Saeima deklarācijā atzīst un nosoda Osmaņu impērijas laikā īstenoto armēņu genocīdu  (201)

Par deklarācijas pieņemšanu nobalsoja 58 deputāti, pret bija 11 un atturējās septiņi. Pret balsoja un atturējās deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Nacionālās apvienības (NA) frakcijām.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pastāvīgos priekšlikumus nevar izskatīt Saeimas sēdē, ja iebilst kaut viens deputāts. Tā kā pirmās ārkārtas sēdes laikā deputāts Juris Jurašs (JKP) iebilda pret Ārlietu komisijas projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā, deputātiem bija jālemj par tā izskatīšanu nākamajā sēdē. Tas arī tika izdarīts, un nākamā sēde sasaukta neilgi pēc pirmās sēdes beigām.

Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA) debatēs pirmajā sēdē norādīja, ka 40 deputātu sagatavotais teksts ir sasteigts, ar dīvainiem formulējumiem un neprecīziem gada skaitļiem. Tā kā komisijai nebija tiesību šo tekstu labot, tai bija jāgatavo savs teksts. Komisija gan vairākus mēnešus pie šī jautājuma jau strādājusi, uzklausot visas puses un ekspertus, tāpēc neizprotama bijusi 40 deputātu steiga iesniegt savu projektu. Kols norādīja, ka Saeimas deklarācijai ir jābūt pārdomātai un tādai, par ko valstij nav jākaunas. Viņš aicināja balsot par deklarācijas projekta iekļaušanu nākamajā sēdē.

Deputāts Romāns Naudiņš (NA) iebilda arī pret Ārlietu komisijas tekstu, kamēr tajā ir vārds genocīds. Deputāts norādīja, ka arī komisijas variants ir sasteigts un nav pārdomāts, kā arī nepiemin citas tautas, kas cieta tajā laikā un vietā. Deputāts aicināja neiekļaut šo projektu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā, bet atdot to atpakaļ izskatīšanai komisijā.

Pirms šī lēmuma pieņemšanas Saeimas vairākums arī nobalsoja par vairāk nekā 40 deputātu iesniegtā deklarācijas projekta izslēgšanu no pirmās sēdes darba kārtības, kurā Saeima to bija iekļāvusi ar balsojumu pirms nedēļas. Tādu ierosinājumu iesniedza frakciju "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par" pārstāvji. Pret izslēgšanu balsoja JKP un "Saskaņa".

Līdz ar Saeimas lēmumu par atbalstu Ārlietu komisijas iesniegtajam lēmuma projektam Saeima vairs neizskatīja 40 deputātu projektu, kas arī bija iekļauts otrajā ārkārtas sēdē.

Tieši kā atbilde uz šo 40 deputātu iesniegto deklarācijas projektu, kas raisīja deputātu iebildes, radās Ārlietu komisijas teksta variants, kas gan radīja diskusijas arī pašā komisijā trešdien.

Par komisijas iesniegto projektu tās vadītājs Kols debatēs otrajā sēdē skaidroja, ka vēsturnieki nešaubās, ka tas bijis genocīds, taču juridiski tā atzīšana ir novēlota, tāpēc armēņu genocīda atzīšana ir politiskās izšķiršanās jautājums. "Genocīda pieminēšana ir būtiska ne tikai armēņu tautai, bet arī mums," norādīja Kols, sasaistot latviešu Baigā gada pieredzi ar armēņu tautas piedzīvoto. Viņš uzsvēra, ka šis projekts tapis līdzsvarotās konsultācijās un sarunās ar ekspertiem.

Jurašs debatēs pauda gandarījumu, ka 40 deputāti ar savu rīcību panākuši, ka Saeima nonākusi līdz šim lielajam notikumam, Saeimai atzīstot armēņu genocīdu un "atmaksājot solidaritātes parādu armēņu tautai". Jurašs uzsvēra, ka ārpolitika jābalsta vērtībās, pat ja tās kādam nepatīk.

Marija Golubeva (AP) kā sadarbības grupas ar Armēniju vadītāja pauda pateicību gan deputātiem, kuri iekustināja šo lietu, gan Ārlietu komisijai kura uzlaboja tekstu.

