Kariņš iztur neuzticības balsojumu Saeimā  (257)

Debatēs iesniedzēju vārdā uzstājās Aldis Gobzems, kurš aicināja daudz laika netērēt, bet nobalsot par neuzticību valdībai un veidot jaunu valdību, jo Gobzemam esot jābrauc pakaļ bērnam uz skolu.

Deputāts gan turpināja runāt kopumā vairāk nekā stundas ceturksni un uzskaitīt visu, ko, pēc viņa domām, nav izdarījusi Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā valdība Covid-19 pandēmijas laikā un ne tikai. Gobzems norādīja, ka Kariņš padarot "mūsu valsti nabagāku visās jomās, sākot ar izglītību un beidzot ar finanšu sektoru".

"Vājš un nekompetents," tā Gobzems raksturoja Kariņu, pārmetot viņam gan valsts iekšējās drošības vājumu, gan nesamērīgu ierobežojumu noteikšanu Covid-19 pandēmijas laikā.

Gobzems pārmeta valdības vadītājam, ka valdība nav izpildījusi Saeimas lēmumus par bērnu sporta aktivitāšu atjaunošanu un citus. Deputāts pauda cerību, ka reiz premjers sēdēs uz apsūdzēto sola. Gobzems arī pauda bažas, ka Kariņam vairāk par Latvijas valsts interesēm rūp citu valstu intereses.

Deputāts Valērijs Agešins (S) debatēs norādīja, ka Latvijā ir paradums nepildīt to, ko sola pirms vēlēšanām. Tajā skaitā, piemēram, neesot pildīti koalīcijas partiju solījumi par ministriju skaita samazināšanu, mediķu algu palielināšanu. Tāpat netiekot pildīts valdības deklarācijas solījums atcelt OIK. Agešins uzsvēra, ka Covid-19 krīze ļoti skaidri parāda dziļo krīzi veselības aprūpes sistēmā.

Agešins sacīja, neredz iemeslu atbalstīt Kariņa valdību, jo tā nerūpējas par valsts iedzīvotājiem, kā arī neapzinās nabadzības līmeni valstī un ierobežojumu dēļ radītās ekonomiskās grūtības. "Saskaņa" negrib demonstrēt solidaritāti ar valdības haotisko darbību, teica Agešins, norādot, ka frakcija atbalsta neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam.

Deputāte Jūlija Stepaņenko debatēs sacīja, ka šis balsojums ir nepieciešams, lai sabiedrība redzētu, kā Saeimas deputāti vērtē valdības darbību. Ja dažādu iemeslu dēļ vairākums nobalsos pret Kariņa demisiju, tad sabiedrībai būs vēl viens svarīgs balsojums, ko atcerēties nākotnei. Tādu balsojumu esot bijis ļoti daudz, norādīja Stepaņenko par valdības un Saeimas "sabiedrībai nodarīto" pēdējā gada laikā.

Viktors Valainis (ZZS), kurš ir viens no lēmuma projekta par neuzticības izteikšanu parakstītājiem, debatēs pauda viedokli, ka kaimiņvalstu piemēri rāda, ka valdības maiņas ir iespējamas arī Covid-19 pandēmijas laikā. Deputāts Ministru kabineta locekļus nodēvēja par "viduvējībām, kam nav izpratnes par valsts pārvaldi". Par to liecinot arī Kariņa lēmums nerīkot Ministru kabineta komiteju sēdes ar ekspertu debatēm, bet pašas valdības sēdes pārvērtušās par cirku un lēmumi tiek pieņemti neiedziļinoties.

Valainis kritizēja valdības iecerēto augstākās izglītības reformu, kā arī jau pieņemto administratīvi teritoriālo reformu un pārmeta līdzekļu atņemšanu pašvaldībām šī gada budžetā. Deputāts Kariņa valdība pārmeta arī īpašu vēršanos pret mazajiem uzņēmumiem. "Valdība nav strādājusi labi, tā ir izdarījusi gana daudz ļauna Latvijas sabiedrībai, lai neteiktu vairāk," savu atbalstu neuzticības izteikšanai pamatoja Valainis.

