Valdībā plāno apstiprināt jaunāko pieteikumu ANM naudai; sociālajiem partneriem vēl iebildumi  (17)

Pirmdien, 19. aprīlī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem stāstīja, ka par šiem Eiropas Savienības līdzekļiem, kas plānoti visām dalībvalstīm proporcionāli to ekonomikas kritumam Covid-19 pandēmijas laikā, Latvijā jau vienreiz runāts koalīcijā, valdībā un ar sadarbības partneriem.

"Iesniedzām jau Eiropas Komisijai pirmo pieteikumu, kas tagad tiek pārstrādāts. Rītdien valdības sēdē mēs plānojam izskatīt un konceptuāli pieņemt ANM mehānisma paplašināšanu, kas pēc jaunākajām prognozēm ir 1,82 miljardi eiro. Mums par šo jau ir bijušas diskusijas ne tikai koalīcijā, bet arī ar sadarbības partneriem stratēģiskās vadības grupā pagājušā nedēļā. Darbs ar visām iesaistītajām pusēm turpinās arī Finanšu ministrijā. Rītdien pieņemsim variantu, ko nosūtīsim Eiropas Komisijai, un tad mums būs apmēram nedēļa laika, lai gan vienotos ar Eiropas Komisiju, gan pieņemtu gala lēmumu valdībā," skaidroja valdības vadītājs.

"Manuprāt, šobrīd mūsu valsts ekonomikā nav svarīgāka uzdevuma, kā izrunāt un plānot šo līdzekļu lietderīgu ieguldīšanu. Ir arī ļoti svarīgi, lai tas sakrīt ar mūsu nacionālajiem plānošanas dokumentiem – Nacionālo attīstības plānu, industrializācijas plānu jeb viedo reindustrializāciju. Tas, ko mēs valdībā rītdien skatīsim, būs pielabots un krietni vairāk saskaņots ar plānošanas dokumentiem. Šī mums ir iespēja gudri izmantot līdzekļus, lai rezultātā mūsu ekonomika augtu un mēs sasniegt augstāku labklājības līmeni. Līdz nākamajai nedēļai, kad jāpieņem galīgais lēmums, šis jautājums būs koalīcijai centrālais jautājums. Pirmo līdzekļu saņemšana gaidāma jau šīs vasaras otrajā pusē," atzina Kariņš.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) uzsvēra, ka ANM ir ļoti nozīmīgs instruments, lai ilgtermiņā Latvijas ekonomiku pārvērstu par tādu, kas ir "daudz produktīvāka, daudz digitālāka, daudz zaļāka". Tāpēc diskusijas valdībā un ar sadarbības partneriem nav vienkāršas, teica Plešs, paužot cerību, ka tomēr izdosies rast līdzsvarotu kompromisu, lai līdzekļus stratēģiski un pareizi ieguldītu Latvijas tautsaimniecībā. Ministrs īpaši izcēla nevienlīdzības mazināšanu saistībā ar ceļu sakārtošanu administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, kas ļaus uzlabot mobilitāti un veicinās ekonomisko aktivitāti visā Latvijā, kā arī spēju prasmīgi izmantot digitālos rīkus gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Tāpēc šajā plānā paredzēti būtiski līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai, valsts pārvaldes digitalizācijai un digitālo prasmju uzlabošanai, skaidroja Plešs.

Saeimas deputāts un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) norādīja, ka ANM kultūras nozarei ļaus attīstīt infrastruktūru. NA iestājas par to, lai 2% no Latvijas daļas ANM nonāktu kultūras un mediju nozarē, dažādā veidā uzlabojot kultūras iestāžu infrastruktūru un sekmējot mediju digitālās platformas izveidi. Otrā partijas pārraugāmajā nozarē – zemkopībā – ANM labi iekļaujas mežu atjaunošana un meliorācija, kas gan uzlabo vidi, gan kopumā veicina tautsaimniecības attīstīšanos, uzsvēra Jansons.

"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo piebilda, ka viņa partijai un tās pārraudzībā esošajām ministrijām ir ļoti svarīgi, lai šī nauda pēc iespējas ātrāk nonāktu ekonomikā, tajā skaitā pie uzņēmējiem, kā arī, lai varētu uzlabot iekšējo drošību un lai nauda sociāli atbildīgā veidā nonāktu jomās, kur tā nepieciešama. Možvillo atgādināja, ka no pandēmijas cietis liels skaits cilvēku, kam vajadzīga sociālā palīdzība un pakalpojumi, tāpēc atbalsts jāsajūt arī mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) ANM plānā iecerētās programmas novērtēja kā labas un ilgtspējīgas un atzina, ka ilgās diskusijās vienošanās panāktas un palikušas tikai pēdējās konsultācijas ar sociālajiem partneriem, kuru ieteikumos jāieklausās. Par savu nozari runājot, Bordāns uzsvēra, ka iecerēts ieguldīt tieši nozares darbinieku izglītībā, lai rezultāti būtu ilgtermiņā jūtami.

