.

Līdz ar to ministrs rosinājis pret Henkuzenu uzsākt disciplinārlietu par amata pienākumu nolaidīgu pildīšanu, ja rezultātā ir nodarīts valsts interesēm būtisks kaitējums. Disciplinārlietas termiņš ir aprīļa beigas.

Tāpat dienesta pārbaudes laikā secināts, ka bijusi trešā epizode, kad Latvija pieteikusies uz "Moderna" vakcīnu pamatdevām, taču neizmantoja iespēju pieteikties uz papilddevām. Savukārt visi citi vakcīnu iepirkumi ir noritējuši korekti un Latvija ir izmantojusi tai piešķirtās iespējas pieteikties uz to apjomu, kas tai pieejams.

Ministrs norādīja, ka saistībā ar vakcīnu iepirkumiem ir nodarīts būtisks kaitējums – iedragāta sabiedrības uzticēšanās, savukārt, lai to vairotu, ir nepieciešamas izmaiņas ministrijas vadībā.

Lai nodrošinātu amata pēctecību, tuvākajā laikā tiks lemts par jauna VM valsts sekretāra izraudzīšanu vai nu atklātā konkursā vai amatā ieceļot kādu no esošajiem ierēdņiem ar atbilstošu pieredzi un reputāciju. Pavļuts norādīja, ka, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, viņš vairāk sliecoties amatam izraudzīties kādu no esošajiem ierēdņiem.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc valdības sēdes pauda, ka valsts sekretāres pazemināšana amatā ir "likumsakarīgs lēmums", taču vienlaikus norādīja, ka dienesta pārbaudē rodas jautājumi, kuri būtu jāpēta tiesībsargājošajām iestādēm.

"Šobrīd rodas vairāk jautājumu, nekā atbilžu," skaidroja Kariņš.

ZVA savā paziņojumā presei uzsver, ka ar Viņķeles rīkojumu 2. decembrī tika izveidota darba grupa sabiedrības vakcinācijai pret Covid-19, kurai tika uzdots izstrādāt visu potenciālo vakcīnu pret Covid-19 loģistikas plānošanas procedūru, kā arī procedūru vakcinācijas fakta reģistrācijai un ziņošanai par nevēlamiem notikumiem pēc vakcinācijas.

Darba grupa minētos uzdevumus veica atbildīgi, atbilstoši norādītajam deleģējumam un atbilstoši tajā brīdī pieejamajai ticamai un objektīvai informācijai, norāda ZVA.

Henkuzens 2020. gada nogalē piedalījies atsevišķās valdības sēdēs, kurās tika izskatīta Covid-19 vakcinācijas stratēģija, un prezentēja visu iestāžu (Nacionālā veselības dienesta, VM, ZVA un Slimību profilakses un kontroles centra) viedokli un to kompetencē esošus jautājumus.

"Norādām, ka ZVA direktors pārstāvēja sabiedrības vakcinācijas pret Covid-19 darba grupas sagatavoto informāciju un tās viedokli, kā arī ar pēc savas iniciatīvas papildus sniedza informāciju, cik tālu tā bija zināma un pieejama, tajā skaitā norādot, kur tā ir jāprecizē," uzsver ZVA.

22. decembra valdības sēdē kā papildu jautājums tika skatīta vakcīnu papildu devu iegāde, kur tika norādīts, ka informācija par maksimālo pieejamo skaitu ir jāprecizē.

"Ministru kabinets neuzdeva precizēt informāciju par pieejamo "BioNTech"/"Pfizer" vakcīnu devu skaitu, bet tā vietā pieņēma lēmumu par ne vairāk kā 100 tūkstošu devu iegādi. Papildus norādām, ka šajā Ministru kabineta sanāksmē piedalījās arī Veselības ministrijas amatpersonas, kurām arī bija tā pati informācija par pieejamo vakcīnu devu skaitu, līdz ar to tām bija iespēja un pienākums precizēt Ministru kabinetā izskanējošo informāciju," norāda ZVA.

Aģentūra arī uzsver, ka ne Henkuzenam, ne iestādei kopumā nav uzdots veikt Covid-19 vakcīnu vai citu zāļu iepirkumus un iestādes funkcijās zāļu iepirkšana neietilpst.

"Savukārt Nacionālā veselības dienesta funkcijās ietilpst organizēt un veikt normatīvajos aktos paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču valsts centralizētos iepirkumus veselības aprūpes jomā," norāda ZVA.

Vēstīts, ka dienesta pārbaudi veselības ministrs Pavļuts uzsāka 5. martā. To veica komisija, kurā strādāja pārstāvji no VM un Ekonomikas ministrijas. Komisija ir sniegusi ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.