Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) drīzumā valdībā iesniegs trīs atbalsta mehānismus skolotājiem un skolēniem, kas vasaras periodā veicinās skolēnu socializēšanos, bet skolotājiem – psihoemocionālo atbalstu, Jauniešu Saeimas deputātu kandidātu pirmdien rīkotajā diskusijā “Medijpratība un attālinātā izglītība” norādīja IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.
Pandēmija parādījusi, ka skolēniem attālināto mācību laikā ļoti pietrūkst socializēšanās, tāpēc patlaban tiek strādāts pie mehānisma, kas atbalstīs vasaras nometņu organizētājus, ja Covid-19 epidemioloģiskā situācija to ļaus darīt.
Tāpat IZM gatavo atbalsta mehānismu, kas ļaus skolotājiem vasaras laikā iegūt psihoemocionālo atbalstu, savukārt skolēniem tiks radīts mehānisms, lai viens otram varētu palīdzēt tikt galā ar stresa situācijām jeb "peer to peer" modelis.
Diskusijā Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs norādīja, ka ir būtiska korelācija starp pandēmijas ilgumu un skolēnu psihoemocionālajai veselībai – jo ilgāka ir pandēmija, jo lielāka daļa skolēnu vairs netiek galā ar slodzi.
Vienlaikus viņš norādīja, ka šāda tendence ir vērojama lielā daļā Eiropas valstu un Latvijā tai pievērsta lielāka uzmanība, jo skolēnu psihoemocionālā veselība saasinājās pēdējo mēnešu laikā.
Konstantinovs arī norādīja, ka pandēmija aktualizēja skolas nozīmi – tā nav tikai vieta, kur iegūt zināšanas, bet arī vieta, kur skolēni socializējas viens ar otru.
Znotiņš izcēla, ka pandēmijas ietekmē uzlabojušās ir skolotāju digitālās prasmes – ja pandēmijas sākumā tikai 30% skolotāju savas prasmes novērtēja kā labas, tad tagad vairāk nekā 50% pedagogu sakot, ka tās ir pietiekamas, lai vadītu izglītības procesu attālināti.
Arī augstākajā izglītībā situācija ir uzlabojusies – ja pandēmijas sākumā pasniedzēji neredzēja iespēju, kā var priekšmetu pasniegt attālināti, tad tagad to dara arvien vairāk pasniedzēju.
Vienlaikus Znotiņš norādīja, ka, lai gan primārās riska grupas ir vispārējā izglītība, nepieciešams strādāt pie mehānismiem, lai uzlabotu arī studentu mentālo veselību.
Jau vēstīts, ka jauniešu mentālā veselība pandēmijas laikā ir būtiski pasliktinājusies.
54,5 % pusaudžu atzīst, ka viņu mentālā veselība ir pasliktinājusies, 19,8% – ka ļoti pasliktinājusies Covid-19 laikā. 70,4% atzīst, ka pēdējo divu nedēļu laikā ir piedzīvojuši nomāktību, depresiju, 79,2% sastopas ar grūtībām mācīties, vairāk nekā 60% piedzīvo uzmācīgas domas vai ir ļoti viegli aizkaitināmi. Šīs ir tikai dažas no jauniešu minētajām problēmām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
