"Durbes dīķī atgriezušās arī pīles. Krietni vēlāk kā pagājušajā gadā. Dumbrvistiņas un baltie gārņi būs vēlāk. Viena Durbes pils dīķa pīle lepni izrādīja man savu krāšņu kāzu tērpu. Jo greznojas tikai putnu tēviņi. Nācās nofotografēt.
Bildēs redzamas arī bites. Bērniem varat pajautāt – kur dzeltenajās puķītēs redzi biti?
Nācās secināt, ka Tukuma Durbes apkaimē nav nemaz tik droši. Durbes pils parkā ārdās krosa motociklisti. Arī salauztais mājas žogs saka, ka sākusies pavasara dullība.
No Tukuma Durbes estrādes izsīkušā avota caurules izkasīju divus tur iedzītus oļus. Tomēr ilggadējais avota ūdens ir pazudis. Vai tiešām uz visiem laikiem? Jo, piemēram, Durbes pils dīķa avots tek kā vienmēr. Mēģināju no tā ņemt ūdeni tējām. Nevar, pārāk piesārņots. Uz plastmasas baltās kannas palika zaļa josla no mikroaļģēm. Tas ar visu to, ka ūdens tur tika ieliets caur papīra kafijas filtru. Pēc tam jodēts.
Pārsteigums Tukuma pusē! Ezerā ieraugu neredzēti skaistu pīli, kas bija kopā ar meža pīles tēviņu. Ja nemaldos, tā krāšņā pīle varētu būt mandarīnpīle, bet, lai to apstiprina speciālisti (aut. – "Delfi Aculiecinieks" sazinājās ar Dabas muzeju, tā ir koku pīle). Somijā nācās redzēt līdzīgu pāri. Tikai te kopā ar meža pīli bija brūna pīlīte ar baltu krūtiņu. Tad biju liriski noskaņots. Reportāžu tolaik nosaucu "Pasaka par Haminas kara skolas kadeta pīli ."
Staigāsim svaigā gaisā! Vērosim dabu. Tas noņem spriedzi. Bez stresiem organismam vieglāk veidot aizsardzību.
Foto bildes dāvinu tiem, kuri pagaidām nevar veikt šādas pastaigas.
Dzērvju kāsis fiksēts šodien. Tās uz Ziemeļiem, pie somiem.
Leons Stiprais,
Tukumā, 2021. gada 13. aprīlī."