Latvijas amatpersonas par plāniem vērsties pret 'ABLV Bank' zinājušas pirms ASV paziņojuma  (48)

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26. aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017. gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311. pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Toreizējais FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš, lūgts komentēt, kāpēc pēc 2017. gada oktobrī ASV pārstāvju sniegtās informācijas Latvija nekādi nerīkojās un banka turpināja strādāt tāpat kā iepriekš, atbildēja, ka komentāru nevar sniegt, jo viņš ir parakstījies gan par liecību, gan uzraudzības laikā gūtās informācijas neizpaušanu.

Tajā pašā laikā Putniņš atzīmēja, ka viņam, kā advokātam, skandalozs šķiet fakts, ka liek parakstīties par informācijas neizpaušanu, bet pēc tam informāciju publisko.

FKTK pārstāve Aija Brikše norādīja, ka FKTK ir izvērtējusi iepriekš veiktos uzraudzības pasākumus "ABLV Bank", kā arī bankas pašlikvidācijas procesa laikā pieņemtos lēmumus, taču FKTK nevar plašāk komentēt konkrētus iestāžu uzraudzības pasākumus, ņemot vērā to ierobežotas pieejamības statusu.

Toreizējā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kura arī viesojās ASV un pieminēta amatpersonu liecībās, sacīja, ka komentāru varētu sniegt vēlāk, jo vēlas rūpīgi atcerēties to laiku notikumus.

Tikmēr bijušais "ABLV Bank" valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Ernests Bernis izteica aizdomas, ka Latvijas amatpersonu bezdarbība varētu būt saistīta ar kāda vēlmi izsaimniekot "ABLV Bank".

Tāpat viņš pauda uzskatu, ka Latvijas amatpersonas varēja rīkoties tā, lai vispār novērstu "FinCEN" paziņojumu un kaitējumu valsts reputācijai.

Komentējot KNAB publiskoto lēmumu, Bernis atzīmēja, ka 2017. gada oktobrī Latvijas delegācija vizītes laikā ASV tikusi informēta par plāniem saistībā ar "ABLV Bank", bet "četrus mēnešus - līdz pat 2018. gada 13. februārim – netika darīts nekas, lai to novērstu".

"Man nav izskaidrojuma, kāpēc Latvija necentās mazināt sekas, apzinoties, ko šāds paziņojums var izdarīt valsts reputācijai. Vismaz manā rīcībā nav nekādas informācijas par valsts pūliņiem kaut ko mainīt, jo "FinCEN" paziņojums nebija tikai par "ABLV Bank", tas bija arī par valsts nepadarītajiem mājasdarbiem, kredītiestāžu regulēšanu, Kontroles dienesta vājumu, nesakārtoto likumdošanu. Paziņojums ietekmēja arī "Moneyval" vērtējumu, kura dēļ Latvija gandrīz iekļuva pelēkajā sarakstā," pauda Bernis.

Viņš pieļāva, ka skaidrojums varētu būt tāds, ka nedarīt neko kādam bija izdevīgi. "Izdevīgi, lai nodotu banku maksātnespējas administratoru rokās un to izlaupītu," norādīja baņķieris.

Viņš arī pieļāva, ka šo četru mēnešu laikā tas arī tika plānots. "Tas tagad arī izskaidro to, kāpēc 2018. gadā bija tik milzīga pretestība pret likumisku ["ABLV Bank"] pašlikvidāciju," uzsvēra Bernis.

Vienlaikus baņķieris atzina, ka bankas darbībā tika pieļautas kļūdas, tostarp bija augsta riska klienti (..), taču "kļūdas, tāpat kā to dara lielākā daļa Latvijas kredītiestāžu, tika novērstas administratīvo līgumu ietvaros".

"Pēdējos gados "ABLV Bank" veica milzīgu darbu naudas atmazgāšanas novēršanas (AML) jautājumu sakārtošanā, taču, acīmredzot, kādam nebija izdevīgi, ka nerezidentu apkalpošanas bizness tiktu saprātīgi un pakāpeniski sakārtots," minēja Bernis.

Tāpat viņš pauda, ka KNAB lēmumā aprakstītais "vēlreiz apliecina, ka bijušais Latvijas Bankas prezidents [Ilmārs Rimšēvičs], visticamāk, ilgstoši un mērķtiecīgi manipulēja ar informāciju, cilvēkiem un faktiski tirgojās ar savu ietekmi", arī izmantojot ASV partneru uzticību. "Tiem, kuri no viņa "pakalpojumiem" atteicās, varēja draudēt tāds liktenis, kāds diemžēl piemeklēja mūsu banku," piebilda Bernis.

Savukārt Rimšēviča advokāts Normunds Duļevskis norādīja, ka "vēl viens nepamatoti sākts kriminālprocess attiecībā uz Rimšēviču beidzot ir izbeigts", un tas apliecina, ka Berņa apgalvojumi nav pamatoti.

Advokāts arī norādīja, ka ne 2014. gadā, ne turpmāk sankciju piemērošana Latvijas bankām nav bijusi Latvijas Bankas kompetencē.

Likums dod Rimšēvičam tiesības vērsties Tieslietu ministrijā par kriminālprocesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu vai arī iesniegt prasību tiesā. Duļevskis nekomentēja, vai šādas tiesības tiks izmantotas.

Jau vēstīts, ka KNAB nav atradis pierādījumus tam, ka it kā lobistu algošanai prasītā nauda patiesībā bijis Rimšēviča mēģinājums izspiest kukuli no "ABLV Bank" un ka Rimšēvičs apzināti apmelojis banku. Vienlaikus gan KNAB arī atzinis, ka nav pamata ticēt Rimšēviča sniegtajām liecībām šajā lietā.

Šogad 26. martā izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu nolēmis izbeigts kriminālprocesu, kas bija ierosināts, pamatojoties uz Berņa iesniegumu pēc "FinCEN" ziņojuma publicēšanas.

KNAB informē, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies, un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

KNAB nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma banku pašlikvidēt. ECB no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.