Pagājušā piektdienā notika kārtējā Covid-19 stratēģiskās vadības grupas sēde, kurā valdības pārstāvji, sociālie partneri, nevalstiskā sektora pārstāvji, akadēmiķi un citas iesaistītās puses sprieda par ANM plāna pilnveidoto piedāvājumu.

Kā pēc sēdes vēstīja Valsts kanceleja, Finanšu ministrija, prezentējot ANM plāna pilnveidoto piedāvājumu, uzsvēra būtiskākās izmaiņas, kas plānā ieviestas, uzklausot gan sociālo partneru, gan arī Eiropas Komisijas priekšlikumus. Ir precizēts plāna apjoms, palielinot pieejamo finansējumu no 1,65 miljardiem eiro uz 1,82 miljardiem eiro. Uzklausot sociālo partneru vajadzības, plānā iestrādāts par 40% lielāks atbalsts komersantiem, kā arī palielināts atbalsts sociālajai drošībai. Stiprināta arī plāna sasaiste ar Nacionālo industriālo politiku turpmākajiem septiņiem gadiem. ANM plānā ir nostiprinātas klimata izmaiņu mazināšanas mērķa ambīcijas.

Sociālie partneri, nevalstiskā, akadēmiskā un citu sektoru pārstāvji pauda pārliecību, ka ANM plāns ir kā "finanšu injekcija", kam jānodrošina Latvijas tautsaimniecības straujāka izaugsme grantu formā turpmāko septiņu gadu laikā. Tāpēc īpaša uzmanība jāvērš uz tādu plāna rādītāju nostiprināšanu, kas rada pievienoto vērtību un rezultātus. Vienlaikus plāns paredz transformēt Latvijas tautsaimniecību, to digitalizējot, ieguldīt cilvēkkapitālā un veicināt komercializējamas inovācijas, vēstīja Valsts kanceleja.

Eiropas Komisijā Latvijas ANM plāna projekts jāiesniedz 30. aprīlī. Tāpēc Ministru prezidents Covid-19 stratēģiskās vadības grupas sēdes noslēgumā uzsvēra nepieciešamību tuvāko divu nedēļu laikā turpināt intensīvu sadarbību gan Latvijas, gan Eiropas Komisijas ekspertu līmenī, lai vienotos par vēl atlikušajām būtiskajām niansēm. Nemitīgs dialogs ar sociālajiem partneriem par konkrētiem risinājumiem ir atslēga jau šobrīd daudz kvalitatīvāk izstrādātajam ANM piedāvājumam un tā turpmākai pilnveidošanai un pabeigšanai, lai tas darbotos Latvijas tautsaimniecības izaugsmes labā.

ANM plāna izskatīšana Ministru kabineta sēdē pašlaik tiek plānota 27. aprīlī, pirms tam to izskatot arī Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēdē, vēstīja Valsts kanceleja.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pirmdien vakarā izplatītā paziņojumā presei par otrdien, 20. aprīlī, valdība skatāmo informatīvo ziņojumu par ANM plāna plānotajām izmaiņām atgādina, ka Latvija kā pirmā no Baltijas valstīm iesniedza un uzsāka sarunas ar Eiropas Komisiju par ANM plāna projektu, kas savlaicīgi ļāva apzināt komisijas nosacījumus gan par plāna saturu, gan nepieciešamajiem tehniskajiem precizējumiem. Paralēli sarunām ar EK, tika organizētas diskusijas ar sociālajiem partneriem, kā arī plāna sabiedriskās apspriedes, kuru ietvaros jebkurš interesents varēja sniegt savu redzējumu par plāna ietvaru.

"ANM plāna iesniegšanas temps Eiropas Komisijai ir būtisks. Tagad mums ir jāiet uz priekšu, jāapstiprina plāns valdībā un jāiesniedz saskaņošanai komisijai līdz 30. aprīlim, lai ātrāk investētu šo naudu Latvijas tautsaimniecības izaugsmē. Esam gana plaši diskutējuši gan ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, gan arī politiskā līmenī dažādos formātos jau kopš pērnā gada oktobra, un precizējošas konsultācijas turpināsies vēl līdz pat plāna iesniegšanai Eiropas Komisijai," skaidro Reirs.

