Šuplinska piedāvā pedagogu algas celt līdz 1200 eiro  (120)

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 5. maijā, skatīja IZM piedāvāto jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli, kas paredz no šā gada 1. septembra par 5% paaugstināt vienas darba stundas izmaksas pirmsskolas izglītības skolotājam, nosakot zemāko algas likmi 872 eiro.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šo modeli neatbalsta, jo ar to nevienlīdzību starp skolotāju algām mazinātu aptuveni sešus gadus, trešdien Saeimas komisijā pauda arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

IZM paziņojumā presei norāda, ka, lai izvērtētu esošo pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli un sagatavotu priekšlikumus tā uzlabošanai, no 2020. gada 29. oktobra līdz šā gada 23. aprīlim strādāja IZM izveidotā starpinstitucionālā darba grupa, ar kuras darba rezultātiem trešdien tika iepazīstināta iepriekšminētā Saeimas komisija. Informatīvo ziņojumu ar darba grupā izstrādātajiem priekšlikumiem IZM plāno iesniegt līdz maija beigām.

"Mēs izvirzījām trīs mērķus: nodrošināt ilgtspējīgākus mērķdotācijas aprēķina nosacījumus, stiprinot pirmsskolas izglītības kvalitāti un pieejamību, sekmēt iekļaujošo izglītību, mazināt nevienlīdzību pirmsskolas pedagogu un pārējo vispārējās izglītības pedagogu darba samaksā," komisijas sēdē teica IZM izglītības departamenta vadītāja Līga Buceniece.

Lai arī Saeimas komisijas sēdē IZM un LIZDA nebija vienisprātis par to, kā īstenot pedagogu algu palielināšanu, abas puses atzina, ka pedagogu algām ir jābūt lielākām.

"Mēs redzam, ka izglītības sektors, salīdzinot ar citiem, protams, ir no vidējā izpeļņas rādītāja viens no zemākajiem valstī. Un ir skaidrs, ka gan IZM, gan nozares uzdevums ir darīt visu, lai šī vidējā darba samaksa pietuvotos ne tikai vidējam rādītājam valstī, bet būtu adekvāta gan patērētajam laika resursam izglītībā, gan arī tam, ko prasa soļošana līdzi laikam," komisijas sēdē teica Šuplinska.

Tiesa, lielāko soli IZM iecerējusi spert tieši 2022. gadā, kad, sākot ar 1. septembri, paredzēts pilnveidoto pedagogu darba samaksas modeli praksē sākt īstenot. Jānorāda, ka IZM pedagogu darba samaksas modelī būtisku lomu iecerējusi arī pašvaldībām.

Zemāk redzamajā grafikā redzams indikatīvi nepieciešamais finansējums gan no valsts, gan no pašvaldību budžeta līdzekļiem 2021.-2023. gadam vispārējā izglītībā, tajā skaitā arī pirmsskolas posmam.

Tāpat vispārējās izglītības pedagogu darba samaksas pilnveidi veido aprēķina principu maiņa. "Viena no centrālajām izmaiņām aprēķinos saistīta ar pāreju no skolēna līmeņa (tā sauktā "nauda seko skolēnam") uz klases līmeni, tādējādi mazinot nelielu skolēnu skaita izmaiņu ietekmi uz skolai aprēķināto finansējumu," preses paziņojumā norādījusi IZM.

Plānots veidot "normētās klases", kas nozīmē trīs klašu veidus:

"Arī speciālajai izglītībai, tālmācības, neklātienes formai un ieslodzījumu vietām tika atbilstoši pielāgoti klašu veidi. Teritoriālā ietekme aprēķinos ietverta minimāli, bet paredzēts papildu atbalsts skolām pierobežā un novados ar zemu izglītojamo blīvumu," preses paziņojumā norāda IZM.

Ministrija plāno, ka valstspilsētās, reģionālās nozīmes attīstības centros un Pierīgas novados viena skolotāja darba samaksas likmi veidos darbs ar 12 skolēniem. Novadu teritorijās ārpus reģionālās attīstības centriem, kā arī novados pie ārējās Eiropas Savienības robežas viena skolotāja darba samaksas likmi veidos darbs ar 10 skolēniem.

Kā komisijas sēdē norādīja Buceniece, šobrīd "uz 200 bērniem ir viena logopēda likme". IZM plāns ir uz 160 bērniem rēķināt viena logopēda darba samaksas likmi. "Protams, tas ir solis, ar ko mēs sākam. Sākam 2022. gada 1. septembrī. Tālāk, protams, pēc gadiem skatoties, kā šo attiecīgi nodrošina pašvaldības, kā piesaista skolotājus. Protams, šo attiecību varētu mazināt, varētu skatīties pēc citas proporcijas," Saeimas komisijā teica Buceniece.

