Portāls "Delfi", izanalizējot Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā pieejamo informāciju, secināja, ka gan Saeimas valdošajā koalīcijā, gan opozīcijā esošās partijas ir plaši izvērtušās arī pašvaldību līmenī. Ievērojams atvēziens ir arī parlamentā nepārstāvētajai Latvijas Reģionu apvienībai.
Visbrašāk šajās vēlēšanās ir pārstāvēta Nacionālā apvienība, kura iesniegusi atsevišķus vai apvienotus kandidātu sarakstus kopumā 36 pašvaldībās, un astoņi no tiem ir kopīgi ar citām partijām vai apvienībām.
Kā nākamā no partijām seko Jaunā konservatīvā partija ar 35 sarakstiem, no kuriem četri ir apvienotie ar citām partijām.
Ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" vārdu saraksti atsevišķi vai kopā ar citām partijām reģistrēti 31 pašvaldībā. Piecas apvienības dalīborganizācijas pieteikušas arī savus atsevišķus sarakstus – "Kuldīgas novadam" Kuldīgas novadā, "Valmierai un Vidzemei" Valmieras novadā, Jēkabpils reģionālā partija Jēkabpils novadā, "Tukuma pilsētai un novadam" Tukuma novadā. Partija "Vienotība" startē arī Jēkabpils un Tukuma novadā.
31 pašvaldībā sarakstus iesniegusi salīdzinoši nesen vienotā partijā pārtapusī un Saeimā nepārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība (LRA). 11 no tiem ir kopīgi saraksti ar citiem partneriem.
27 pašvaldībās savus kandidātu sarakstus iesniegusi sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", un tie visi ir tikai šīs partijas saraksti bez partneru piedalīšanās.
27 sarakstos parādās partijas "Latvijas attīstībai" vārds, kura 13. Saeimā ievēlēta un darbojas apvienībā ar "Kustība Par!" un partiju "Izaugsme". Astoņi no sarakstiem ir apvienoti ar citiem partneriem, tajā skaitā divi ar partiju "Izaugsme", taču neviens ar "Kustība Par!".
Partijas Latvijas Zemnieku savienības vārds parādās sarakstos 21 pašvaldībā, un no tiem četri ir ar citiem partneriem. Latvijas Zaļā partija atsevišķi vai kopā ar citiem partneriem iesniegusi 21 sarakstu, un no tiem četri ir apvienotie.
Neraugoties uz iekšēju šķelšanos un vairākkārtēju vadības maiņu pēdējā laikā, partija "KPV LV" ir iesniegusi vēlēšanu kandidātu sarakstus 20 pašvaldībās, turklāt visās startējot ar savu atsevišķu sarakstu.
17 sarakstus iesniegusi Zaļo un zemnieku savienība, kurā ir kopumā četras dalīborganizācijas – Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija, "Latvijai un Ventspilij". Viens saraksts ZZS ir kopīgs ar LRA. Atsevišķi pa vienam sarakstam iesniegušas arī reģionālās nozīmes partijas – Liepājas partija un "Latvijai un Ventspilij".
12 pašvaldībās kandidē "Kustība Par!", un puse no šiem sarakstiem ir apvienotie saraksti ar citām partijām.
Latvijas Krievu savienība iesniegusi kandidātu sarakstus 11 pašvaldībās un visās vietās kandidē atsevišķi.
Partija "Progresīvie" iesniegusi sarakstus desmit pašvaldībās, un divi no sarakstiem ir apvienotie ar citiem partneriem.
Astoņos sarakstos atsevišķi vai kopā ar citiem atrodams Latgales partijas vārds. Septiņi saraksti ir partijai "Apvienība iedzīvotāji", un viens no tiem kopējs ar partneriem. Septiņās pašvaldībās atsevišķi vai kopā ar citiem kandidē arī Vidzemes partija.
Sešās pašvaldībās ar savu atsevišķu sarakstu kandidē Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Piecās pašvaldībās atsevišķus sarakstus iesniegusi "Jaunā Saskaņa". Četrus sarakstus iesniegusi partija "Alternative".
Trīs pašvaldībās kandidē partijas "Stabilitātei", "Vienoti Latvijai". Divos apvienotos sarakstos piedalās partija "Izaugsme". Divās pašvaldībās kandidē arī "Nacionālā savienība "Taisnīgums"". Divās pašvaldībās savu sarakstu iesniegusi arī Daugavpils novada partija.
Paliels skaits ir arī vietējā mēroga partiju, kuras iesniegušas tikai pa vienam sarakstam savā novadā – "Tev, Jūrmalai", "Jūrmala – mūsu mājas", "Sadarbība", "Ropažu komanda", Krimuldas novada partija, Latvijas Atdzimšanas partija, "Mūsu partija", Kristīgi demokrātiskā savienība, Latvijas Sociālistiskā partija, "Talsu novada attīstībai", "Mēs – Talsiem un novadam".
Kopumā 2021. gada pašvaldību vēlēšanu sarakstu nosaukumos parādās 42 dažādu partiju un partiju apvienību nosaukumi. Pēc administratīvi teritoriālās reformas Latvijā pēc 1. jūlija būs 42 pašvaldības, taču vēlēšanas notiek 41, jo Rīgas dome ārkārtas vēlēšanās tika ievēlēta 2020. gada augustā un strādās līdz 2025. gada vēlēšanām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
