Valdība vienojas par divu nedēļu moratoriju ierobežojumu izmaiņām  (152)

Valdības locekļi vienojās, ka jāgatavo priekšlikumi, kādus atvieglojumus varētu noteikt pasākumiem ārtelpās, taču vienlaikus jābūt gataviem, ka epidemioloģiskā situācija var pasliktināties pēc maija svētku brīvdienām, tāpēc būtu jābūt gataviem vajadzības gadījumā arī lemt par ierobežojumu pastiprināšanu.

Tāpat kā iepriekš iezīmējās visai skaidrs dalījums starp Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) vienā pusē un pārējiem aktīvāk runājošiem ministriem otrā pusē. Valdības vadītājs un veselības ministrs jau iepriekš vēstīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežojumu samazināšanai vai pārskatīšanai, kamēr citi ministri norādīja, ka nepieciešams legalizēt to, ko cilvēki tāpat dara, piemēram, ietur maltītes parkos vai netālu no kafejnīcām.

Ministru diskusijā vairākkārt tika pieminēts arī nesen publicēts pētījums par sabiedrības vērtējumu valdības darbam Covid-19 pandēmijas laikā Eiropas Savienības valstīs, kur Latvija atrodas pēdējā vietā ar visnegatīvāko vērtējumu valdības darbam.

Ministru prezidents Kariņš gan uzsvēra, ka Latvija salīdzinoši ar citām ES valstīm ir viena no retajām, kurā nav bijuši lieli saslimstības ar Covid-19 uzliesmojumi, ļoti augsts hospitalizācijas un mirstības līmenis, tāpēc nevar teikt, ka viss darīts nepareizi. Kariņš atzina, ka politiķiem gribas būt populāriem, bet pandēmijas laikā lēmumi jāpieņem atbildīgi un pareizi, kas ne vienmēr ir populāri.

Valdības vadītājs minēja salīdzinājumu ar ģimeni, kur, ja vecāki prasītu bērniem, ko tie vēlas vakariņās un to piedāvātu, tad tas būtu populāri, bet ne veselīgi. Šis Kariņa teiciens gan izpelnījās tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) aizrādījumu, ka premjers pamāca ministrus, salīdzinot tos ar bērniem.

Bordāns aizrādīja arī Pavļutam, kurš valdību bija raksturojis kā zvēru ar vienu ķermeni un daudzām runājošām galvām, kas katra runā kaut ko citu un tādējādi rada apjukumu un neapmierinātību sabiedrībā.

Pavļuts šo salīdzinājumu minēja kā atbildi jautājumam, kāpēc Latvijas valdības rīcība tiek vērtēta tik negatīvi. Kā vēl vienu kļūdu valdības rīcībā ministrs minēja nekonsekvenci lēmumos un norādīja, ka tas tiek demonstrēts arī šajā brīdī. Lai gan valdība skaidri pateikusi, ka izmaiņas ierobežojumos būtu iespējamas pie kumulatīvā saslimstības rādītāja 320 divās nedēļās uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, taču tagad pie rādītāja vairāk nekā 400 ministri tomēr vēlas veikt izmaiņas.

Pavļuts rosināja lemt par zināmu moratoriju neko nemainīt, kamēr saslimstība nemazinās. Vienīgās izmaiņas, ko varētu vērtēt, būtu par centralizēto eksāmenu rīkošanu skolās.

Kā zināms, pirms trim nedēļām Ministru kabinets lēma par ārkārtējās situācijas neturpināšanu, vienlaikus no 7. aprīļa atverot vairāk veikalu, kā arī nosakot izmaiņas mācībām klātienē, interešu izglītībai ārtelpās, pulcēšanās noteikumos un citas salīdzinoši nelielas izmaiņas. Tas bija pirmais ierobežojumu atvieglošanas solis, pēc kura pieņemšanas tika norādīts, ka pēc trim nedēļām tiks vērtēta situācija un iespējas lemt par papildu atvieglojumiem jeb otrais solis būtu iespējams tikai pie kumulatīvā rādītāja 320, taču kopš tā laika rādītājs ir pieaudzis jau līdz 400 un pat vairāk.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sacīja, ka kļūdas ir pielaiduši visi - gan eksperti, gan valdība, un valdība ir arī vainojama pie gausā vakcinācijas procesa. Tāpēc ministrs rosināja vienoties, ka divas nedēļas neko nemaina, bet vienlaikus valdība lemtu par vakcinācijas atvēršanu visiem iedzīvotājiem. Ministrs kritiski vērtēja procesu, ka valdībai regulāri jāapstiprina vakcinējamo prioritāro grupu saraksti ar konkrētiem vārdiem, jo tam nebūtu jābūt valdības dienaskārtībā.

Rinkēvičs uzsvēra, ka, ja neatver vakcināciju visiem, tad nevar viņus arī pārliecināt ievērot ierobežojumus, turklāt sabiedrība jau ir pietiekami pamācīta un strostēta.

Kariņš atbildēja Rinkēvičam ar joku, ka viņiem abiem būtu jāstājas vienā partijā. Arī Kariņš piekrita, ka līdz 11. maijam būtu jānosaka ierobežojumu izmaiņu moratorijs un ekspertiem līdz tam jāizvērtē, kādi pasākumi ārtelpās izglītībā vai ēdināšanā būtu iespējami, jo patlaban eksperti iesaka neko nemainīt. Kariņš piekrita arī domai, ka būtu ātrāk jādod vakcinācijas iespēja visiem, kas to vēlas, turklāt tuvākajā laikā paredzētas arī lielākas vakcīnu piegādes.

Starplaikā starp ministru diskusiju un konkrēta lēmuma noformēšanu, apskatā par vakcinācijas procesu Pavļuts paziņoja par indikatīvu plānu jau no 10. maija atvērt vakcinācijas iespēju visai sabiedrībai, jo prioritāro grupu saraksti jau būs izsmelti un atvērti līdz aprīļa beigām. Sēdes gaitā tas gan tika mainīts jau uz 3. maiju.

Pirms ministru diskusijas Valsts kancelejas pārstāvji ministrus iepazīstināja ar pieaicināto ekspertu vērtējumu par iespējamām izmaiņām, un eksperti šajā brīdī neieteica veikt izmaiņas. Ekspertu vērtējumā balstījās arī Operatīvās vadības grupas (OVG) ieteikums patlaban neveikt izmaiņas esošajos ierobežojumos un drošības pasākumos, izņemot atsevišķos gadījumos kā, piemēram, rīkot centralizētos eksāmenus klātienē drošā veidā.

OVG un eksperti ieteica nelemt par ēstuvju āra terašu atvēršanu, kā arī ierobežojumu mīkstināšanu sporta nodarbībām ārtelpās, bet atgriezties pie šī jautājuma izvērtēšanas vēl pēc trim nedēļām.

Vienlaikus ekspertu grupa rosināja, ka turpmāk valdība, vērtējot izmaiņas ierobežojumos, varētu vadīties pēc diviem principiem, izmantojot atšķirīgu pieeju pasākumiem ārtelpās un iekštelpās, kā arī piemērojot reģionālo principu atkarībā no saslimstības rādītājiem pašvaldībās. Eksperti uzsver, ka tāda pieeja sniedz iespēju rīkoties pietiekami piesardzīgi un pakāpeniski, bet vienlaikus mērķtiecīgi, monitorējot inficēšanās rādītāju izmaiņas.

Ekspertu grupas vērtējumā bija arī teikts, ka plānotie atvieglojumu otrā soļa pasākumi būtiski neietekmē tautsaimniecību, un tieši šis vērtējums izraisīja ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) reakciju, norādot, ka viņam no šādām runām paaugstinās asinsspiediens. Ministrs norādīja, ka uzņēmēju atbalstam tiek tērēti miljoniem eiro, ko, atvieglojot ierobežojumus, varētu nemaksāt uzņēmējiem, bet tērēt citām valsts vajadzībām, tajā skaitā veselības aprūpei.

Vitenbergs pauda sarūgtinājumu, ka "nejēdzīgie ierobežojumi" rada sabiedrības neuzticību valdībai. "Ģimenes var ēst mājās pie viena galda, automašīnā, autobusu pieturā, bet terasē pie kafejnīcas nevar," pauda nožēlu ekonomikas ministrs par āra terašu neatvēršanu jau tagad. Vitenbergs arī piebilda, ka ir cilvēki, kas spiesti pusgadu izdzīvot no 500 eiro pabalsta mēnesī, tāpēc, ja neko nemaina ierobežojumos, iespējams, jādomā par pabalsta minimālās robežas paaugstināšanu.

Neapmierinātība ar zināmu stagnācijas situāciju un datu un analīzes trūkumu parādījās arī citu ministru teiktajā un ekspertiem adresētajos jautājumos par to, kāpēc saslimstības līmenis atkal pieaug un nav ilgāku laiku īpaši mazinājies.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) situāciju novērtēja ar līdzību no padomju laika, proti, ka valdība izliekas, ka pieņem stingrus ierobežojumus, bet sabiedrība izliekas, ka tos ievēro. Linkaits līdzīgi kā citi ministri minēja dzīvē redzētos piemērus, ka cilvēki ēd pie netālu no kafejnīcām noliktiem galdiņiem, kas neskaitās pie kafejnīcas.

Linkaits atzina, ka dati par pasažieru pārvadājumiem pēdējo nedēļu laikā liecina, ka ievērojami pieaugusi cilvēku mobilitāte. Novērtējot OVG piedāvājumu neko nemainīt kā pārāk lineāru, kas var nozīmēt ilgu gaidīšanu uz situācijas uzlabošanos, satiksmes ministrs ierosināja domāt par ierobežojumu pastiprināšanu jeb stingru lokdaunu maija svētku brīvdienās, taču šis rosinājums turpmākajā diskusijā netika apspriests.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) valdības sēdē rosināja domāt par to, lai 1.-4.klašu skolēni varētu atgriezties skolās klātienē mācību gada pēdējās nedēļās. Ministre arī vēlējās, lai ātrāk tiktu lemts par nodarbību ārtelpās izmaiņām jau no 10. maija, negaidot 11. maiju, tāpēc pavēstīja, ka viņai ir savs atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā.

Atšķirīgs viedoklis šajā ziņā bija arī Bordānam, kurš bažījas, ka tiek pārāk novilcināts laiks skolu plašākai atvēršanai, lai gan tas ir svarīgi bērnu psiholoģijai. Arī Linkaits pievienojās saviem partijas biedriem ar atsevišķu viedokli.

Diskusijas laikā kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzina, ka valdība savā darbā pandēmijas laikā pieļāvusi daudz kļūdu un neloģismu, un iemesls varētu būt tas, ka tiek lemts pārāk detalizēti par katru nozari atsevišķi, tādēļ risinājums varētu būt lemt par visu nozaru atvēršanu vienlaikus, nosakot ļoti stingrus drošības noteikumus, taču arī šī doma netika tālāk attīstība valdības sēdes laikā.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pauda satraukumu, ka, ieilgstot ierobežojumiem, katru mēnesi "tiek nodedzināti 100 miljoni eiro" un uzņēmēji "uzsēdināti uz adatas" tā vietā, lai sakārtotu ierobežojumus un ļautu viņiem strādāt un "pašiem ķepuroties".

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KV LV) sēdē pauda viedokli, ka sabiedrībā ir uzkrājusies liela agresija un pieaug vardarbība, ko policija katru dienu redz savā darbā.