Valdības iecerētā stratēģija par ierobežojumu un drošības pasākumu pakāpenisku mīkstināšanu, mazinoties Covid-19 izplatībai, pašreizējā situācijā nav īstenojama, šādu viedokli pauda Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Pašreizējo situāciju profesors vērtē kā nemainīgi stabilu, kad joprojām pastāv augsts saslimstības līmenis. "Ja mēs uzskatām, ka robežlīnija starp augstu un ļoti augstu saslimstību ir 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, tad šobrīd tā ir divreiz lielāka," norāda Briģis, piebilstot, ka teju visu aprīli saslimstība turpina pieaugt.
Profesora skatījumā, Latvijas sabiedrība tādēļ, ka valdībā iepriekš tika apspriests plāns, kas paredz pakāpenisku ierobežojumu mīkstināšanu, nav īsti pamanījusi, ka saslimstība pieaug, kas arī ir iemesls, kāpēc šobrīd ir daudz dažādu pieprasījumu no organizācijām un pat ministrijām par ierobežojumu mīkstināšanu.
Profesors atzīmēja, ka nereti šie aicinājumi mazināt ierobežojumus tiek adresēti Slimību profilakses un kontroles centram, ekspertiem vai Veselības ministrijai. Tomēr nedz eksperti, nedz minētās iestādes nelemj par ierobežojumu ieviešanu vai mīkstināšanu - to dara valdība, vadoties pēc konkrētiem epidemioloģiskiem rādītājiem.
Briģis aicināja sabiedrību skatīt šos atvieglojumu aicinājumus kopsakarā ar epidemioloģisko situāciju.
Vaicāts par saslimstības pieauguma iemesliem, Briģis minēja Lieldienu brīvdienas, jo epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās sakrīt ar šo periodu, kā arī laikapstākļus. "Savu lomu dod arī britu vīrusa celms, kuram ir raksturīgs lielāks lipīgums," piebilda profesors.
Pašreizējais Covid-19 pacientu skaits slimnīcās esot samērā stabils, turklāt tas atbilst saslimstībai un sasirgušo skaitam, tomēr profesors īpaši uzsver faktu, ka šobrīd slimnīcās nokļūst jaunāki pacienti. Pēc Briģa domām, tas varētu būt saistīts ar jauno Lielbritānijas koronavīrusa celmu. Šāds vērojums sakrīt ar zinātniskajā literatūrā pausto, piebilda Briģis.
"Protams, saslimstības pieaugums bērnu vidū rada bažas. To visu pastiprina arī eksāmenu laiks - izglītības iestādes ļoti vēlas klātienes eksāmenus," skaidroja profesors, piebilstot, ka klātienes eksāmeni izglītības iestādēs, neraugoties uz drošības pasākumiem, joprojām rada papildu epidemioloģisko risku.
Jau ziņots, ka pēc saslimstības ar Covid-19 samazinājuma šobrīd jau teju visu aprīli šis rādītājs pieaug.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
