Satversmes tiesa (ST) šā gada 9. aprīlī ierosinājusi lietu par normu, kas liedz karavīriem darboties politiskās partijās, portāls "Delfi" uzzināja ST.
Lieta ierosināta par Militārā dienesta likuma 10. panta otrās daļas un 15. panta pirmās daļas 1. punkta atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 102. pantam.
Militārā dienesta likuma 10. panta otrā daļa paredz, ka karavīram ir tiesības būt par biedru tādās biedrībās un nodibinājumos, kurām nav politiska rakstura, kā arī dibināt karavīru biedrības un nodibinājumus un piedalīties citos nepolitiskos pasākumos, ja šāda darbība netraucē dienesta pienākumu izpildi.
Savukārt Militārā dienesta likuma 15. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka karavīram ir aizliegts veikt politisko darbību, pievienoties arodbiedrībām, organizēt streikus un piedalīties tajos.
ST skaidroja, ka lieta ierosināta pēc Laura Boča pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs ir karavīrs, kurš kļuvis par politiskās partijas dibinātāju un biedru. Taču saskaņā ar apstrīdētajām normām viņš nedrīkstot vienlaikus pildīt karavīra pienākums un darboties politiskā partijā.
Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajās normās ietvertais aizliegums nesamērīgi ierobežo viņam Satversmes 102. pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.
Likumdevēja izraudzītais līdzeklis neesot piemērots pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. Turklāt pastāvot saudzējošāki līdzekļi, kas mazāk ierobežotu personai Satversmes 102. pantā noteiktās pamattiesības, bet ļautu pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi sasniegt līdzvērtīgā kvalitātē.
Proti, likumdevējs esot varējis pieņemt tādu regulējumu, kas ļauj karavīram būt politikās partijas dibinātājam un biedram, bet liedz aktīvi pārstāvēt savas politiskās intereses dienestā.
Apstrīdētās normas arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu. Profesionālā dienesta karavīri atrodoties vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar zemessargiem, rezerves karavīriem un Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem, kuriem aizliegums darboties politiskās partijās nepastāvot. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šā gada 9. jūnijam iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 9. septembris.
Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