Aleksandrs Kiršteins (NA) debatēs sacīja, ka katras deklarācijas gadījumā ir jāapzinās, vai tā veicinās sadarbību ar NATO valsti vai ar Krievijas sabiedroto valsti. Kiršteins debatēs pieskārās Kalnu Karabahas problēmai un 30 gadu ilgušajam procesam, norādot uz armēņu interesi aktualizēt šo genocīda jautājumu tagad pēc Armēnijas un Krievijas sagrāves Kalnu Karabahas konfliktā, kur Azerbaidžānu aktīvi aizstāvēja Turcija.

Kiršteins teica, ka nebrīnās par "Saskaņas" atbalstu armēņu rīcībai, taču pauda pārsteigumu par Jaunās konservatīvās partijas rīcību. Deputāts uzskata, ka Ārlietu komisijai būtu jāpārstrādā teksts, jo tā ir provokācija pret Turciju. "Armēnija nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju un to netaisās darīt," ģeopolitiskās nianses iezīmēja Kiršteins.

Naudiņš atkārtoja jau agrāk pausto viedokli, ka Saeimā nav bijusi pietiekama diskusija par šo tēmu, lai gan nav noliedzams, ka Osmaņu impērijā tajā laikā gāja bojā daudz cilvēku no dažādām tautām, kas ir nosodāmi. Deputāts ieteica aicināt armēņu vēsturniekus uz Saeimu, lai tie iepazīstina ar arhīvu materiāliem un detalizētu analīzi. Naudiņš aicināja noraidīt abus deklarāciju variantus un sākt darbu un diskusiju par šo tēmu Saeimā.

Naudiņš aicināja Armēniju atzīt Latvijas okupāciju, kā arī nosodīt genocīdu pret latviešiem un citām tautām PSRS. Deputāts atzina, ka ir cēlies gan no latviešiem, gan azerbaidžāņiem, tāpēc viņa ģimenē ir pieredze, kad Osmaņu impērijā armēņi vērsās pret citām tautībām Azerbaidžānas teritorijā. Naudiņa ģimenes latviešu atzars smagi cietis arī padomju okupācijas laikā.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) izteica līdzjūtību visām tautām, kas tajā laikā cieta Osmaņu impērijā, un norādīja, ka šādi paziņojumi ir pretvalstiski un pret Latvijas nacionālajām interesēm, tāpēc deputāts nevarot atbalstīt nevienu no šiem projektiem. Krauze uzskata, ka Saeimai būtu jāizstrādā līdzsvarots paziņojums, pieminot visas cietušās tautas.

Ārlietu komisijas sagatavotajā deklarācijā Saeima atzīmē, ka ir svarīgi pieminēt to cilvēku zaudētās dzīvības, kuri gāja bojā Osmaņu impērijas varas iestāžu organizētajā armēņu genocīdā – masu slepkavībās un piespiedu pārvietošanā, kas sākās 1915. gada 24. aprīlī ar armēņu kopienas intelektuāļu un aktīvistu arestu toreizējā Konstantinopolē.

Saeima savā paziņojumā ņēmusi vērā ANO Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un Eiropas Parlamenta 1987. gada 18. jūnija rezolūciju, kurā atzīts, ka šie notikumi ir genocīds saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to.

Latvijas parlaments uzsver, ka Latvija nosoda visus noziegumus pret cilvēci, un Latvija apzinās savu pienākumu atzīt un pieminēt šos noziegumus, lai nepieļautu to atkārtošanos.

Saeima arī pauž viedokli, ka apzinās, ka Osmaņu varas iestāžu darbības rezultātā liels skaits armēņu tautības iedzīvotāju tika piespiedu kārtā deportēti uz citiem impērijas reģioniem, kā rezultātā bada, fiziskas vardarbības un slepkavību dēļ tika zaudētas daudzas dzīvības.

Deklarācijā Saeima nosoda pret armēņu tautu vērstos Osmaņu impērijas īstenotos noziegumus, slepkavības un piespiedu pārvietošanu un godina visu armēņu genocīda upuru piemiņu un apliecina cieņu izdzīvojušajiem.

Dokumentā Latvijas parlaments arī pauž pārliecību, ka atklātas un brīvas diskusijas par vēsturiskiem jautājumiem ir nesaraujami saistītas ar veselīgu un nobriedušu demokrātiju veidošanos.

Saeima deklarācijā aicina starptautisko sabiedrību izvērtēt šos vēstures notikumus un vērst skatu uz nākotni, kuru mēs vēlamies veidot brīvu no vardarbības un neiecietības – tādu nākotni, kur tiek ievērotas cilvēktiesības un ikviens, indivīds var justies brīvs, neapdraudēts un drošībā.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeima 29. aprīlī, nobalsoja par vairāk nekā 40 Saeimas deputātu iesniegtās deklarācijas par armēņu genocīdu izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē.

