Ministru kabinets otrdien, 20. aprīlī, noklausījās un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto prezentāciju par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanas iespējām, bet nekādu konkrētu lēmumu vēl nepieņēma.
Galīgo lēmumu par svētku norises modeli Ministru kabinets varētu pieņemt 27. maijā, bet līdz tam Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Veselības ministrija kopīgi izstrādās priekšlikumus, kā varētu sarīkot svētku pasākumus epidemioloģiski drošos apstākļos.
Laikā no 10. līdz 15. maijam svētku norises iespējas vērtēs mākslinieciskā padome, Valsts kancelejas Operatīvās vadības grupa, rīcības komiteja un Dziesmu un deju svētku padome. Svētku norises termiņš tiek piedāvāts laikā no 2. jūlija līdz 30. oktobrim, izriet no Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācijas un ministres teiktā valdības sēdē.
No Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotās prezentācijas izriet, ka no trim iespējamiem scenārijiem tiek izskatīti vairs tikai "B" un "C", jo scenārijs "A" būtu dziesmu un deju svētki tradicionālā formātā, kas netiek vispār izskatīts.
Līdz 10. maijam būtu jāizvēlas starp scenārijiem "B" un "C", valdības sēdē sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Līdz tam laikam arī tiks apkopots iespējamais dalībnieku skaits, jo dalība būs brīvprātīga, norādīja ministre.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atgādināja, ka pandēmijas laikā apstākļiem pielāgotā veidā ir saglabāti arī citi svētki, piemēram, balvu "Lielais Kristaps" un "Spēlmaņu nakts" pasniegšana, jo svētki nav ballīte, bet atskaites punkts un loģisks cikla noslēgums. Ministrs uzsvēra, ka ir visas iespējas līdz augustam atrast drošāko veidu šo svētku norisei, lai atteikšanās no dziesmu svētkiem vispār neatstātu graujošu iespaidu uz dziesmu svētku procesu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), pauda nožēlu, ka sabiedrībā izplatījusies neprecīza informācija, ka dziesmu svētki būs, pat ja tiek apsvērti īpaši pandēmijas laikam pielāgoti scenāriji, tāpēc ir citādi jāpasniedz informācija par to, kādi pasākumi ir šogad vispār iespējami pandēmijas laikā.
Arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka pēc likuma burta šie nav dziesmu svētki, jo nenotiks Mežaparka lielajā estrādē, tāpēc ir jālieto cits nosaukums.
Šuplinska atzina, ka viņu mulsina aicinājumi mainīt šī procesa nosaukumu, jo ir jau skaidri pausts, ka tas notiks citā formā un pēc citiem principiem.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) neiebilst pret to, ka svētku pasākumi var notikt atbildīgā un drošā veidā, bet atturējās paust viedokli par nosaukuma maiņu.
Pēc nelielas ministru diskusijas sēdē Kariņš secināja, ka šodien sabiedrībai pilna skaidrība netiek ieviesta, bet skaidrs ir vien tas, ka tradicionālā formā svētku nebūs, bet uz pārējiem jautājumiem vēl tiks meklētas atbildes.
Scenārijs "B" varētu tikt īstenots pie zema riska, kas nozīmē divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītāju 20 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāji. Savukārt scenārijs "C" varētu tikt īstenots līdzīgi kā mācības pēc "drošo reģionu" principa, kas nozīmē 200 gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, skaidroja ministre sēdē.
Scenāriju "B" un "C" gadījumā dalībnieki piedalās pēc brīvprātības principa, ievērojot atļautos pulcēšanās ierobežojumus. Scenārijā "B" koncerti un pasākumi Rīgā un reģionos notiek bez skatītājiem. Ir samazināts repertuārs, nav tradicionālā gājiena un nav skatītāju.
Scenārijā "C" pasākumi ar samazinātu repertuāru notiek reģionos/pašvaldībās (vietējā estrāde, skolas pagalms, stadions).
Ministrijas prezentācijā norādīts, ka 2021. gada svētku mērķis nodrošināt tradīcijas pēctecību, atrast visdrošāko veidu, kā noslēgt šo svētku ciklu un iesākt nākamo, jo būtiska ir tradīcijas nepārtrauktība. Tāpat ar svētkiem iecerēts stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labsajūtu vai labbūtību.
Scenārijā "B" pasākumi notiktu Rīgā un reģionos ārtelpās, bet scenārijā "C" pasākumi notiktu reģionos/pašvaldībās – sporta laukumos, skolu pagalmos, estrādēs u.c. Tāpat iespējama arī scenāriju "B" un "C" kombinācija.
Kopumā rīkotāju piedāvātie risinājumi drošai organizēšanai ir viens pasākums vienā dienā, dalībnieki piedalās tikai vienu dienu, pasākumi notiek bez skatītājiem, svētku notikumi tiek filmēti un translēti TV. Tāpat kolektīviem paredzēta "burbuļa" stratēģija, koncerti lielākoties notiek ārtelpās, ar dažiem izņēmumiem – koklētāji, mūsdienu deja. Dalībnieki piedalās pēc brīvprātības principa – ja ir dalībnieki, ja ir pedagogi un ja vecāki piekrīt. Scenārijā "B" notiek pedagogu un dalībnieku testēšana.
Ministrijas aprēķini liecina, ka scenārijā "B" kopējās izmaksas būs četri miljoni eiro, bet scenārijā "C" tikai 880 tūkstoši eiro jeb attiecīgi 340 tūkstoši eiro svētku notikumu atspoguļošanai un video dokumentācijai un 540 tūkstoši eiro atlīdzībai mākslinieciskajam, tehniskajam un organizatoriskajam personālam. Pedagogu darba samaksu sedz no budžeta mērķdotācijas.
Scenārijā "B" atlīdzībai mākslinieciskajam, tehniskajam un organizatoriskajam personālam paredzēti 540 tūkstoši eiro; dalībnieku testēšanai 1,3 miljoni eiro; telpu īrei, mākslinieciskajam un tehniskajam noformējumam 828 tūkstoši eiro; dalībnieku reģistrācijai, uzskaites un kontroles sistēmai 30 tūkstoši eiro; neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai 125 tūkstoši eiro; apsardzes, drošības, kārtības nodrošinājumam 137 tūkstoši eiro; svētku notikumu atspoguļošanai un video dokumentēšanai 340 tūkstoši eiro; dalībnieku ēdināšanai 780 tūkstoši eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
