Tiesībsarga birojs vērsās ST, un tās spriedums sekoja 8. aprīlī. Spriedumā vēstīts, ka valsts nodevas regulējums, kas piemērojams mantojuma atstājēja tā paša dzimuma partnerim, kuram ar mantojuma atstājēju bija izveidota ģimene, neatbilst Satversmei. Ministru kabineta (MK) izdoto "Noteikumu par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 13. punkts, kā to atzina ST, jāmaina līdz 2022. gada 1. jūnijam.
Lietas iesniedzēja Tiesībsarga biroja ieskatā, 8. aprīļa spriedums "viennozīmīgi ir vērtējams pozitīvi". "Līdz ar Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedumu lietā Nr. 2019-33-01 tas ir solis viendzimuma partneru sociāli ekonomisko tiesību aizsardzības nodrošināšanā, kas signalizē, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, kas augstu vērtē cilvēka cieņu, aizsargā ikvienu savu pilsoni un nepieļauj diskrimināciju un tiesisko nevienlīdzību," portālam "Delfi" pauda Tiesībsarga biroja pārstāve Liena Eisaka.
Aigars sarunā ar portālu "Delfi" stāsta ne tikai par nepamatoti augsto valsts nodevu, bet arī par citām problēmām, kas skar pārus nereģistrētās attiecībās. Viņiem ikdienā jādomā ne tikai par sadzīviskiem jautājumiem, piemēram, kā samaksāt īres rēķinu, plānot kopējo budžetu, bet arī par iespējamiem dzīves scenārijiem, kuri heteroseksuāliem pāriem, kas var stāties laulībā, iespējams, pat neienāktu prātā. Kam pēc manis paliks dzīvoklis? Ja viens no mums nonāks slimnīcā, vai ārsti man ļaus zināt par otra veselības stāvokli?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
