Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa ir nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem, paužot nostāju, ka Saeimas deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikumi grozījumiem netīrās naudas apkarošanas likumā var ietekmēt FID neatkarību un apdraud Latvijas apņemšanos novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu iepludināšanu finanšu sistēmā, vēsta LTV raidījums "De Facto".
Raidījums atzīmē, ka likuma grozījumi Saeimā virzās smagi, tostarp deputāta Gata Eglīša (JKP) sagatavotie priekšlikumi izsaukuši lielu pretestību no FID.
Attālinātajās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs starp Znotiņu un Eglīti izcēlušās arī asas vārdu apmaiņas. "Ļoti būtiski ir uzsvērt, ka šie priekšlikumi no sistēmas viedokļa ir pietiekami absurdi un tikpat nekvalitatīvi kā iepriekšējais, kurā pat priekšlikuma autors nav sapratis, ko viņš piedāvā," vienā no komisijas sēdēm par Eglīša priekšlikumiem sacīja Znotiņa.
Nākamajā sēdē Znotiņa pieļāva, ka deputāta piedāvātās izmaiņas ir saistītas ar "ABLV [bankas] kreditoru vai pašas ABLV aizsardzību". "Ko es varu teikt. Pirmkārt, aizrādījums par to, ka viņa [Znotiņa] mani apvaino par vienas bankas pārstāvēšanu. Tas ir aizvainojums," uz FID priekšnieces teikto sēdē reaģēja deputāts.
Aizstāvot savus grozījumus, deputāts pauda, ka patreiz FID "uzvedas kā tādi kovboji", jo neesot pietiekama uzraudzība pār dienesta rīkojumiem un termiņiem. Deputāts arī pieskārās Znotiņas lielajam atalgojumam, piebilstot, ka "vajadzētu arī bišķiņ sākt strādāt".
Deputāts Eglītis pavisam likumam sagatavojis vairāk nekā 20 priekšlikumus. Tie, kas izsauca asāko finanšu izlūkdienesta pretreakciju, paredzēja likt FID ātrāk reģistrēt un izvērtēt no bankām saņemtos ziņojumus par aizdomīgu naudu. Piemēram, rīkojumu izdošanu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu samazināt no līdzšinējām 40 dienām uz piecām dienām.
Znotiņa ir pārliecināta, ka tik īsā laikā nebūtu iespējams iegūt un apstrādāt informāciju, tajā skaitā no ārvalstīm, ko vēlāk izmantot izmeklēšanā un, ja nepieciešams, tiesā. Pēc viņas teikā, vidēji nepieciešamas 35 dienas, lai saņemtu informāciju no FID starptautiskajiem partneriem.
Savukārt Eglītis, kurš Saeimā vada finanšu sektora uzraudzības apakškomisiju, uzskata, ka Latvijā pēc "finanšu sektora kapitālā remonta" prasības banku klientiem daudzviet ir pārspīlētas. Uz jautājumu, vai pats izdomājis piedāvātās izmaiņas, politiķis atzinis, ka konsultējies ar vairākiem vārdā nesauktiem juristiem, bet pantu redakcijas palīdzējis gatavot viņa palīgs.
Deputāts noliedz, ka priekšlikumi tapuši kādas bankas interesēs. "Tās ir muļķības. Es cīnos par to, lai mums būtu saprātīga likumdošana, lai mums būtu viegli, ērti, saprotami veikt uzņēmējdarbību Latvijā. Lai mums nav šis ārprāts, kas ir izveidojies ar šiem pārspīlējumiem," sacīja Eglītis.
No vairākiem priekšlikumiem komisijas sēdēs Eglītis tomēr ir atteicies, saskaroties ar iebildēm ne tikai no FID, bet arī citām iestādēm.
Pēc vairāku deputātu, tostarp Eglīša, iniciatīvas no likumprojekta savukārt svītrota norma, kas turpmāk prasītu patiesajiem labuma guvējiem nevainojamu reputāciju tajās jomās, uz ko likums attiecas. Latvija grasījās būtiski paplašināt starptautiskās prasības. Tagad Finanšu ministrija kā kompromisu piedāvā pašu minimumu, ierobežojot tikai sodītas personas.
Saeimā izvērtās arī debates par to, vai personu loks, kam turpmāk būs jāpilda likuma normas, nav padarīts pārāk plašs, tādējādi radot uzņēmējdarbībai lieku administratīvu slogu. Ministrijā uzsver, ka šajā ziņā ne Eiropas Savienības direktīva, ne FATF rekomendācijas lielu elastību nepieļauj. Taču likuma autori esot centušies padarīt prasības ne tik smagnējas tajās jomās, kur noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks nav tik augsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
