Atbildīgais papildu Covid-19 vakcīnu neiepirkšanā jāmeklē politiskā līmenī, uzskata Henkuzens  (101)

Intervijā laikrakstam "Diena" Henkuzens pauda, ka vakcīnu portfeļa izveidē ekspertiem primārais bija jautājums, cik kopumā vakcīnu devu nepieciešams. Tika ņemts vērā iedzīvotāju skaits, kā arī tas, ka bērni vakcinēti netiek. "Tieši vakcīnu skaits ir būtiska mēraukla, un tas jau ir politisks lēmums. Tas, cik lielā mērā mēs "pārapdrošināmies" vai pasūtām vairāk, nekā būtu vajadzīgs, nav tikai ekspertu lēmums. Tas ir politisks lēmums, par kuru politiķiem jāuzņemas līdzatbildība," sacīja ZVA vadītājs.

Henkuzens uzsvēra, ka lielākā diskusija bijusi nevis par ražotāju izvēli, bet nepieciešamo devu skaitu, turklāt gala lēmums "noteikti nebija tikai ekspertu".

Skaidrojot vakcīnu portfeļa veidošanas principus, ZVA vadītājs norādīja, ka "AstraZeneca" vakcīnas toreiz bijušas pirmās, ko sāka vērtēt Eiropas Zāļu aģentūra un kam jau bija apstiprināts piegāžu plāns.

Viņš piekrīt, ka, izvēloties vakcīnu portfeļa izveidē sekot līdzi Igaunijas un Lietuvas piemēram, patlaban situācija Latvijā būtu bijusi labāka. "Taču tas nebija tikai ekspertu lēmums, jo tas nozīmētu, ka vakcīnu iepirkšanai būtu jānovirza vairāk resursu, nekā var pamatot eksperti. Ja ir lēmums ņemt visu, kas vien ir pieejams, tas ir saistīts ar papildu finansējumu, par ko jālemj politiķiem," uzsvēra Henkuzens.

ZVA vadītājs noliedza, ka būtu slēpis informāciju par "Pfizer/BioNTech" uzglabāšanas nosacījumiem, turklāt viņš "absolūti nepiekrīt", ka būtu bijusi vēlēšanās minēto vakcīnu neiepirkt lielākā daudzumā tāpēc, ka šīs vakcīnas uzglabāšana un loģistika ir sarežģīta.

Jautāts, vai ZVA nemaldināja Imunizācijas valsts padomi un valdību par "Pfizer/BioNTech" vakcīnu uzglabāšanas un loģistikas nosacījumiem, Henkuzens uzsvēra, ka informāciju apkopoja Veselības ministrija, un pirmavots pamatā ir Eiropas Komisijas iepirkumu komiteja, kur Latviju pārstāv NVD.

Henkuzens vairākkārt uzsvēra, ka par vakcīnu iepirkumu atbildīgs bija tieši NVD, norādot, ka 21. decembrī saņemtais e-pasts no Eiropas komisijas par papildu "Pfizer/BioNTech" devām, uz ko vajadzēja atbildēt līdz dienas beigām, taču ātru šī jautājuma virzību viņš neesot novērojis.

"Jautājums, kas ar šo e-pastu ir noticis NVD, man nav ziņu, ka ir bijusi jebkāda rīcība vai reakcija, lai to virzītu tālāk. Šis e-pasts tiek pārsūtīts informācijai arī man. Taču mans primārais fokuss ir nevis vakcīnu iepirkums, bet gatavošanās pašam vakcinācijas procesam," norādīja Hekuzens. Viņš informēja, ka tās pašas dienas vakarā ar viņu sazinās bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP), jautājot par papildu devām, vai, ņemot vērā pasūtīto vakcīnu apjomu, mums tās ir nepieciešamas.

"Par papildu devām es uzskatu, ka mans uzdevums ir izpildīts, jo ziņa par to ir nodota NVD kā vakcīnu iepircējam, kuram tālāk jāvirza šis jautājums. Pēc manas prezentācijas valdības sēdē rodas jautājums par papildu devām. Izrādās, ka NVD nav nekādus dokumentus par šo iesniedzis. Ir labs jautājums, kādēļ Viņķele nav devusi skaidru uzdevumu NVD sagatavot lēmumu, aprakstot visus faktus par papildu vakcīnu devu iepirkumu, un virzīt to skatīšanai Ministru kabinetā," intervijā sacīja Henkuzens.

Viņš arī akcentēja, ka arī pēc sēdes par papildu 100 000 devu iepirkumu skaidrs uzdevums NVD netika nodots.

Viņaprāt, neesot skaidrs, ko ir darījis NVD kā kompetentā iestāde par iepirkumiem. Pats Henkuzens ar Viņķeli esot komunicējis kā darba grupas vadītājs, kas sniedz viedokli par papildu devu iepirkšanu, nevis kā paša iepirkuma organizētājs un virzītājs.

"Mēs nediskutējām ar ministri, kā jāvirza iepirkums. Tiek iztirzāta mana sarakste ar ministri par papildu devām, taču vispār netiek skatīta Viņķeles komunikācija ar NVD kā vakcīnu iepircēju, kādi uzdevumi tur ir doti. Ministrei ir nepārprotami zināms, kura iestāde par šo ir atbildīga," pārliecināts Henkuzens.

Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzskata, ka vakcīnu iepirkumu jautājumu vajadzētu pārbaudīt tiesībsargājošajām iestādēm.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.