Partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas deputāti atbalsta Jāni Vitenbergu (KPV LV) ekonomikas ministra amatā, tādu vēsti ceturtdien pēcpusdienā medijiem izplatīja frakcijas vadītāja vietnieks Aivars Geidāns un pats Vitenbergs.
Kā zināms, partijas valde trešdien vēlu vakarā izplatīja paziņojumu, ka atsauc Vitenbergu no ministra amata pēc tam, kad viņš paziņojis par pievienošanos Nacionālajai apvienībai.
Šogad šī jau ir otrā reize, kad būtiskos ar valdības un koalīcijas darbu saistītos jautājumos atšķiras "KPV LV" valdes un frakcijas domas. Kā zināms, janvāra beigās valde aicināja frakciju aiziet no koalīcijas, bet frakcija nolēma palikt.
Kopš pērnā gada nogales gan vairākkārt ir nomainījusies partijas valde, kā arī mainījusies frakcijas vadība pēc tam, kad no partijas tika izslēgts frakcijas līderis Atis Zakatistovs. Viņš gan joprojām turpina darbu kā "KPV LV" deleģēts Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Partijas "KPV LV" frakcijas deputāti šodien ārkārtas sēdē atbalstīja Vitenberga darba turpināšanu valdībā ekonomikas ministra amatā, tā portālu "Delfi" ceturtdien informēja Geidāns un Vitenbergs.
"Deputāti atbalstīja ministra darba turpināšanu valdībā. Šobrīd ārējie apstākļi ir ļoti neparedzami un mainīgi, līdz ar to iekšējās politiskās pārdales nebūtu pieņemamas, lai situāciju nepadarītu vēl trauslāku un nenostādītu Latvijas iedzīvotājus ķīlnieka lomā," vēsta Geidāns.
"Vēlos pateikt lielu paldies maniem kolēģiem, kuri ir novērtējuši manu darbu šajā sarežģītajā laikā. Es turpināšu atbalstīt "KPV LV" uzstādītās valstiskās intereses un ieceres, tāpat kā esmu to darījis līdz šim," norāda Vitenbergs.
Portālam "Delfi" šo informāciju apstiprināja arī frakcijas vadītājs Māris Možvillo, norādot, ka balsojumā piedalījās klātesošie pieci deputāti.
Partijas "KPV LV" valdes priekšsēdētāja un Saeimas frakcijas deputāte Ieva Krapāne gan norāda, ka Geidāna un Vitenberga paziņojums ir faktu interpretācija un Vitenbergam nav sniegts frakcijas atbalsts.
"Tā ir veikla faktu interpretācija no ieinteresētajām pusēm, jo "KPV LV" Saeimas frakcijā ir 10 deputāti, bet pauduši atbalstu ir tikai pieci Saeimas deputāti. Līdz ar to aicinām neinterpretēt, ka Saeimas frakcija atbalsta Vitenbergu ekonomikas ministra amatā. Maksimālais, ko var pateikt, ka Vitenbergu atbalsta daļa deputātu. Turklāt deputāts Geidāns ir ar "mīksto mandātu" un zaudētu amatu, ja Vitenbergs zaudētu ministra amatu. Tas ir skaidrojums, kāpēc tiek izplatīta partijas frakcijas vārdā nekorekta informācija," portālu "Delfi" informēja Krapāne.
Viņa norāda, ka "Vitenbergam nav sniegts frakcijas mandāts. Turklāt vakardien memoranda parakstīšana starp Nacionālo apvienību un "KPV LV" netika noslēgts partijas līmenī un arī partijas vadība par to netika informēta. Mūsu deputāti tika maldināti, jo neviens viņiem nebija godprātīgi pateicis, ka šāda it kā nevainīga memoranda, kura iniciators bija Vitenbergs, parakstīšana starp abām frakcijām nozīmē ekonomikas ministra nodošanu citai partijai".
Jāatgādina, ka koalīcijas partiju sadarbības līgumu parakstījuši gan partiju, gan frakciju līderi. No "KPV LV" to savulaik parakstīja Artuss Kaimiņš un Atis Zakatistovs, no kuriem neviens nav vairs nedz partijā, nedz Saeimas frakcijā.
