Ceturtdien, 29. aprīlī, vairāk nekā gadu pēc Covid-19 pandēmijas sākuma un bieži publiski izskanējušas informācijas par datu un analīzes trūkumu valdības lēmumu pieņemšanai fonā Ministru kabinets lēmis par grozījumiem valdības noteikumos, kas ļaus savietot un analizēt datus no dažādām valsts iestāžu datu bāzēm, lai labāk saprastu infekcijas izplatības ceļus. Līdzīgu grozījumu tajā pašā dienā pieņēma arī Saeima pandēmijas laika pārvaldības likumā.
Izskatot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, Saeima atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu, kas nosaka, ka, lai padziļināti analizētu epidemioloģisko situāciju un pieņemtu lēmumus par aizsardzības un atbalsta pasākumiem un to efektivitātes uzlabošanu, Centrālā statistikas pārvalde no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) saņem datus par personām, kas inficētas ar koronavīrusu SARS-CoV-2, un veic šo datu apstrādi, tos apvienojot ar pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas pārvaldes Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu pseidonimizēšanu un drošu attālinātu piekļuvi Ekonomikas ministrijai, SPKC un Pārresoru koordinācijas centram šo datu analīzei.
Vienlaikus ceturtdien valdība papildināja noteikumus „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", nosakot personu, kurām konstatēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 koronavīrusu, datu no valsts informācijas sistēmām saņemšanas un apstrādes kārtību, apstrādājamo datu apjomu un datu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras saņems, apstrādās un glabās apstrādātos personu datus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
