Staķa pārsteigumi. Rīgas mērs par stāvvietām, jauniem tramvajiem, pazudušajām pieturvietām, pagalmiem  (171)

Vadīt visblīvāk apdzīvoto pilsētu Latvijā Covid-19 krīzes laikā nav tas vieglākais uzdevums: nodrošināt ierobežojumus, iekustināt vakcināciju, atvērt terases bez maksas, ievākt nodokļus no atlikušajiem biznesiem, rekorda tempos sarīkot pasaules čempionātu hokejā... Un tad vēl notiek nežēlīga slepkavība uz pilsētas maģistrāles, bet drīz pēc tās – ugunsgrēks pilsētas centrā ar astoņiem upuriem... Ir jāreaģē.

Tikmēr arī Mārtiņš Staķis nekavējas kļūt par apspriežamo objektu. Viņa iecerētā transporta revolūcija, kurā privātajam autotransportam nāksies piekāpties sabiedriskā transporta, velosipēdistu un gājēju priekšā, pilsētu sadalījusi divās nesamierināmās frontēs – pārmaiņu atbalstītājos un pretiniekos. Pirmajai revolūcijai tūliņ seko arī nākamā: likvidētas trīs Rīgas izpilddirekcijas, to vietā veido piecus apkaimju centrus, amatā iecelts jauns izpilddirektors – ar dubultu algu. Rindā iestājusies trešā fronte – cīņa par Vidzemes tirgu un Centrāltirgu: Staķis neslēpj neapmierinātību ar iepriekšējo pilsētas vadītāju atstāto mantojumu...

Lai gan jaunā mēra pilnvaru laiks ir ilgāks nekā viņa priekšgājējiem, ir skaidrs, ka arī izaicinājumi nekad nebeigsies.

Apģērbu un rūpniecības preču tirdzniecība bijušajā Piena paviljonā raisījusi vētrainas rīdzinieku diskusijas. Arī pilsētas vadība pauž neapmierinātību.

Teikšu atklāti, es šaubos, vai tirgus vadībai ir izpratne par to, kas ir mūsdienīgs Eiropas tirgus. Rūpniecības preču tirdzniecība Centrāltirgus Piena paviljonā nav saskaņota ar mums – šo rīkojumu pirms gada saskaņoja bijušais Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs. Ne domes pagaidu administrācijai, ne mūsu sasaukumam par to nebija nekādas informācijas. Kādēļ tas jādara Piena paviljonā? Vai tiešām nav citas vietas?

Artis Druvnieks tirgu vada četrus ar pusi gadus – pa šo laiku varēja izdarīt daudz. Tas, kas paveikts līdz šai dienai, mani neapmierina. Arī Vidzemes tirgus, kurā nekas nenotiek. Esmu redzējis tirgus daudzviet pasaulē, man uz to ir cits skatījums. Mūsu tirgus zaudē naudu un pircējus – tas ir rezultāts tam, ka tas neizskatās kā mūsdienīgs tirgus. Situācija jāmaina jau šodien. Gribu redzēt skaidru stratēģiskās attīstības vīziju. Nepieciešami cilvēki, kam varam uzticēties, kuri rīkojas, nevis strādā tikai "uz papīra".

Jānis Lange kopš 2008. gada strādājis VSIA "Latvijas Valsts ceļi" valdes locekļa, finanšu un administratīvās pārvaldes direktora amatā, kopš 2013. gada – valdes priekšsēdētāja amatā, par šo pienākumu pildīšanu viņš 2020. gadā saņēma 74 644 eiro, tāpat kopš 2018. gada līdz šim brīdim viņš bija arī "Latvijas dzelzceļa" padomes priekšsēdētājs (29 448 eiro). Amatu "Latvijas dzelzceļa" padomē viņš var saglabāt, bet par Rīgas izpilddirektora pienākumu pildīšanu saņems 2438 eiro, kā arī 100% piemaksu – kopā 4876 eiro mēnesī.

Jaunais Rīgas izpilddirektors Jānis Lange darbu domē sāks 17. maijā – viņam būs jāpanāk izpratne par to, kas ir 21. gadsimta tirgus. Ceru, šis būs viens no pirmajiem jautājumiem, ko viņš atrisinās.

Runājot par Langes kunga algu, ir zināmas nianses: Radzeviča kungs bija ne tikai Rīgas izpilddirektors, viņš strādāja arī "Rīgas siltuma" padomē. Kopš 2020. gada sākuma izpilddirektora pienākumiem pievienojusies atbildība par Rīgas domes kapitālu. Es saprotu kritiku, taču šī 100 procentu piemaksa Rīgas izpilddirektoram ir par lielo atbildību. Viņš ir atbildīgs par visiem pilsētas uzņēmumiem un pašvaldības aparātu, kuru kopējā vērtība lēšama miljardos eiro. Tikmēr likumā viņam paredzēta nepilnu 2000 eiro alga – tāda pati kā izpilddirektoriem citās Latvijas pašvaldībās. Bet ir taču atšķirība starp pašvaldību, kuras budžets ir 10 miljoni eiro, un pašvaldību ar viena miljarda budžetu! Tas nav normāli, ka viņi saņem vienādu atalgojumu!

