Pirmdien, 26. aprīlī, valdošās koalīcijas partijas kārtējā sadarbības sanāksmē vērtējušas arī pagājušās nedēļas notikumu ar ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga partijas maiņu, kam sekoja pretrunīga reakcija no partijas "KPV LV" valdes un frakcijas. Partiju starpā joprojām ir zināmas domstarpības, taču atslēgu valdības stabilitātes nodrošināšanai tās sagaida no Ministru prezidenta.
Pēc sadarbības sanāksmes atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai ir saņēmis "KPV LV" valdes iesniegumu par ministra atsaukšanu un kā rīkosies, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka jau pagājušā nedēļā sacījis, ka tas ir jautājums starp diviem koalīcijas partneriem – Nacionālo apvienību un "KPV LV", kuri joprojām arī turpina sarunas.
"No "KPV LV" puses ir viens viedoklis, ko pauž partijas valde, un pavisam pretējs viedoklis, ko pauž Saeimas frakcija. Šobrīd es negrasos prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga demisiju. Mums kā koalīcijai ir ļoti daudz kopīgā darāmā – jāturpina izvest valsti no Covid-19 krīzes, kas lielā mērā ir izaicinājumiem bagāta tieši ekonomiskajā jomā, jāturpina sāktās reformas augstākajā izglītībā, ostu pārvaldībā, ir gudri jāiegulda ekonomikā Eiropas fondi un jāplāno valsts tālākā attīstība. Lai šo darītu, mums vajadzīga pilna un rīcībspējīga valdības komanda. Manuprāt, mums šobrīd tāda ir, un mums darbs būtu jāturpina," sacīja Kariņš.
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo uz "Delfi" jautājumu atbildēja, ka valde šobrīd ir iesniegusi premjeram lūgumu atsaukt ministru, bet arī frakcijas piecu deputātu lēmums ir spēkā un pauž lēmuma pieņēmēju viedokli. "Vēlos pateikt, ka valdes lēmums ir saistošs visiem partijas biedriem, tajā skaitā arī frakcijas biedriem. Līdz ar to es aicinu sekot līdzi notikumiem. Mēs vēl turpināsim sarunas. Katrā ziņā gaidīsim arī premjera lēmumu, un līdz tam vēl ir laiks," norādīja Možvillo.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atgādināja, ka valdība veidojās ļoti sarežģītās sarunās un nebija viegli panākt visu partiju vienošanos un atrast veidu, lai šajā valdībā tiešā veidā neiekļūtu Aivara Lemberga ietekmētā Zaļo un zemnieku savienība. "Tas arī izdevās, un, protams, ka visā mūsu darbības laikā ir bijuši daudzi notikumi, jo īpaši ar vienu no partijām, kurā mainījies arī sastāvs. Es to visu uztveru kā politikā normālu lietu, jo tā notiek," teica Bordāns.
Tomēr viņš norādīja, ka vienlaikus visiem ir jāsaprot, ka "mēs atrodamies ļoti smalku trauku veikalā, kur katra asa kustība un nerēķināšanās ar visiem partneriem un situāciju ir diezgan bīstama, jo trauki un līdz ar to veikals var saplīst. Šādas kustības šobrīd ir veikusi Nacionālā apvienība, kura pieteikusi pretenzijas uz atbildību par tādu ministriju, kura koalīcijas līgumā šai partijai nebija paredzēta. Delikātos un sensitīvos jautājumos vienīgais ceļš, kā puses var izeju un risinājumu, ir pieturēties pie dokumentētas vienošanās. Šajā ziņā piekrītu premjeram, ka tagad pandēmijas laikā ir ļoti svarīgi nešūpot valdību, jo sabiedrībai ir svarīgi, lai vēl vairāk netiktu traucēta krīzes vadība. Taču ir dažas iezīmes, kam nepiekrītu, jo esmu manījis tendenci valdībā un ierēdniecībā nepieturēties pie rakstiskiem noteikumiem, likumiem, līgumiem".
Vienošanās par valdību ir līgums, un tas ir ļoti tuvu likumam, un uz tā šobrīd pastāv valsts stabilitāte, skaidroja tieslietu ministrs un atsaucās uz koalīcijas līguma punktu 2.1., kurā teikts, ka "atbildības jomas Ministru kabinetā ir noteiktas pēc paritātes principa, un darbs notiek solidāri. Ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var vienīgi Ministru prezidents".
"Solidāri nozīmē to, ka visām pusēm ir vienādas tiesību attiecības. Ir saprotami, ka divas partijas – NA un "KPV LV" – un atsevišķi indivīdi partijās ir sākuši sarunas par atbildības jomām, taču saskaņā ar līgumu viņi šo jautājumu nevar atrisināt divatā. Šī ir tā vieta, kur nekādi nevar piekrist Kariņa kungam, jo ierosināt ministru skaita un proporciju izmaiņas var vienīgi Ministru prezidents. Tāpēc Jaunā konservatīvā partija, neizsakot nekādas pretenzijas uz situāciju un piesakot savas tiesības būt solidāri atbildīgai par šī līguma izpildi, sagaida, ka pirmā sērija "Vitenberga iestāšanās Nacionālajā apvienībā un savas identitātes atrašana" ir notikusi. Nākamā sērija "Sarunas starp partijām – NA un "KPV LV"" ir sākusies, bet tad nākamajai sērijai, kuru mēs gaidām notiekam, ir, kad Ministru prezidents uzskatīs vai neuzskatīs par nepieciešamu ierosināt proporciju izmaiņas, kā tas ir pēc līguma. Mēs sagaidām, lai neviena no pusēm, kura uzsākusi ļoti asas kustības šajā trauku veikalā, neizvairās no atbildības un neizliekas, ka šeit nekas nenotiek un neaizskar solidāri atbildīgo personu visas tiesības," teica Bordāns.