Ja valdošās koalīcijas partijas nespēj panākt vienošanos pandēmijas laikā, kas prasa cilvēku dzīvības, tad varbūt nav jābaidās no Saeimas ārkārtas vēlēšanām, sacīja Valainis, aicinot koalīcijas deputāts šajā balsojumā vadīties katram pēc savas sirdsapziņas.

Deputāts Gobzems izmantoja arī iespēju uzstāties debatēs individuāli divas reizes, detalizēti analizējot un iepazīstinot "omes", kuras seko Saeimas sēdēm, ar iekšējām attiecībām valdošajā koalīcijā. Viņš arī solīja, ka, ja tagad valdība netiks atlaista, tad viņš kopā ar saviem atbalstītājiem turpinās prasīt Valsts prezidentam valdības atlaišanu.

Gobzems arī vairākas reizes mudināja Jauno konservatīvo partiju (JKP), kura ir neapmierināta, ka koalīcijas partneri neatbalsta tās nostāju azartspēļu jautājumā, nobalsot par Kariņa demisiju.

Edgars Tavars (ZZS) debatēs valdībai pārmeta radīto haosu ekonomikā un visās citās jomās, liela valsts parāda radīšanu un naudas tērēšanu ar vieglu roku, Saeimas lēmumu nepildīšanu, kā ar nevēlēšanos palīdzēt mazajiem uzņēmējiem. Tavars norādīja uz trūkumiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkšanā un uz valdības atbildību, kas prasa cilvēku dzīvības un pārslogo slimnīcas, kamēr valdība atbildību noveļ uz "mazu ierēdni".

Tavars uzskata, ka Kariņš neder kā krīzes laika valdības vadītājs, jo nespēj panākt rezulātu no padotajiem, un sekas tam būs redzamas vēl ilgi, tajā skaitā no Latvijas aizbraukšot daudz cilvēku, tiklīdz būs iespēja aizbraukt. "Ir absolūti lielākā neuzticība šai valdībai, kāda ir bijusi," teica Tavars par sabiedrības noskaņojumu un aicināja Kariņu pašu atkāpties no amata.

Deputāte Stepaņenko otrajā reizē debatēs brīdināja "tantiņas", kurām patīk Kariņa radītais tēls, lai gan patiesībā viņš nav tāds, kādu tēlu rada. "Šis cilvēks nav tas, par ko izliekas," sacīja Stepaņenko.

Deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja, ka ir jāuzskaita konkrētas lietas, kāpēc Kariņam nebūtu jāvada valsts. "Šis laiks nav priekš nelgām un nīkuļiem," teica Zariņš, norādot, ka "jūs kļūstat par slepkavām" un "īstenojat genocīdu pret savu tautu". To deputāts pamatoja ar datiem, ka Latvijā un Igaunijā ir līdzīgs saslimušo ar Covid-19 skaits, bet Latvijā divreiz vairāk mirušo, un iemesls tam ir veselības aprūpes sistēmas stāvoklis, par ko atbildīga Kariņa partiju ilgu gadu garumā.

Zariņš Kariņam arī pārmeta nekvalitatīvu respiratoru iepirkumus no reklāmas aģentūras "Titled" un atbilžu nesniegšanu uz opozīcijas pieprasījumiem. Deputāts arī uzskata, ka Kariņš ir atbildīgs par miljonu eiro izkrāpšanu OIK aizsegā, jo Ekonomikas ministrija muļļājas ar noteikumu pieņemšanu un gatavo jaunu afēru.

"Jūs dzenat uz iznīcību," teica Zariņš par likteni, ko Kariņš gatavojot savai tautai un valstij, un aicināja aizdomāties, ka viņam reiz būs jāstājas Dieva priekšā. Deputāts Kariņam veltīja skarbus vārdus par vakcinācijas procesu un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma naudu plānošanu.

Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilgušās kritikas uzklausīšanas vārdu lūdza arī Kariņš, kurš uzrunu sāka ar Covid-19 izplatības Eiropā raksturojumu un Latvijas situāciju salīdzinājumā. Kariņš pateicās sabiedrībai par sapratni un ierobežojumu ievērošanu kopumā pandēmijas laikā.

Uzsverot, ka izeja no šīs krīzes ir masu vakcinācija pret Covid-19, Kariņš atzina, ka Veselības ministrija kopā ar pašvaldībām ir radījusi labu infrastruktūru. Tāpat izdevies labot sākotnēji Veselības ministrijas ierēdniecības līmenī pieļautās kļūdas vakcīnu iegādē, tāpēc tagad vakcīnas ir un to daudzums pieaugs.

Valdības vadītājs atzina, ka tomēr vakcinēšanas temps nav pietiekams un ka pie tā uzlabošanas jāturpina strādāt, un to viņš sagaida no veselības ministra. Kariņš pauda nožēlu, ka ir izplatīts daudz dezinformācijas par vakcīnu drošumu, tāpēc cilvēkiem jāmeklē uzticama informācija. Kariņš norādīja, ka Latvijā no Covid-19 miruši divi tūkstoši cilvēku, bet neviens nav miris vakcīnas dēļ, tādēļ jāapzinās riski.

Par valdības darbu kopumā Kariņš uzskaitīja valdības un Saeimas kopā veiktās reformas, sākot ar finanšu sektora reformu, kas ļāvis uzlabot valsts kredītreitingu un tēlu pasaulē, jo "sektors ir iztīrīts". Tas, savukārt, tagad ļauj krīzes laikā valstij aizņemties līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos ar izdevīgiem noteikumiem.

Kariņš atgādināja par veikto administratīvi teritoriālo reformu un plāniem vairot tiesiskumu, kas veicinās ekonomikas attīstību. Tāpat Saeimā vēl procesā ir augstākās izglītības reforma, kas vairos augstākās izglītības institūciju izcilību un konkurētspēju. Arī ostu reformas likumprojekts jau no valdības nosūtīts uz Saeimu, piebilda Kariņš.

Kariņš pauda viedokli, ka esam kā valsts zaudējuši 15 gadus attīstībā, jo, nepieļaujot pašvaldību, banku un tiesu sektora reformas, vairojās atkarība no tranzīta un dažām valstīm.

Kariņš valsts attīstību saskata viedajā reindustrializācijā, kur tiks ieguldīti līdzekļi, ko Latvija iegūs kā atbalstu no Eiropas Savienības.

Ministru prezidents deputātus informēja par to, kā noritēja un norit darbs kopā ar sociālajiem partneriem pie Atjaunošanas un noturības mehānisma pieteikuma un projektu sagatavošanas. Viņš minēja trīs konkrētus projektus – vakcīnu rūpnīcu farmācijas nozarē, proteīna rūpnīcu lauksaimniecības nozarē un kokšķiedru rūpnīcu kokrūpniecības nozarē.

"Tā ir pilnīgi cita un svaiga pieeja un domāšana," projektus raksturoja Kariņš, uzsverot nepieciešamību atbalstīt eksportspējīgu rūpniecību.

Kariņš arī norādīja, ka nepiekrīt opozīcijas kritikai, ka viss ir slikti, jo ir lietas, kas uzlabojas. Ministru prezidents uzskaitīja krīzes sniegto atbalstu dažādām sabiedrības grupām krīzes laikā, kopumā divu miljardu eiro apmērā.

Kariņš pauda gandarījumu, ka arī krīzes apstākļos izdevies saglabāt stabilu nodarbinātības līmeni, pateicoties valsts atbalstam un uzņēmēju spējām orientēties mainīgos apstākļos. "Kur ir latviešu uzņēmējus, tur ir inovācija un izdoma," sacīja Kariņš un solīja atbalstu uzņēmumiem.

