Saeima konceptuāli atbalsta ģimenes valsts pabalsta reformu  (16)

Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja visi 86 klātesošie Saeimas deputāti. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam noteikts līdz 26. aprīlim.

Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu.

Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli.

Šobrīd pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē un dzimušā bērna kārtas numura, savukārt piemaksas apmērs ir atkarīgs no tā, par cik bērniem vecumā līdz 20 gadiem konkrētam saņēmējam ir piešķirts pabalsts. Ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu ģimenē ir 11,38 eiro, par otro bērnu – 22,76 eiro, par trešo bērnu – 34,14 eiro, bet par ceturto un katru nākamo bērnu – 50,07 eiro mēnesī.

Ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, pabalstu turpina izmaksāt līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš nav stājies laulībā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

"Delfi" jau ziņoja, ka, izpildot jau pērn rudenī budžeta sarunās valdošajā koalīcijā panākto vienošanos par ģimenes valsts pabalsta reformu no 2022. gada, Ministru kabinets 24. martā, atbalstīja attiecīgu likumprojektu, ko nosūtīja izskatīšanai Saeimā. Lai gan pabalsta reforma paredz izmaksājamo summu palielināšanu,Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē pauda bažas, ka tas nemazinās nevienlīdzību.

Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra sēdē pieņemtais lēmums uzdeva Labklājības ministrijai sagatavot un līdz 2021. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvo aktu projektus, paredzot ģimenes valsts pabalsta izmaiņas ar 2022. gada 1. janvāri. Ministrija to gan iesniegusi pēc noteiktā termiņa, un 22. martā šo jautājumu valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē aktualizēja arī Nacionālās apvienības pārstāvji, norādot uz ministrijas kavēšanos.

Tomēr valdības sēdes laikā Kariņš uzdeva labklājības ministrei publisku jautājumu, par to, ka aizvien pabalstu sistēma netiek veidota, balstoties uz vajadzībām, un šis ir kārtējais pabalsts, kas tiek paplašināts ar gana prāvu summu, ko saņems ģimenes ar mazākiem ienākumiem un arī ģimenes ar lieliem ienākumiem. "Tātad mēs neesam ne soli tuvāk tam, lai pārveidotu mūsu pabalstu sistēmu tā, kā visas iestādes no malas un veselais saprāts mums iesaka? Mēs neveidojam sistēmu, kas būtu diferencēta pēc vajadzības, lai koncentrētu līdzekļus tur, kur vajag, bet atkal dodam visiem. Vai esmu pareizi sapratis?" pārjautāja Kariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) paskaidroja, ka šis ir universāls pabalsts, ko arī līdz šim saņem visas ģimenes, kurām ir bērni. Lai ģimenes valsts pabalstu pārveidotu par mērķētu pabalstu, tas tiešām ir ļoti liels izaicinājums un risks, it sevišķi vērtējot to, kāda ir demogrāfiskā situācija valstī, un šajā brīdī arī sabiedrība tam īsti nav gatava, lai šķirotu ģimenes pēc ienākumiem, lai saņemtu ģimenes valsts pabalstu, norādīja labklājības ministre. Viņa atzina, ka ir citi atbalsta veidi, kuriem jābūt mērķētiem, bet ģimenes valsts pabalstam jābūt universālam atbalsta veidam.

"Skaidrs. Tas tad būtu universāls un nediferencēts pabalsts, kas nozīmē, ka mazāk naudas tiek tiem, kam tiešām ir vajadzība, jo nauda aiziet arī tiem, kam nav vajadzības. Un tā mēs turpinām un vēl pavairojam faktiski valstī esošo regresīvo sistēmu, jo diemžēl nediferencējot tiek palielināta plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem," secināja Kariņš.

Petraviča norādīja, ka to var risināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa palīdzību, bet Kariņš attrauca, ka cilvēki, kam ir mazi ienākumi, arī maksā salīdzinoši mazu nodokli. "Uzdevu jautājumu, saņēmu atbildi, bet saukt par reformu to ir puse taisnības, jo īsta reforma būtu padarīt sistēmu saprātīgu un diferencētu, ar mērķētu pabalstu. Šis nav tas," teica Kariņš.