Bordāns piebilda, ka nav iebildumu par Vitenberga partijas maiņu, bet jautājums ir par ministra amatu, tāpēc JKP no valdības vadītāja sagaida viņa turpmākos lēmumus.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars piekrita Bordānam, ka šo valdību izveidot bija ļoti grūti – grūtāk nekā jebkuru citu valdošo koalīciju pēdējo desmit gadu laikā. "Mēs visi ļoti labi saprotam, ka, ja būtu nepieciešamība šobrīd izveidot kaut ko tādu no jauna, tad nebūtu vieglāk, kās tas bija pēc 13. Saeimas vēlēšanām. Patiesībā tas būtu vēl daudz grūtāk, it īpaši tagad, kad tuvojas pašvaldību vēlēšanas un Saeimas vēlēšanas, kad jālemj par Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānismu un kad tuvojas budžets. Tas varbūt ir pat neiespējami," sacīja Dzintars.
"Katra partija var spekulēt, cik tas ir izdevīgi vai neizdevīgi, un Nacionālās apvienības ieskatā tas būtu neizdevīgi visām koalīcijas partijām un tas būtu ļoti kaitīgi Latvijas valstij. Ņemot to vērā, šobrīd un līdz šim koalīcijas ietvaros, ja amatpersonas ir mainījušas savu politisko piederību vai pārstājušas būt kādas partijas biedri, bet turpinājušas atbalstīt koalīciju, mēs neesam katru reizi nākuši kopā un mēģinājuši no jauna atrast paritāti un līdzsvaru. Tas var beigties ļoti bīstami, jo tiklīdz sāks prasīt demisiju vienam ministram, tā tūlīt būs nākamais demisijas balsojums, un kāršu namiņš vienkārši sabruks. Domāju, ka mēs visi to ļoti labi saprotam," skaidroja Dzintars.
"Tiesa, ka mums ar Možvillo kungu atšķīrās koalīcijas sadarbības līguma interpretācija, jo to var tiešām lasīt dažādi. Mēs uzsveram, ka trešā sadaļa līgumam, kur tiek runāts par ministru atsaukšanu, ļoti skaidri norādīts, ka tās ir frakciju, nevis valžu tiesības. Normālos apstākļos frakcija, protams, respektē partijas valdes lēmumus, bet tās ir frakciju tiesības, kas noteiktas sadarbības līgumā. Turklāt tās ir koalīcijai piederošo frakciju un deputātu tiesības. Šajā pašā sadaļā ir runāts arī par to, kas uzskatāms par koalīcijai piederīgu – atbalsts balsojumos Ministru kabinetam un valsts budžetam līgumā ir noteikts par katra deputāta pienākumu, un atturēšanās no šāda balsojuma nozīmē, ka faktiski konkrētais deputāts var netikt uzskatīts par koalīcijas sastāvā esošu deputātu," teica NA līderis.
Dzintars atgādināja, ka pirms nepilnām divām nedēļām Saeimā bija balsojums par uzticību Ministru prezidentam un vienlaikus visam Ministru kabinetam. "No "KPV LV" frakcijas par uzticību Kariņam balsoja seši deputāti, un no tiem pieci šobrīd ir pateikuši, ka atbalsta, ka Vitenbergs turpina būt ministra amatā. Viens no sešiem – frakcijas vadītājs, džentelmeniski un respektējot valdes lēmumu, palika neitrāls un balsojumā par Vitenbergu frakcijā nepiedalījās. Lai vai kā, absolūts vairākums šiem pārstāvjiem balsoja par atbalstu Vitenbergam, un ir būtisks aspekts. Varbūt mums nesaskan viedokļi par koalīcijas līguma skaidrošanu, bet man ir pozitīva sajūta par to, ka Možvillo kungs un citi frakcijas, partijas biedri tomēr ir noskaņoti uz sarunu. Jūtu, ka visi vēlas tomēr uzmanīgi darboties un saglabāt valdību, jo, ja šeit dominēs politiskā greizsirdība – kāpēc viņš iestājās NA, bet neiestājās pie mums –, tad būs ļoti sarežģīti. Ja gribēsim sēdēt kā suns uz siena kaudzes, kad pašam nevajag, bet nedošu arī otram, tad valdība ir apdraudēta," teica Dzintars.
Viņš atzina, ka "piekritīšu Kariņa kungam, ka nav laika šādiem iznācieniem. Mani mazliet pārsteidza, ka tā nebija "KPV LV", kas šodien diskusijā centās visagresīvāk uzstāties. Diskusijas asas koalīcijā nav pirmo reizi, bet svarīgs ir gala rezultāts, un līdz šim mēs esam spējuši vienoties. Politiskā piederība un simpātijas ir mainījušās arī līdz šim citos gadījumos, bet, ja tas paliek koalīcijas ietvaros, tad var teikt kā par demokrātiju – tā nav ideāla, bet labāka šobrīd nav iespējama. Tas, kurš palaidīs palaidējmehānismu, lai šī koalīcija sabrūk, izdarīs lielu ļaunumu Latvijas valstij".
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) piebilda, ka būtiskākais ir, kā nodrošināt valdošās koalīcijas stabilitāti un rīcībspējīgu valdību, tāpēc "Attīstībai/Par!" paļausies uz to risinājumu valdības stabilitātes saglabāšanai, ar kuru nāks Ministru prezidents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