Viss neiet perfekti un gludi, valdība nav ideāla, bet visa valdība un koalīcija koncentrējas uz konkrētiem mērķiem – uzveikt Covid-19, uzlabot ekonomikas un reģionu attīstību, izglītības un sociālās jomas situāciju, teica Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka "diskusijas nav vājuma pazīme", tāpēc koalīcijā notika un notiks iekšējas diskusijas. Kariņš aicināja noraidīt šo lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu viņam un pateicās visiem par līdzšinējo atbalstu, tajā skaitā opozīcijai.

Tomēr vēl pēc Kariņa pusstundu ilgušās atbildes deputātiem debatēs pieteicās vairāki runātāji, tajā skaitā Ivars Zariņš (S) otro reizi.

Pēc pārtraukuma sanākot uz sēdi, JKP deputāti gan iesniedza priekšlikumu debates pārtraukt un turpināt pēc nedēļas. Krišjānis Feldmans (JKP) to pamatoja ar nepieciešamību rūpīgi iepazīties ar Ministru prezidenta runu. Tomēr Saeimas vairākums noraidīja šo priekšlikumu, ko balsojumā atbalstīja tikai JKP.

Atsākot debates, Zariņš Kariņa uzstāšanos nodēvēja par pasaku stāstīšanu, sakot, ka "viss, ko jūs darāt, ir katastrofa".

ZZS frakcijas vadītājs Uldis Augulis teica, ka nebija domājis debatēt, taču pēc Kariņa uzrunas nolēmis to darīt. Viņš nokritizēja Kariņa slavētās reformas un norādīja, ka premjeram ir slikti padomdevēji, kurus vajadzētu nomainīt. "Kariņa kungs, es tiešām biju labākās domās par jums. Un jūs vēl atļaujaties runāt no Saeimas tribīnes, ko redz visa pasaule," sacīja Augulis, aicinot mainīt padomniekus vai domāšanu.

"Jaunās Vienotības" frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis atgādināja, ka vairāki no demisijas pieprasītājiem vēl nesen uzskatīja, ka Covid-19 nemaz nav tik bīstams.

Latkovskis uzsvēra, ka Latvijas valdībai ir izdevies salīdzinoši labi tikt galā ar krīzes laika ekonomiskajām problēmām, un Latvijas Banka pat nesen grozījusi uz labo pusi prognozi par IKP pieaugumu šajā gadā.

Deputāts atgādināja, ka sarunās par ES daudzgadu budžetu tieši Kariņš panāca labākus nosacījumus un vairāk naudas Latvijai un viņš ir līderis, kas ar lielvalstu līderiem spēj runāt kā līdzīgs ar līdzīgu.

Ministru prezidents arī personīgi iesaistījās vakcīnu iegādes sarunās, lai labotu ministrijas pieļautās kļūdas, turklāt viņš viens no pirmajiem aicināja lietot deguna un mutes aizsegus jau pavasarī, atgādināja Latkovskis.

Pie frakcijām nepiederošais Vjačeslavs Dombrovskis pauda nožēlu, sakot, ka diemžēl ar tādu koalīciju un komandu, kāda ir viņa rīcībā, neko no plānotā Kariņam neizdošoties īstenot.

Atkārtoti uzstājoties, Valainis pārmeta Kariņam, ka investīcijas tiek solītas un virzītas tikai uz centru, bet nevis reģioniem un tiem, kam visvairāk vajag. Valainis arī uzsvēra, ka valdība tomēr sapurināsies, jo ir skaidrs, ka tā izturēs neuzticības balsojumu.

Jāatzīmē, ka paralēli debatēm attālinātajā Saeimas sēdē ritēja arī politiķu konsultācijas un koalīcijas partneriem bija zināms pārsteigums par JKP rosināto balsojumu par pārtraukumu sēdē, kas varētu signalizēt par frakcijas svārstīgo noskaņojumu.

Tomēr JKP, visticamāk, vēlējās tikai pārbaudīt citu partneru "noturību", liecina informācija no avotiem kuluāros. Jāatgādina, ka rīta pusē ceturtdien Saeima skatīja ar azartspēlēm saistītus jautājumus, JKP visai sparīgi kritizējot koalīcijas kolēģus sociālajos medijos.

