Eglītis sola turpināt diskusiju par priekšlikumiem netīrās naudas apkarošanas likumam  (7)

Eglītis stāstīja, ka daļu iesniegto priekšlikumu viņš ir atsaucis, tomēr būtiskākie priekšlikumi esot palikuši. Viņš teica, ka par atsevišķiem priekšlikumiem "nebija jēga vairs cīnīties", tāpēc tos viņš atsauca.

Tomēr būtiskākie viņa priekšlikumi, kas parlamenta komisijā guvuši atbalstu, saistās ar iespēju ļaut apstrīdēt FID rīkojumus, kā arī no likumprojekta svītrot normu, kas prasītu patiesajiem labuma guvējiem nevainojamu reputāciju tajās jomās, uz ko likums attiecas, kas varētu novest pie uzņēmuma akciju atsavināšanas.

Politiķis stāstīja, ka nav pareizi, ka FID rīkojumus [par naudas iesaldēšanu] būtībā nevar apstrīdēt. Viņš skaidroja, ka gadījumos, kad tiek iesaldēta personas nauda, pirms šāda lēmuma pieņemšanas, ģenerālprokurors varēja pieņemt lēmumu, vai FID ir taisnība vai nē, tomēr pēc Eglīša paustā, šis mehānisms realitātē nedarbojas.

Būtībā cilvēkam, kuram "iesprūduši" finanšu līdzekļi, nav pārsūdzības mehānisma. "Es šo problēmu "pacēlu" un tagad otrajā lasījumā top risinājums, kuru izstrādāja ģenerālprokurors Juris Stukāns," teica parlamentārietis, vienlaikus paskaidrojot, ka risinājums paredz iespēju apstrīdēt FID rīkojumus un lēmumus, ko skatīs izmeklējošais tiesnesis.

Eglītis stāstīja, ka šis tiesnesis būs kā ombuds, pie kura personas varēs vērsties, ja persona nepiekrīt, ka viņa naudu virza iesaldēšanai.

Tāpat deputāti esot atbalstījuši viņa priekšlikumu saistībā ar nevainojamu reputāciju patiesā labuma guvējiem, paredzot, ka šāda prasība vairs nebūs nepieciešama. "Pirms dažiem mēnešiem tas izraisīja milzu ažiotāžu. Cilvēki bija satraukušies, ka viena negatīva publikācija var radīt sliktas reputācijas traipu, un patiesā labuma guvējs var tikt novests līdz akciju atsavināšanai," atzīmēja deputāts. Jaunā redakcija paredzētu, ka pie nopietnām sekām patiesā labuma guvēju varēs novest reāla sodāmība.

Politiķis stāstīja, ka rīt Aizsardzības komisijā varētu pabeigt netīrās naudas apkarošanas likuma skatīšanu otrajam lasījumam. Viena lieta, ko deputāts vēl nav izcīnījis, bet, iespējams, cer panākt rīt, saistās ar izmaiņām likuma subjektu lokā.

Viņš teica, ka īpaši mazajiem uzņēmumiem ir problēmas, ja viņus pakļauj šim likumam, jo tad rodas milzīgs administratīvais slogs. "Mums jāķer "lielās zivis", un jāskatās tur, kur patiešām ir riski, nevis visiem uzliekam vienādus nosacījumus un administratīvo slogu," uzskata Eglītis, piebilstot, ka tam liela jēga naudas atmazgāšanas apkarošanā nav.

Vienlaikus Eglītis noraidīja FID vadītājas publiski paustos pārmetumus par viņa izstrādātajiem priekšlikumiem, jo, viņaprāt, netīrās naudas apkarošanas likumā pastāv daudz problēmas. Parlamentārietis nosodīja Znotiņas publisko pausto, sakot, ka Eglītis ir "angažēts". Pēc viņa domām, tas bija nepieklājīgi un apliecināja, ka FID priekšniecei nav izpratnes par deputāta darbu.

"Deputāta darbs ir sniegt priekšlikumus, uzlabot lietas, kas valstī vai attiecīgajā likumā nestrādā. Zinām, ka ir daudz problēmu ar šo likumu, kuru izstrādāja lielā steigā, un bankas un uzņēmēji bieži izjūt šos trūkumus," piebilda politiķis.

Eglītis uzsvēra, ka viņa mērķis ir kaut ko no tā labot, un ja Znotiņa viņa priekšlikumus "iztulko kā kaut ko citu", tad viņa vienkārši nesaprot deputāta pienākumus.

Jau vēstīts, ka Znotiņa ir nosūtījusi vēstuli Saeimas deputātiem, paužot nostāju, ka Eglīša priekšlikumi grozījumiem netīrās naudas apkarošanas likumā var ietekmēt FID neatkarību un apdraud Latvijas apņemšanos novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu iepludināšanu finanšu sistēmā, svētdien vēstīja LTV raidījums "De Facto".

Attālinātajās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs starp Znotiņu un Eglīti izcēlušās arī asas vārdu apmaiņas. "Ļoti būtiski ir uzsvērt, ka šie priekšlikumi no sistēmas viedokļa ir pietiekami absurdi un tik pat nekvalitatīvi kā iepriekšējais, kurā pat priekšlikuma autors nav sapratis, ko viņš piedāvā," vienā no komisijas sēdēm par Eglīša priekšlikumiem sacīja Znotiņa.

Nākamajā sēdē Znotiņa pieļāva, ka deputāta piedāvātās izmaiņas ir saistītas ar "ABLV [bankas] kreditoru vai pašas ABLV aizsardzību". "Ko es varu teikt. Pirmkārt, aizrādījums par to, ka viņa [Znotiņa] mani apvaino par vienas bankas pārstāvēšanu. Tas ir aizvainojums," uz FID priekšnieces teikto sēdē reaģēja deputāts.

Aizstāvot savus grozījumus, deputāts pauda, ka patreiz FID "uzvedas kā tādi kovboji", jo neesot pietiekama uzraudzība pār dienesta rīkojumiem un termiņiem. Deputāts arī pieskārās Znotiņas lielajam atalgojumam, piebilstot, ka "vajadzētu arī bišķiņ sākt strādāt".

Deputāts Eglītis pavisam likumam sagatavojis vairāk nekā 20 priekšlikumus. Tie, kas izsauca asāko finanšu izlūkdienesta pretreakciju, paredzēja likt FID ātrāk reģistrēt un izvērtēt no bankām saņemtos ziņojumus par aizdomīgu naudu. Piemēram, rīkojumu izdošanu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu samazināt no līdzšinējām 40 dienām uz piecām dienām, tomēr šo konkrēto priekšlikumu parlamentārietis ir atsaucis.