Bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičš jau 2013. gada pavasarī Taureņu pirtī uzņēmējam Mārim Martinsonam stāstījis, ka "ABLV Bank" ir starp tām bankām, kuras grasoties aizvērt ASV, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
2018. gada februārī ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija ("FinCEN") publicēja ziņojumu par "ABLV Bank", kurā bankai tika pārmesta iesaistīšanās naudas atmazgāšanā un mēģinājumi piekukuļot Latvijas amatpersonas, lai mazinātu draudus savām augsta riska finanšu darbībām. "FinCEN" priekšlikums bija aizliegt "ABLV Bank" atvērt un uzturēt korespondentkontus ASV. Ziņojums faktiski apturēja bankas darbu, un dažas nedēļas vēlāk tā pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
"ABLV Bank" lietas izmeklēšanā KNAB izmantoja arī Taureņu pirtī ierakstītās sarunas. Šajā pirtī Rimšēvičs tikās ar "Trasta komercbankas" valdes locekli Viktoru Ziemeli, no kura saskaņā ar apsūdzību prasīti kukuļi, un uzņēmēju Māri Martinsonu, kurš "Trasta komercbankas" lietā ir Rimšēviča līdzapsūdzētais.
Kādā sarunā 2013. gada 8. aprīlī Rimšēvičs ar Martinsonu pārrunāja arī aktualitātes saistībā ar "ABLV Bank". Šajās sarunās Rimšēvičs atklājis, ka minētajai bankai būs nopietnas problēmas un ka ASV vērsīsies arī pret citām bankām.
Rimšēvičs atteicies KNAB izskaidrot šo sarunu. Viņš nepaskaidro kādus padomus devis iepriekš, kā arī to, no kurienes uzzinājis par ASV plāniem aizvērt četras bankas, par ko stāstījis Martinsonam.
Savukārt Martinsons KNAB vispārīgi liecināja, ka Rimšēvičs viņam stāstījis savu bēdu stāstu par situāciju ar Latvijas bankām, bet neko sīkāk par to viņš nezinot.
Jau ziņots, ka KNAB nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN", noskaidroja aģentūra LETA.
Vienlaikus KNAB nav atradis pierādījumus arī "ABLV Bank" vadības izteiktajām aizdomām, ka banku apzināti apmelojis bijušais Latvijas Bankas (LB) prezidents Rimšēvičs.
KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigt kriminālprocesu, kas bija ierosināts pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā bija teikts, ka līdz 2017. gadam "ABLV Bank" vadība un menedžments izmantojuši kukuļdošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" noliedza Latvijas amatpersonu kukuļošanu un norādīja, ka ar šādu paziņojumu bankai nodarīts ievērojams kaitējums. Banka vērsās KNAB ar lūgumu sākt kriminālprocesu, jo tai nav pilnvaru atspēkot šādus apgalvojumus.
KNAB apliecināja, ka pēc kriminālprocesa izbeigšanas neizmeklē citus virzienus par "ABLV Bank" vadības iespējamo iesaisti Latvijas amatpersonu kukuļošanā.
Vienlaikus KNAB tika lūgts pārbaudīt arī aizdomas, ka banka apzināti apmelota, amatpersonām par to saņemot kukuļus. Arī šajā daļā kriminālprocess izbeigts.
Neminot identitāti, KNAB apliecināja, ka kriminālprocesā bija iesaistīta viena valsts amatpersona. Aģentūrai LETA zināms, ka šī amatpersona ir Rimšēvičs.
KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.
Jau ziņots, ka KNAB 2018. gada februārī citā kriminālprocesā aizturēja Rimšēviču un uzņēmēju Martinsonu. Ģenerālprokuratūra Rimšēvičam šajā lietā uzrādījusi apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam - par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Patlaban lieta atrodas Rīgas rajona tiesā Jūrmalā.
Minētā tiesa šajā krimināllietā iepriekš apturēja tiesvedību, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti. Tagad Rīgas rajona tiesa Jūrmalā gaida EST lēmumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