ANM naudai ir salīdzinoši īss ieguldījumu termiņš, un tāpēc ministram "ļoti gribētos, lai ANM plāna iesniegšana Eiropas Komisijai netiek politiski vilcināta un torpedēta, jo tas mums draud ar vakcīnu iepirkumam līdzīgu atpalicību Eiropas Savienības mērogā".

Plāna būtiskākās izmaiņas paredz, ka Latvija izmantos visu atbalsta grantu daļu 1,82 miljardu eiro apmērā, kas pēc pēdējiem aprēķiniem pieejams Latvijai. Tāpat plānā paredzēts palielināt fokusu uz Nacionālās industriālās politikas (NIP) un Nacionālais enerģētikas un klimata plāna (NEKP) mērķu sasniegšanu ar kopumā vairāk nekā 1 miljarda eiro atbalstu. Uzlabotajā plānā iekļauti iedzīvotājiem un uzņēmējiem būtiski projekti, piemēram, energoefektivitātes jomā, lai samazinātu elektroenerģijas cenu ražotājiem un palielinātu uzņēmumu energoefektivitāti, lai pilnveidotu Latvijas iedzīvotāju digitālās prasmes un procesus uzņēmumos, lai atbalstītu inovatīvu produktu radīšanu. Tāpat būtisks atbalsts tiks sniegts mūžizglītībai, sociālajai un veselības jomai, piemēram, ieguldot līdzekļus ambulatoro un stacionāro pakalpojumu uzlabošanā vismaz 11 slimnīcu infrastruktūrā.

"Jau šobrīd varam teikt, ka savlaicīgā plāna projekta iesniegšana Eiropas Komisijai ir bijis pareizs solis. Šobrīd esam uzklausījuši Eiropas Komisijas redzējumu par plāna projektu un strādājuši pie plāna uzlabojumiem kopā ar sociālajiem partneriem. Lai arī apzināmies, ka ar šo atbalstu nevarēsim atrisināt pilnīgi visas mūsu vajadzības, tas viennozīmīgi būs neatsverams atbalsts mūsu ekonomikai Covid-19 pandēmijas radīto seku pārvarēšanā," uzsver finanšu ministra padomnieks, ANM plāna izstrādes darba grupas vadītājs Ints Dālderis (JV).

Vienlaicīgi plānots veikt arī plāna saturiskās izmaiņas, novirzot lielāku finansējuma daļu sociālās iekļaušanas pasākumiem. Papildus finansējumu plānots novirzīt arī produktīvajām investīcijām pētniecībā un attīstībā. Tāpat plānots palielināt atbalstu energoefektivitātes pasākumiem, uzsvaru liekot tieši uz daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes un uzņēmējdarbības energoefektivitātes pasākumiem. Palielināt resursus energotīklu modernizēšanai ar mērķi integrēt atjaunojamos energoresursus un samazināt izmaksas. Tāpat piedāvāts palielināt finansējumu privātā sektora digitalizācijai, vienlaikus paredzot būtiski lielākus ieguldījumus digitālajās prasmēs. Savukārt no plāna paredzēts izslēgt atbalsta pasākumus biometāna patēriņam.

Savukārt LDDK pēc Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sanāksmes izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka sociālie un sadarbības partneri vienojās turpināt konsultācijas ar atbildīgajām ministrijām par nepieciešamajiem uzlabojumiem ANM plāna projektā pirms tā iesniegšanas Ministru kabinetā un Eiropas Komisijā.

"Lai arī pēc vairākkārtējām diskusijām un vēstulēm plānā ir ieviesti uzlabojumi, vairākos investīciju un reformu virzienos joprojām ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas. ANM finansējumu nedrīkstam uztvert kā dāvanu, to ir jāiegulda gudri, domājot ilgtermiņā. Šobrīd nav pārliecības, ka ANM plāna projekts esošajā stadijā varētu sekmēt izvirzītos mērķus – ekonomikas transformāciju, noturību un ilgtspējīgu izaugsmi," norādīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

LDDK sanāksmē uzsvēra, ka ANM plānā jāparedz lielāks finansējums nacionālajai industrializācijai, palielinot atbalstu Latvijas ražojošiem uzņēmumiem, kas sekmētu Nacionālās industriālās politikas (NIP) nostādņu un eksporta mērķu sasniegšanu – kāpināt valsts eksportspēju līdz 27 miljardiem eiro.

Līdz šim daļēji vai pilnībā ņemta vērā aptuveni puse (56%) no LDDK iesniegtajiem priekšlikumiem, savukārt nav ņemti vērā 44%. Darba devēji uzsver, ka plānā vēl ir nepieciešams būtiski precizēt sadaļas par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, digitālo transformāciju, nevienlīdzības mazināšanu un veselības aprūpi. Jānovērš visi riski efektīvai ANM līdzekļu izmantošanai, lai radītu pozitīvu ietekmi uz ekonomiku un izaugsmi.