Vienlaikus, ja mēs kaut kur izdevumus palielinām, tad citur cenšamies tos ietaupīt. Piemēram, agrāk deputāti varēja izmantot autostāvvietas bez maksas – no šīs privilēģijas esam atteikušies, tādējādi gadā ietaupot 200 tūkstošus eiro.

Nupat atlaidām divus izpilddirektorus – Pārdaugavas un Latgales priekšpilsētas. Trīs izpilddirekciju vietā Rīgā no 1. maija darbosies pieci apkaimju centri. Jaunieveduma mērķis – tuvināt pašvaldību iedzīvotājiem. Centri rūpēsies par mazām un lielām iniciatīvām, apkaimju svētkiem, soliņiem... Gribu, lai šie centri darbotos kā vienas pieturas aģentūras, kur iedzīvotāji varētu risināt visas savas problēmas. Pašlaik redzam, ka daudzi rīdzinieki nemaz nezināja par izpilddirekciju eksistenci, bet tie, kas zināja, nesaprata, kādēļ tās nepieciešamas.

Šis projekts nav nemaz tik jauns. Vēl 2008. gadā, kad galvaspilsētā notika pirmās pārmaiņas, Juris Radzevičs sanāksmēs stāstīja par diviem variantiem – samazināt direkciju skaitu līdz trijām vai izvēlēties sistēmu, kuru mēs tagad piedāvājam. Un jau pirms 12 gadiem deputāti zināja, ka šī sistēma ir daudz labāka. Visiem 122 bijušajiem izpilddirekciju darbiniekiem piedāvājām citu darbu Rīgas pašvaldībā. Ap 80 cilvēku piedāvājumu pieņēma. Ap 40 atteicās – kāds aizgāja pensijā, kāds nolēma pārbaudīt spēkus citā nozarē, bija arī tādi darbinieki, kas vienkārši uzrakstīja atlūgumu, jo vairs nevēlējās strādāt pašvaldībā.

Simtprocentīgu garantiju, ka viss darbosies, var dot kāds cits, taču mēs skaidri zinām, ko vēlamies sasniegt. Izmēģināsim, kā darbojas šie pieci apkaimju centri – ja kaut ko vajadzēs mainīt, tā arī darīsim.

Esam saņēmuši visnotaļ augstu vērtējumu. Rīgas dome ļoti ātri vakcinēja savu sociālās aprūpes centru, pansionātu, bērnunamu darbiniekus. Pansionātos bija ļoti liela vēlme vakcinēties – dažviet pat 100%. Klienti gribēja apskaut savus bērnus un mazbērnus – masu vakcinācija dod iespēju būt tuvāk citiem. 3. maijā atvērts vēl viens vakcinācijas centrs – Kongresu namā. Esam sagatavojuši visu dokumentāciju, lai atvērtu vēl vairāk šādu centru. Taču pagaidām redzam, ka var pietikt arī ar esošajiem.

Atzīšos, es gribu atbrīvot Rīgas centru no automašīnām – šis ir ļoti svarīgs uzdevums. Lai to panāktu, sabiedriskajam transportam jābūt ērtam, vilcieniem – integrētiem Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā. Vispirms jāizpilda šie mājasdarbi.

Eiropas stabilitātes mehānisms dod iespēju izveidot sešus pilsētas mobilitātes punktus – tie atradīsies mikrorajonos (ne centrā, tuvāk Rīgas robežai), kur var nokļūt ar vilcienu, auto, velosipēdu, bet tālāk pārvietoties ar ērtu sabiedrisko transportu. Projektu esam uzrakstījuši, ja saņemsim pozitīvu atbildi, jau 2022. gadā sāksim darbus.

(Nils Ušakovs) šādus punktus jau izveidoja, taču tie nedarbojas, jo līdzās nav sabiedriskā transporta. Mēs to izdarīsim, kā nākas, – savienosim ar vilcienu un sabiedriskā transporta satiksmi, izveidosim velo un auto novietnes. Projekts jau uzrakstīts, gaidām finansējumu.
Kas notiks ar sabiedrisko transportu?

Tiks atjaunotas 5. un 7. tramvaja līnijas. Ir projekts, nauda arī būs. Plānota jauna metrobusa līnija, kas savienos Zemitānus ar "Ikea" – caur Purvciemu un Pļavniekiem. Labākais risinājums būtu tramvajs, taču autobuss ir lētāk, savukārt nākotnē var uzbūvēt arī tramvaja ceļu.