LIZDA ieskatā IZM iecerētais plāns ir pārāk gauss. "Tā aina šodien ir ļoti skaudra ar pedagogu vakancēm. Mūsu risinājums ir to nevis risināt līdz 2025. gadam, nodrošinot sabalansētāku darba slodzi un cienīgāku darba samaksu, bet tu ir vajadzīgas tiešām ātrās palīdzības režīmā šīs investīcijas, jo pretējā gadījumā mēs iekritīsim dziļāk aizā, no kuras daudzu gadu garumā visi rāpsimies ārā," pauda Vanaga.

LIZDA priekšsēdētāja arī atsaucās uz arodbiedrības veikto aptauju, kuras rezultātus prezentēja februāra beigās. Proti, veiktajā aptaujā secināts, ka teju puse pedagogu domā, ka tuvāko piecu gadu laikā varētu pamest savu profesiju. Kā komisijas sēdē paskaidroja Vanaga, tie ir dažāda vecuma pedagogi, ne tikai skolotāji pensijas vai pirmspensijas vecumā. Tāpat, kā akcentēja Vanaga, aptaujas rezultāti liecina, ka par vairākiem pienākumiem, piemēram, par sadarbību ar citiem skolotājiem, lai īstenotu kompetencēs balstīto satura ieviešanu, par sadarbību ar skolēna vecākiem un par birokrātisko slogu, piemēram, sanāksmēm skolotājs atalgojumu nesaņem.

Sīkāk par LIZDA veiktās aptaujas rezultātiem var lasīt šeit.

IZM iecerētās izmaiņas pedagogu darba samaksas finansēšanas modelī saistītas ar pāreju no 30 stundu darba slodzes uz 40 stundām, tādējādi palielinot salīdzināmību starp profesijām. "Šāda pāreja nozīmē to, ka, sākot no 2022. gada 1. septembra, zemākā darba algas likme būs nevis 900 eiro par 30 stundām, bet gan 1200 eiro par 40 darba stundām. Savukārt priekšlikums iespējamai zemākai algas likmei no 2024. gada 1. septembra ir 1500 eiro," preses paziņojumā skaidro IZM.

Trešā svarīgākā pārmaiņa saistīta ar pakāpenisku virzību uz tādu skolotāja darba slodzes sadalījumu, kur 60% no slodzes paredzēti darbam ar skolēniem klasē, savukārt 40% – citiem pienākumiem.

"Diskutējot par izmaiņām darba slodzes proporcijā, darba grupa rosināja to īstenot pakāpeniski, jo pretējā gadījumā varētu veidoties liels skolotāju vakanču skaits. Tāpēc šāda pāreja tiek piedāvāta vairāku gadu periodā, no 2022. gada 1. septembra citiem pedagoga pienākumiem veltot ne mazāk kā 25% no kopējās slodzes, no 2023. gada 1. septembra – ne mazāk kā 30%, no 2024. gada 1. septembra – ne mazāk kā 35% un no 2025. gada 1. septembri – ne mazāk kā 40%," informēja IZM.

"Ja ir šīs starpība darba samaksā 33% apmērā stundas apmaksas ietvarā, ja mēs parēķinām, ka pirmais solis būs 5%, deputāti, mēs vēršam uzmanību, ka mēs šo nevienlīdzību mazināsim aptuveni sešus gadus. LIZDA norāda, ka tam kāpumam jābūt lielākam, respektējot arī starptautisko institūciju ieteikumus, un vēršam uzmanību tieši uz pirmsskolas izglītības pakāpes lomu. Mēs norādām , ka slodzes veidošanās principi 36 stundas plus četras stundas, mūsu ieskatā, pēc mūsu ekspertu viedokļa, nav atbalstāmi," pauda Vanaga.

Komisijas sēdes noslēgumā tās vadītājs Arvils Ašerades (JV) norādīja, ka komisijai nepieciešams laiks, lai iepazītos ar visiem materiāliem un izteiktu priekšlikumus. "Nav šaubu, ka pedagogiem jābūt apmaksātiem, jautājums ir, kā to darīt," sacīja Ašeradens, norādot, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties pēc divām nedēļām.

LIZDA priekšsēdētāja arī aicināja deputātus paust vērtējumu par iniciatīvu "Novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā", kas publicēta portālā "manabalss.lv" un kas parakstīta vairāk nekā 10 000 reižu. Ašeradens atbildēja, ka arī šo atbildi komisija varētu sniegt pēc divām nedēļām.