Saeima nolemj izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valdības darbu Covid-19 pandēmijā  (47)

Tādu iesniegumu un lēmuma projektu dienu iepriekš iesniedza opozīcijas frakciju pārstāvji un pie frakcijām nepiederošie deputāti, kopumā vairāk nekā trešā daļa parlamenta locekļu.

Satversmes 26. pants nosaka, ka "Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentāriskas izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu".

Iesniegumu parakstījuši deputāti Uldis Augulis, Viktors Valainis, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Māris Kučinskis, Armands Krauze, Edgars Tavars, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Raimonds Bergmanis no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Vladimirs Nikonovs, Valērijs Agešins, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Inga Goldberga, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Jānis Tutins, Andrejs Klementjevs, Jānis Krišāns, Ivans Ribakovs, Regīna Ločmele, Nikolajs Kabanovs, Jānis Ādamsons, Sergejs Dolgopolovs, Ivars Zariņš un Vitālijs Orlovs no frakcijas "Saskaņa", kā arī pie frakcijām nepiederošie deputāti – Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis, Didzis Šmits, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems un Ļubova Švecova.

Saeimas lēmumā teikts, ka, komisija veidojama, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai". Tajā arī noteikts, ka parlamentārā izmeklēšanas komisija izveidojama uz sešiem mēnešiem.

Saeimas sēdē deputāts Viktors Valainis (ZZS) iesniedzēju vārdā teica, ka valdība jau ir atzinusi, ka tā pielaidusi neatgriezeniskas kļūdas Covid-19 pandēmijas pārvaldības un seko novēršanas procesā. "Šo komisiju vajag ikvienam no mums, visai Latvijas sabiedrībai, lai varētu pārliecināties, kā tika pieņemti lēmumi," teica Valainis.

Deputāts atgādināja, ka līdz šim Saeimas opozīcija uz saviem pieprasījumiem ir saņēmusi izplūdušas un nekonkrētas atbildes no valdības, tāpēc skaidrība par sejas masku iepirkumiem, ierobežojumu noteikšanas pamatojumu un vakcīnu "krīzi" ir jādod šai komisijai.

Valainis arī uzsvēra, ka komisijai ne tikai jānoskaidro atbildīgie par lēmumu pieņemšanu pandēmijas laikā, bet arī jāsniedz ieteikumi, kā rīkoties turpmāk, jo nākotnē iespējami vēl jauni Covid-19 viļņi.

Frakcijas "Saskaņa" pārstāvis Valērijs Agešins norādīja, ka valdības lēmumos pieļautas rupjas kļūdas, tajā skaitā aizliegumi un ierobežojumi, kas nav bijuši racionāli un cilvēkiem saprotami. Arī vakcinācijas procesā vērojama neskaidrība un bezatbildība, tāpēc parlamenta pienākums ir noskaidrot, kāpēc netiek ievērota noteiktā vakcinācijas kārtība, teica Agešins, atgādinot, ka vakcīnu iegādes jau tiek pārbaudītas Ģenerālprokuratūrā.

Deputāts pauda nožēlu, ka lēnā vakcinācijas procesa dēļ vēl ilgi kavēs ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Agešins ir secinājis, ka valdība pilnībā netiek galā ar pandēmijas izaicinājumiem, un tas radījis rūgtumu ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā.

Deputāts Ivars Zariņš (S) debatēs pauda nožēlu par valdības izvairīšanos sniegt atbildes un reaģēt uz opozīcijas deputātu pieprasījumiem, taču arī apšaubīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas iespējas pie esošajiem likumiem un kārtības. Zariņš pauda satraukumu par demokrātisko procesu valstī, ja pieprasījumi tiek noraidīti, bet parlamentārās izmeklēšanas komisijas kļūst par absurdu veidojumu.

Deputāts ir skeptisks par šādas komisijas darbu, tomēr parakstījis iesniegumu, vienlaikus viņš turpināšot darbu pie faktu vākšanas un pieprasījumu gatavošanas par pandēmijas laika lēmumiem un iepirkumiem, kā to jau dara kādu laiku.

Zariņš uzskata, ka nepieciešamas likuma izmaiņas, lai parlamentārās izmeklēšanas komisija varētu strādāt tiešām efektīvi un nepiesegtu problēmas valdības darbā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.