Arī pati frakcija, kura 2018. gada novembrī 13. Saeimā sāka darbu 16 deputātu sastāvā, tagad ir vairs ar desmit deputātiem, turklāt deputāte Janīna Kursīte ir izstājusies no partijas, lai gan turpina darbu frakcijā.
Tā kā Vitenbergs ir nolicis Saeimas deputāta mandātu uz ministra pienākumu pildīšanas laiku, tad, viņam atgriežoties Saeimā, mandātu zaudētu Aivars Geidāns. Savukārt frakcija varētu kļūt vēl mazāka, ja Vitenbergs pēc partijas piederības maiņas nedarbotos vairs šajā frakcijā. Saeimas kārtības rullis gan neļauj deputātiem oficiāli pievienoties kādai citai frakcijai.
Vitenberga pēkšņi publiskotais lēmums par partejiskās piederības maiņu nāca brīdi pēc tam, kad Saeimas Nacionālās apvienības un "KPV LV" frakcijas noslēdza vienošanos par sadarbību ekonomikas un zemkopības jomās.
Vitenberga paziņojums un valdes reakcija ceturtdienas rītā un dienas laikā raisīja zināmu iekšēju viļņošanos valdošajā koalīcijā, kas izpaudās arī sociālajos medijos, it īpaši Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputātu ierakstos, kuri pauda bažas par koalīcijas līguma darbību.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sarunā ar žurnālistiem pēc plānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu ceturtdienas rītā sacīja, ka ceturtdien viņam paredzēta tikšanās ar "KPV LV", bet piektdien ar Nacionālo apvienību. Kariņš norādīja, ka šis jautājums jārisina šīm partijām savā starpā, jo valstij nepieciešama politiska stabilitāte.
Ministru prezidents atgādināja, ka pirms nedēļas šī valdība pārdzīvoja neuzticības balsojumu Saeimā, un tajā tika demonstrēts ļoti pārliecinošs valdošās koalīcijas deputātu atbalsts valdībai.
Nacionālās apvienības līderis un Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars portālam "Delfi" ceturtdien pēcpusdienā skaidroja, ka Vitenberga partijas maiņa un vienošanās starp abām Saeimas frakcijām par sadarbību ir saistītas lietas un ka tas bijis zināms abām frakcijām.
Dzintars apstiprināja, ka plānota tikšanās ar Kariņu, kuram tiks izskaidrota situācija, lai gan tagad pēc "KPV LV" frakcijas paziņojuma jau ir lielāka skaidrība, un ka koalīcijas līgumā nekādas izmaiņas nav nepieciešamas.
Jau ziņots, ka trešdienas vakarā Vitenbergs paziņoja, ka pievienojas Nacionālajai apvienībai, norādot, ka "Nacionālā apvienība, manā skatījumā, ir kas vairāk kā politiska organizācija, jo redzu, ka šīs organizācijas vērtības sakņojas cilvēkos, kuri ar lielu degsmi aizstāv Latviju kā nacionālu valsti, sākot no lielpilsētām un beidzot ar maziem ciematiem, no kāda esmu nācis arī es pats. Man ļoti tuvas ir Nacionālās apvienības ģimeniskās vērtības, jo mūsu ģimenē aug trīs meitas, kurām vēlamies ieaudzināt latvisko dzīvesziņu. Nacionālā apvienība kā politiskā partija ir aizstāvējusi mazo zemnieku intereses visā Latvijā, spējusi panākt būtisku progresu ģimeņu atbalstam un vienmēr augstu vērtējusi un atbalstījusi Latvijas neatkarības cīnītājus. Vienmēr esmu sajutis atbalstu no Nacionālās apvienības un īpaši tās vadītāja Raivja Dzintara valstiski būtisku jautājumu risināšanā, redzot, ka šiem cilvēkiem rūp Latvijas nākotne".
Savukārt Nacionālā apvienība vēstīja, ka vienošanās starp abām frakcijām par koordinētu sadarbību ekonomikas un zemkopības jomā tapusi, jo partijas ir vienisprātis, ka Covid-19 pandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. "Taču krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai, tāpēc politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi. Koordinēta un veiksmīga nākotnes ekonomikas izaugsme ir vienīgais nodrošinājums tam, lai nodokļu politika paliktu stabila, prognozējama un vērsta uz nodokļu samazinājumu," vēstīja Nacionālās apvienības paziņojums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