Es gribētu, lai ir vairāk sabiedriskā transporta joslu, lai tas nestāvētu sastrēgumos, jo tā iedzīvotāji biežāk izmantotu sabiedrisko transportu, nevis privātos auto. Eksperiments ar Čaka ielas velojoslu rāda, cik daudz laika mēs zaudējam sabiedriskā transporta sastrēgumos – šobrīd tās ir apmēram sešas minūtes. Gribam turpināt eksperimentu vismaz līdz 1. septembrim, lai saprastu visas šī projekta nianses.

2021. gads būs tiltu gads – vasaras beigās pabeigsim Deglava tiltu. Sāksim Austrumu maģistrāles būvniecības pirmo kārtu, ļoti ceru, ka līdz gada beigām sāksim arī otro. Sarkandaugavā turpinās darbs pie pārvada pār dzelzceļa sliežu ceļiem līnijā Rīga–Skulte. Šogad tiks izbūvēts veloceliņš no centra līdz Ziepniekkalnam, kā arī pieci veloceliņi apkaimēs – Iļģuciemā, Ķīpsalā, posmos Dzirnavu–Rušonu, Skanstes–Tilta, Brasas–Ulbrokas iela. Vairākās ielās notiks rekonstrukcija un būs jauns asfalta segums. Informācija atrodama Transporta departamenta mājaslapā.

Vēlos par to (pieturu nojumju nojaukšanu) atvainoties, šis gadījums kārtējo reizi parāda, kāds haoss bija Rīgas pašvaldībā. 2000. gadu sākumā tika noslēgts līgums – nu jau neviens vairs nezina, kurš to izdarīja –, taču līgumā bija punkts: ja beidzas līgums par reklāmas pakalpojumiem, reklāmas vietas īpašnieks var nojaukt pieturu. Rīgā bija 100 šādas pieturas. Esam gatavi tās uzbūvēt no jauna – viss jau ir pasūtīts, darbi noslēgsies šī gada beigās. Šāds līgums par 300 pieturām ir no 2008. gada, bet vēl viens – no 2004. gada – par 150 pieturām. Procesam gatavosimies jau laikus. Šis mantojums daudziem bija pārsteigums. Tostarp arī man.

Vai turpināsies izglītības iestāžu tīkla optimizācija un apvienošana, ja tas ir bīstami no epidemioloģiskā viedokļa, turklāt bērnus vakcinēt pagaidām nav plānots?

Viss atkarīgs no bērniem skolās. Ja skolēnu kļūs mazāk, nekā norādīts Ministru kabineta noteikumos, tad, protams, mēs būsim spiesti turpināt optimizāciju. Bet tas nav mūsu pamatmērķis. Un arī ar Covid-19 tas nekādi nav saistīts.

Sadarbība ir laba. Mūsu taktika atšķiras no iepriekšējās domes īstenotās. Mēs neejam pie medijiem un nepaziņojam: gribam to un to, dodiet! Mēs risinām sarunas kabinetos. Un jau esam saņēmuši 200 miljonus eiro no dažādiem fondiem. Tagad ES fondiem sākas jauns cikls no 2021. līdz 2027. gadam – rakstām projektus. Panākumi tajos parādīs arī mūsu darba rezultātus. Piemēram, tikko saņēmām valsts naudu Austrumu maģistrālei – projektam, kurš plauktā stāvēja ilgus gadus. Nupat nosūtīju valdībai jaunu vēstuli, kurā lūdzam aizdevumu, ap 115 miljoniem eiro, lai pabeigtu visu galvaspilsētas galveno tiltu remontu.

Reģionālās attīstības un Ekonomikas ministrijā izstrādā vadlīnijas pieejai fondiem, lai atjaunotu mājokļus. Piedalāmies procesā, lai, kad viss sāks darboties, Rīga varētu pievienoties. Mums ir lieli plāni siltināt ap 3000 ēku, kam nepieciešami miljardi, tos vienkārši tāpat neviens nedos, vajadzēs aizņēmumu. Esam gatavi.

Ir trīs pagalmu veidi. Daži pieder pašvaldībai – tiem ir fonds, šogad tiks remontēti jau 30 pagalmi. Ir daļa pagalmu, kuros ēkas un zeme pieder iedzīvotājiem. Šajā gadījumā, ja vienam pagalmam pieguļ vairākas lielas ēkas, ir grūtības vienoties – dome var piedāvāt mediāciju, palīdzēt sarunās. Daļēji te varētu līdzēt jaunie apkaimju centri.

Sarežģītākais variants: kad dzīvokļi pieder vieniem īpašniekiem, bet zeme un pagalms – citiem. Šajā gadījumā Rīgas dome nekādi nevar līdzēt. Mani padomnieki strādā pie tā, lai būtu palīdzības forma. Iespējams, ar mūsu piedāvājumiem būs jāiet uz Saeimu.

Mans uzdevums – radīt pilsētā svētku sajūtu. Izveidosim Latvijas galvaspilsētai veltītu klipu – tas stāstīs pasaulei par mūsu pilsētu.