Lai veicinātu klimata pārmaiņas un ilgtspēju, LDDK aicina transporta jomā ieviest tādus risinājumus, kas uzlabos vietējo ekonomiku un spēs uzrādīt patiesu CO2 samazinājumu. Darba devēji norāda, ka būtu nepieciešams palielināt atbalstu, atvēlot finansējumu valsts pilsētu sabiedriskajam transportam, kas ir vērsts uz visu sabiedrību kopumā.

Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijas sadaļā pēc partneru piedāvājuma ir piešķirts papildu finansējums, taču šobrīd nav norādīts, kādiem konkrētiem pasākumiem to plāno izlietot. LDDK norāda, ka nepieciešami pasākumi, kas sekmē CO2 emisiju samazināšanu un veicina zaļo mobilitāti, un paredz izbūvēt transporta elektrouzlādes pieslēguma punktus, kā arī sekmē mikroģenerāciju.

Tāpat, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, LDDK aicina saglabāt finansējumu meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai, ņemot vērā mežsaimniecības nozīmīgo lomu Latvijas ekonomikā. Būtiski, lai pārkārtošanās finansējumā būtu ietverta sabalansētība, produktivitāte un nepieciešamais, sākot ar zemes izmantošanu un beidzot ar kokapstrādi.

Digitalizācijā jāprecizē mērķi Latvijas platjoslas tīklu attīstībai, jāparedz lielāks finansējums un jāveido cieša sadarbība ar privāto sektoru 5G infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu augstas ātrdarbības savienojamību visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, mājsaimniecībām un izglītības iestādēm. Savukārt attiecībā uz digitālajām prasmēm nepieciešams atbalsts augstākā līmeņa digitālo prasmju attīstības programmām konkrētām nozarēm un profesijām pēc uzņēmuma pieprasījuma. Tāpat digitalizācijas jomā jāatbalsta dažādu IT produktu un pakalpojumu iegāde, uzsver LDDK.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un nevienlīdzības mazināšanas kontekstā plāna ietvaros paredzēts veidot jaunus industriālos parkus reģionos, tomēr darba devēji uzsver, ka jāmaina pieeja, kādā plāno tos attīstīt. Svarīgi, lai tieši uzņēmējiem, nevis pašvaldībām būtu iespēja nodarboties ar uzņēmējdarbību – apsaimniekojot un iznomājot telpas. Savukārt mājokļu pieejamības jautājumā paredzētais finansējuma apmērs neapmierinās faktisko vajadzību – nepieciešami tipveida projekti, kas samazina vai novērš nepamantotu sadārdzinājumu un būtu īstenojami administratīvi vienkāršām metodēm, kā arī jāievieš konkrēti pasākumi reformu sadaļā, lai sekmētu mājokļu tirgus attīstību - mājokļu apriti un to apsaimniekošanu, vēsta LDDK.

Darba devēji uzskata, ka veselības aprūpē finansējums prioritāri jāiegulda cilvēkresursu sagatavošanā. Šobrīd plāna projekts ietver tikai tālākizglītību, bet svarīgi domāt arī par papildu veselības personāla nodrošināšanu un tehnoloģiju prasmju attīstību visos veselības aprūpes izglītības līmeņos. Tādējādi arī uzlabotos veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. Tāpat nozarē pētniecības sadaļā jāsaglabā atbalsts veselības pētījumu veikšanai un jāpapildina ar pētījumiem, kas analizē Covid-19 slimības ietekmi, izstrādājot atbalsta pasākumus pacientu ārstēšanai.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu investīciju projektu izstrādi un ieviešanu, LDDK aicina vadīties pēc "Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai" izstrādātajiem kritērijiem ekonomikas atveseļošanas pasākumu izvērtēšanai, kas ir apstiprināti Ministru kabinetā (Pasaules Bankas metodoloģija).

Latvijas Pilsoniskā alianse ir nosūtījusi vēstuli ar iebildumiem pret ANM plāna izstrādes procesu un ierosinājumiem satura korekcijām Ministru prezidentam, Ministru kabinetam un koalīcijas partijas pārstāvošiem deputātiem, portālu "Delfi" pirmdien informēja aliansē.

"Mēs vēršamies pie valdības vadītāja, lai beidzot gūtu skaidru atbildi – vai nevalstisko organizāciju ierosinājumiem un darbam, ko mēs veicam sabiedrības noturības stiprināšanā gan ikdienā, gan šobrīd, Covid-19 krīzes laikā, ir vai nav politisks atbalsts," skaidro Kristīne Zonberga, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore.