"Delfi" jau ziņoja, ka četri jaundibinātās partijas "Likums un kārtība" Saeimas deputāti un seši Zaļo un zemnieku savienības deputāti parakstījuši un ceturtdien, 8. aprīlī, Saeimas prezidijam iesniedza lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV).

Deputāti Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Viktors Valainis (ZZS), Armands Krauze (ZZS), Edgars Tavars (ZZS), Uldis Augulis (ZZS), Jānis Dūklavs (ZZS), Janīna Jalinska (ZZS) parakstījuši iesniegumu, kurā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 29. pantu, lūdza iekļaut Saeimas tuvākās sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam".

Iesniegumam pievienotajā lēmuma projektā teikts: "Ņemot vērā to, ka Ministru prezidenta vadītais Ministru kabinets nepilda Saeimas lēmumos un likumos dotos uzdevumus; uzsverot to, ka Saeimas lēmumu un likumu nepildīšana padziļina ekonomisko krīzi valstī un atstāj paliekošu negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību; norādot uz to, ka Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā, tostarp par visām Ministru kabineta pieļautajām kļūdām, kuras novedušas pie smagām sekām, Latvijas Republikas Saeima nolemj izteikt neuzticību Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam."

Jāatgādina, ka laikā kopš 2019. gada janvāra, kad Kariņš sāka vadīt valdību, šis ir otrs opozīcijas iesniegts demisija pieprasījums. Iepriekšējā reize bija 2019. gada 19. decembrī, taču toreiz paši opozīcijas pārstāvji no Saeimas tribīnes savu prasību atsauca, tāpēc balsojums nenotika.

"Delfi" jau ziņoja, ka toreiz, sākot bez piecām desmitos vakarā izskatīt lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītajam Ministru kabinetam, opozīcija pirms nedēļas iecerētais pasākums beidzās nepilnu desmit minūšu laikā, jo lēmumprojekta iesniedzēji atsauca savus parakstus.

Opozīcijas deputāti – ZZS, "Saskaņas" un pie frakcijām nepiederošie – šo lēmumprojektu iesniedza 12. decembrī, lūdzot to iekļaut 19. decembra Saeimas sēdes darba kārtībā.

Saeimas darba kārtībā personāliju jautājumi parasti ir darba kārtības augšgalā pirms likumprojektu izskatīšanas, taču šoreiz pēc koalīcijas ierosinājuma šī jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz pēdējo vietu darba kārtībā.

Tādējādi Saeima pie šī jautājuma nonāca vēlu vakarā, kad Saeimas sēžu zālē saradās arī ministri un valdības vadītājs, lai noklausītos debates un sekotu līdzi Saeimas balsojumam.

Tomēr, kad iesniedzēju vārdā tribīnē kāpa pie frakcijām nepiederošais deputāts Didzis Šmits, viņš iesniedza prezidijam iesniegumu par parakstu atsaukšanu un novēlēja visiem priecīgus svētkus.

Parakstu atsaukšanu viņš motivēja ar to, ka pēc tādiem Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa pārkāpumiem, kādi novēroti ceturtdien valdošās koalīcijas balsojumos Saeimā par Rīgas domes atlaišanu un citiem likumiem, īsti neesot vairs ko teikt.

Tiesa, viņš paspēja Kariņu nosaukt tikai par koalīcijas preses sekretāru un runājošo seju bez patiesas ietekmes valdošajā koalīcijā.

Šmits arī mudināja savus bijušos frakcijas un joprojām partijas biedrus no "KPV LV", kuri balsoja pret pašvaldību vēlēšanu regulējuma izmaiņām un Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, pārdomāt savu vietu koalīcijā, jo patiesā koalīcija jau ir četras partijas un divi cilvēki no "KPV LV", kas atbalstīja minētos balsojumus ceturtdien, ar to domājot Aldi Blumbergu un Artusu Kaimiņu.

Šmits atgādināja, ka tas jau bijis skaidrs šīs koalīcijas veidošanas brīdī. Viņš arī brīdināja, ka drīzumā būs apdraudēti "KPV LV" ministru posteņi valdībā, sākot ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu.