'Esam novatori' – gadu pēc pandēmijas sākuma veido 'lielo datu' rīku Covid-19 saslimstības analīzei  (38)

Izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeima atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kas nosaka, ka, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu, Centrālā statistikas pārvalde no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņem datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, un veic šo datu apstrādi, tos apvienojot ar pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, SPKC un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.

Vienlaikus ceturtdien valdība papildināja noteikumus „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot personu, kurām konstatēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 koronavīrusu, datu no valsts informācijas sistēmām saņemšanas un apstrādes kārtību, apstrādājamo datu apjomu un datu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras saņems, apstrādās un glabās apstrādātos personu datus.

Grozījumi noteikumos paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde no SPKC saņem datus par tām personām, kas inficētas ar SARS-CoV-2 koronavīrusu, un veic šo datu apstrādi, apvienojot tos ar Centrālās statistikas Pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu tūlītēju pseidonimizēšanu, dzēšot konkrētu personu identificējošos datus (personas kods, vārds, uzvārds), vienlaikus saglabājot SPKC piešķirtos personu reģistrācijas numurus, kā arī nodrošina izveidotā pseidonimizētā datu masīva drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, SPKC un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.

Ekonomikas ministrija veic minēto datu analīzi ne ilgāk kā divu kalendāro nedēļu laikā un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam. Centrālā statistikas pārvalde nodrošina, ka pseidonimizētajā datu masīvā ietvertie dati par personu pēc to iekļaušanas datu masīvā tiek dzēsti līdz nākamā gada 31. decembrim.

Grozījumu anotācijā teikts, ka projekta īstenošanas rezultātā iegūtie dati ļaus sekmīgāk un mērķtiecīgāk vadīt koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatību ierobežojošo pasākumu noteikšanu un īstenošanu, tādējādi mazinot izmaksas tautsaimniecībai. Administratīvais slogs pieaugs, jo iestādēm būs jāveic papildus darbs datu savienošanā un datu analīzē, taču administratīvā sloga pieauguma izmaksas paredzamas zemākas nekā ieguvumi no mērķtiecīgākas koronavīrusa SARS-CoV-2 izplatību ierobežojošo pasākumu noteikšanas un īstenošanas.

Ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes portāls "Delfi" jautāja ministriem un valsts institūciju pārstāvjiem, kādēļ šāds datu analīzes projekts tiek veidots tikai tagad, gadu pēc pandēmijas sākuma, un vai tāda izveidošana agrāk nebūtu krietni atvieglojusi SPKC darbu, arī novēršot cilvēku iespēju mānīties vai neteikt taisnību epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), atbildot, uzsvēra, ka šī ierosme nākusi no valdības Pārresoru koordinācijas centra (PKC), kas ir arī atbilstoši situācijai. "Es ļoti atbalstu šo iniciatīvu, jo jāatzīst, ka par Covid-19 pandēmijas vadību gan valdībā, gan plašākā sabiedrībā nereti ir bijis priekšstats, ka tā ir Veselības ministrijas atbildība. Taču tam viennozīmīgi jābūt jautājumam, kas tiek koordinēts un virzīts no valdības centra. Lai cik novēloti arī kāda iniciatīva nenāktu, tā ir pamatota un vajadzīga, un Veselības ministrija to ir pilnībā atbalstījusi," teica Pavļuts.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka grūti atbildēt, kādēļ tikai tagad pieņemts šāds lēmums, jo sarunas bijušas agrāk un Ekonomikas ministrija jau vairākkārt ir rosinājusi palīdzēt ar datu analīzi. "Centrālajai statistikas pārvaldei dati nav pieejami tik plašā apjomā, kā tas ir veselības aprūpes nozares iestādēm, taču pārvaldei ir augstas klases speciālisti, kas datus var apstrādāt un pasniegt uzskatāmā veidā. Tas būs tas lielākais pienesums," atzina ministrs.

Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka līdz šim ar datu analīzi pamatā nodarbojās SPKC, jo tā rīcībā arī ir informācija par personām, kas saslimušas ar Covid-19. "Ņemot vērā, to, ka SPKC kapacitāte ir ierobežota, Ekonomikas ministrija izteica gatavību palīdzēt ar saviem resursiem – Centrālo statistikas pārvaldi, un tāpēc bija nepieciešams šāds lēmums, lai juridiski nodotu datus citas institūcijas rīcībā. Tas mums palīdzēs analizēt daudz plašāk. Analīze līdz šim ir veikta, un to veica SPKC, bet šis lēmums ļaus juridiski piesaistīt papildspēkus," skaidroja Citskovskis.

SPKC Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paskaidroja, ka tas noticis tikai tagad, jo, viss, kas pasaulē un Latvijā bija līdz šim, bija veikts tradicionālā un Pasaules veselības organizācijas un Eiropas slimību kontroles un profilakses centra atbalstītā uzraudzības stratēģijā, kas bija balstīta uz standarta indikatoriem un standarta analīzi attiecībā uz riska objektiem, piemēram, ārstniecības iestādes, slimnīcas, sociālās aprūpes iestādes, kur bija ļoti svarīgi panākt efektīvu slimības kontroli.

"Patlaban stāsts ir par to, kas ir vairāk tikai idejas līmenī vairākās pasaules valstīs un Eiropas slimību kontroles un profilakses centrā. Šo uzraudzību sauc par jaunas paaudzes uzraudzību, kurā tiek apvienoti tā saucamie lielie dati (big data – angļu val.), kuri nav tieši attiecināmi uz epidemioloģisko uzraudzību klasiskā izpratnē. Visticamāk, šie dati patiešām varētu palīdzēt izprast epidemioloģisko procesu un saslimstības izplatību daudz precīzāk," atzina Perevoščikovs.

"Tomēr vienmēr jāatceras, ka, veicot pacientu aptaujas, tiek uzdots jautājums, vai jums ir bijis kontakts ar inficētu personu, kurai ir apstiprināta Covid-19 infekcija, ja saņemam atbildi nē, tad to arī nevaram pierādīt. Mēs arī bieži prasām, vai jums bijis kontakts ar cilvēku ar slimības simptomiem, un cilvēki bieži vien atbild, ka nezina nevienu ar slimību un simptomiem. Cilvēki bieži saka taisnību, jo inficēšanās laikā ne vienmēr tas, kas nodod infekciju citiem, zina, ka ir inficēts, jo viņam vēl nav parādījušies simptomi vai pat vispār neparādīsies. Lielākā daļa cilvēku inficējas tikai no vīrusa nēsātāja inficēšanās brīdī, tādēļ tādā klasiskā veidā atrast infekcijas avotu dažreiz nav iespējams. Tāpēc lielie dati, kas nāk no citiem reģistriem, varētu palīdzēt citā līmenī saprast šo inficēšanās procesu. Es nezinu, ka kaut kur būtu līdzīgi piemēri. Mēs šajā ziņā esam novatori, tāpēc redzēsim, kā būs. Ceru, ka būs interesanti rezultāti," atzina Perevoščikovs.

Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ka šī projekta mērķis ir sekmēt datos un pierādījumos balstītu pieeju ar SARS-CoV-2 koronavīrusa izplatības ierobežošanu saistīto pasākumu noteikšanā un īstenošanā, kā arī sekmējot mērķtiecīgāka atbalsta sniegšanu ar SARS-CoV-2 koronavīrusa inficētajām personām.

Lai nodrošinātu šo iepriekšminēto mērķu īstenošanu, grozījumu projekts paredz noteikt personu, kurām konstatēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 koronavīrusa, datu no valsts informācijas sistēmām saņemšanas un apstrādes kārtību, apstrādājamo datu apjomu un datu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras saņems, apstrādās un glabās apstrādātos personu datus.

Noteikumi Nr. 360 „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" jau nosaka pasākumus diagnostikai un ziņošanai par Covid-19 gadījumiem. Pašlaik netiek veidots ar SARS-CoV-2 koronavīrusu inficēto personu detalizētāks sociālekonomiskais portretējums. Šīs personu grupas sociālekonomiskā portretējuma, balstoties uz valsts informācijas sistēmās jau pašlaik pieejamiem datiem par šīm personām un šo datu savstarpēju apvienošanu vienotā pseidonimizētā datu masīvā, izveide būtu nozīmīgs informācijas avots par SARS-CoV-2 koronavīrusa izplatības ceļiem un personu inficēšanās iemesliem un tādējādi kalpotu kā svarīgs informācijas avots turpmākai lēmumu pieņemšanai par SARS-CoV-2 koronavīrusa izplatību ierobežojošo pasākumu īstenošanu un tās efektivitāti, kā arī informācijas apzināšanai par tām personu grupām, kuras to nodarbinātības statusa, darbavietu skaita, darba pienākumu specifikas un to mājsaimniecības stāvokļa dēļ ir vairāk pakļautas inficēšanās ar SARS-CoV-2 koronavīrusu riskam, kā arī tās var radīt inficēšanās risku pieaugumu sabiedrībā kopumā.

Līdz ar to piedāvātā regulējuma mērķis ir visu sabiedrības locekļu veselības un dzīvības aizsardzības interešu nodrošināšana, kas ir leģitīms sabiedrības interešu aizstāvības mērķis un tas attaisno personu datu apstrādes nepieciešamību. Turklāt jāuzsver, ka personas dati tiek izmantoti īslaicīgi, tikai datu no valsts informācijas sistēmām apvienošanai, pēc tam tos dzēšot un datu masīvu pseidonimizējot, tādējādi pēc iespējas nodrošinot personu datu aizsardzību, kā arī personas datu apstrāde neparedz radīt jebkādas tiesiskās sekas konkrētām fiziskajām personām, jo tās mērķis ir tikai valsts politikas veidošana sabiedrības interesēs, skaidrots anotācijā.

Priekšlikuma būtība ir paredzēt, ka Centrālā statistikas pārvalde, balstoties uz SPKC provizoriski reizi nedēļā iesniegtiem ar SARS-CoV-2 koronavīrusu inficējušos personu personas kodiem, vārdiem un uzvārdiem (papildus SPKC nodod personas reģistrācijas numuru, ar kuru persona reģistrēta centra informācijas sistēmā EGRIS), sasaista personas kodu un vārdu un uzvārdu ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī tūlītēji nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un personu kodu, vārdu un uzvārdu dzēšanu (saglabājot centra EGRIS informācijas sistēmā izveidoto personas reģistrācijas numuru, lai nodrošinātu SPKC iespēju sasaistīt iegūtos datus ar tikai SPKC rīcībā esošiem datiem), kā arī izveidotā pseidonomizētā datu masīva drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, SPKC un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.

Datu masīvā netiktu iekļauti dati par personu veselību, bet gan personas datu iekļaušanas datu masīvā datums un sociālekonomiskie dati – personas dzimšanas gads, personas deklarētās dzīvesvietas adrese, personas laulātā un nepilngadīgo bērnu dzimšanas gadi un deklarētās dzīvesvietas adrese, personas darba vieta, tautsaimniecības nozare pēc NACE klasifikācijas, darba vietas adrese, amatu grupa, amats, personas bezdarbnieka vai pensionāra statuss.

Ekonomikas ministrija veic minēto datu analīzi ne ilgāk kā divu kalendāro nedēļu laikā no datu saņemšanas brīža un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākam darbam.

Ņemot vērā pieejamo datu tvērumu, Starpinstitūciju koordinācijas grupai turpmāk būs iespēja arī precizēt nepieciešamo analizējamos datu griezumus.

Lai nodrošinātu, ka ar SARS-CoV-2 koronavīrusu inficējušos personu personas dati tiek izmantoti tikai regulējuma leģitīmā mērķa sasniegšanai un netiek uzglabāti ilgāk, nekā tas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai, noteikumu grozījumi paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde personas kodus un personu vārdus un uzvārdus pēc datu apvienošanas un pseidonimizēšanas dzēš, bet pseidonimizētos datus par personu glabā un datu masīvu regulāri atjauno, papildinot to ar jaunāko informāciju, un vienreiz gadā dzēšot to informāciju, kuras glabāšana datu masīvā sasniegusi noteikumu projektā noteikto termiņu – nākamā gada 31. decembri, proti, datu masīvā iepriekšējā gadā ievietoto informāciju dzēšot no datu masīva tekošā gada 31.decembrī. Datu masīva papildināšana ar jauniem datiem notiek provizoriski reizi nedēļā.

Noteikumu projektā minētās institūcijas noslēdz starpresoru vienošanās, paredzot tajās datu apmaiņas detalizētus nosacījumus, tai skaitā personu datu aizsardzības jautājumos, lai nodrošinātu pēc iespējas šaurāka personu loka piekļuvi inficēto personu personas kodiem, vārdiem un uzvārdiem.

Anotācijā papildus norādīts, ka jau pašlaik Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 6.6 pants paredz, ka lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un iegūtu datus inficēšanās vietu un veidu noskaidrošanai un lai ieviestu attiecīgus aizsardzības pasākumus, SPKC nodrošina datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu. Valsts ieņēmumu dienests nodod SPKC informāciju par tās personas nodarbinātību, kura atbilstoši SPKC rīcībā esošajiem datiem ir saslimusi ar Covid-19. Šādi grozījumi likumā tika pieņemti šā gada 18. martā un stājās spēkā 25. martā.