Zonberga uzsver, ka Latvijas nevalstiskās organizācijas (NVO) ir vairākkārt sūtījušas priekšlikumus, piedalījušās plāna sabiedriskajās apspriešanās, organizējušas publiskas diskusijas, taču plāna izstrādē nav ņemti vērā to ierosinājumi sabiedrības noturības veidošanai. Vēl vairāk – organizācijas ir tikušas pārsūtītas no vienas institūcijas pie otras, un neviena no šīm institūcijām nav vēlējusies uzņemties līderību par to, lai ANM plāna ietvaros tiktu izstrādāti ne tikai ekonomikas atveseļošanas pasākumi, bet arī pasākumi sabiedrības noturības veidošanai.

"Ierēdniecības līmenī nevalstiskajām organizācijām tiek sniegta atbilde: ja politiķi uzskatīs, ka NVO ierosinājumi ir pietiekami nozīmīgi, tad ministrijas izstrādās attiecīgās programmas, ja nē – tad ministrijas pie darba neķersies. Tāpat NVO nav pieejams jaunākais plāna melnraksts un nav ticis nodrošināts process, kur ANM gala versijas izstrādē būtu varējuši piedalīties ne tikai valdības sociālie partneri (Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Pašvaldību savienība), bet arī pilsoniskie partneri caur to "jumta organizāciju" – Latvijas Pilsonisko aliansi," skaidro Zonberga.

Latvijas Pilsoniskās alianses ieskatā, ANM plānā stiprināma sabiedrības noturības daļa, iekļaujot biedrības un nodibinājumus kā investīciju saņēmējus. Biedrības un nodibinājumi ir nozīmīgs darba devējs – nodarbinot vairāk kā 30 tūkstošus darbinieku, kas īsteno sociālos, izglītības, sabiedrības drošības un citus pakalpojumus, īpaši, sociālās nevienlīdzības skartajām grupām. ANM ir nodrošināma līdztiesīga attieksme pret dažādiem sektoriem un tautsaimniecības dalībniekiem, sekmējams bezpeļņas sociālo inovāciju potenciāls.

"Ņemot vērā 16. aprīļa stratēģiskās vadības sēdē prezentētās izmaiņas ANM, Latvijas Pilsoniskā alianse aicina NVO sektora iepriekš izteiktos ierosinājumus var iestrādāt sekojošos veidos. Pirmkārt, līdzekļus pārdalot kritiski svarīgām NVO vajadzībām – sociālās drošības jomas organizācijām dialoga nodrošināšanai sociālā jomā, stiprinot maznodrošināto, pašnodarbināto, pacientu un citu sociālās jomas organizāciju interešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesos un kvalitatīvu reformu ieviešanā. Otrkārt, sociālo pakalpojumu attīstības sadaļā noteikt kā investīciju saņēmējus arī NVO, atbalstot jaunu, inovatīvu vai krīzes ietekmē radušos sociālo pakalpojumu izstrādi vai esošo intensīvāku īstenošanu. Tāpat arī publiskā finansējuma aktivitātēs paredzēt kā finansējuma saņēmējus arī biedrības un nodibinājumus, sociālos uzņēmējus – sociālo mājokļu būvniecībai," aicina alianse.

Digitālās transformācijas sadaļā tā aicina kā investīciju saņēmējus noteikt arī NVO, tā nodrošinot sabiedrībai būtisku pakalpojumu un procesu digitalizāciju, kā arī paredzēt finansējumu NVO atskaišu, reģistrācijas sistēmas uzlabojumiem (Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS), Uzņēmumu reģistrs).

Savukārt, nevienlīdzības mazināšanas sadaļu būtu iespējams papildināt ar jaunu investīciju virzienu – "Sabiedrības noturības fonds", 10 miljonu eiro apmērā. Kā arī, kā obligāto prasību paredzēt sociāli atbildīgu pasūtījumu principu publiskajos iepirkumos (piemēram, papildus punkti iepirkuma vērtēšanas procesā tiktu piešķirti tam pakalpojuma sniedzējam, kurš apņemtos nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, ilgstošos bezdarbniekus un citas sociāli mazāk aizsargātās grupas).

Latvijas Pilsoniskā alianse aicina iekļaut NVO kā līdzvērtīgu valdības stratēģisko partneri visos nākamajos soļos un procesos, kas saistīti ar tālāku ANM precizēšanu, apspriešanu un apstiprināšanu, līdz pat tā gala versijas iesniegšanai Eiropas Komisijā.