Pret deklarācijas izskatīšanu iebilda Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (NA), norādot, ka komisija pēdējā mēneša laikā strādā pie šī jautājuma kopā ar vēsturniekiem un ekspertiem, tāpēc pagaidāma būtu atliekama šīs deklarācijas izskatīšana.

Deputāts Romāns Naudiņš (NA) iebilda arī pret deklarācijas izskatīšanu nākamajā sēdē, jo tā esot nepilnīgi sagatavota. Tai nav pievienoti fakti, lai gan tekstā ir teikts, ka fakti nav apšaubāmi. Naudiņš norādīja, ka tas būtu jāvērtē kopā ar vēsturniekiem no dažādām valstīm, turklāt genocīda faktu varot konstatēt tikai ar tiesas spriedumu.

Deputāts norādīja, ka nepieciešams mudināt Armēniju pētīt šos notikumus. Naudiņš uzskata, ka darbs pie šīs tēmas jāturpina Ārlietu komisijā. Deputāts norādīja, ka deklarācijā minēts, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923. gadam tika īstenots armēņu genocīds, taču 1923. gadā Osmaņu impērija vispār vairs nepastāvēja.

Deklarācijas iesniedzēju vārdā uzstājās Juris Jurašs (JKP), kurš pauda nožēlu, ka Saeima tagad nevēlas skatīt šo jautājumu un ka jau desmitiem gadu nav lēmusi par šo jautājumu. "Mēs runājam un operējam ar vispārzināmiem faktiem un vēsturnieku pētījumiem," teica Jurašs, norādot, ka diezin vai Latvijas vēsturnieki kopā ar citu valstu vēsturniekiem varētu atklāt ko citu nekā jau atklāts.

"Mums drosmīgi jānosauc lietas īstajos vārdos un nav jānodod principus, kas svarīgi demokrātiskai valstij," teica Jurašs, aicinot Saeimu iekļaut šo jautājumu nākamajā sēdē un ārkārtas sēdi sasaukt pēc iespējas ātrāk.

Par deklarācijas projekta izskatīšanu nākamajā Saeimas sēdē nobalsoja 49 deputāti, pret bija 11 un atturējās 21. Pret balsoja pārsvarā Nacionālās apvienības frakcijas deputāti un vairāki "Attīstībai/Par!" pārstāvji. Atturējās "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības vairāki pārstāvji.

"Delfi" jau ziņoja, ka vairāk nekā 40 Saeimas deputātu no dažādām frakcijām iesnieguši izskatīšanai Saeimā deklarācijas par armēņu genocīdu projektu, kurā nosoda pret armēņu tautu līdz 1923. gadam vērstos genocīda noziegumus un godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.

Deklarācijas projektā teikts, ka Saeima atzīmē, ka nav ne mazāko šaubu par vēsturiskajiem pierādījumiem, ka Osmaņu impērijas teritorijā no 1915. līdz 1923. gadam tika īstenots armēņu genocīds, likvidējot vairāku tūkstošu gadu ilgo armēņu klātbūtni savā vēsturiskajā dzimtenē.

Projektā uzsvērts, ka Saeima nosoda pret armēņu tautu līdz 1923. gadam vērstos genocīda noziegumus, dzimtās zemes atņemšanu, slepkavības un etnisko tīrīšanu nolūkā likvidēt armēņu tautības iedzīvotājus un iznīcināt armēņu kultūrvēsturisko mantojumu.

Tā atgādina, ka, ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu, genocīds ir nepārprotami jānosoda, lai nepieļautu tā atkārtošanos.

Projektā teikts, ka Saeima uzsver, ka godina to nevainīgu armēņu genocīda upuru piemiņu, pret kuriem tika vērsts noziegums pret cilvēci, un apliecina cieņu tiem izdzīvojušajiem, kuri cīnījās par cilvēka cieņu un iespēju dzīvot.

Deklarācijas projektu parakstījuši visi 15 Jaunās konservatīvās partijas frakcijas deputāti, vairāki deputāti no frakcijām "Saskaņa", "Attīstībai/Par!" un "KPV LV", kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti – Andris Kazinovskis, Evija Papule, Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs.

Jau ziņots, ka Osmaņu impērijas varasiestādes 1915. gada 24. aprīlī apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.

Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu. Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.

Osmaņu impērijas armēņi tika deportēti uz Sīrijas tuksnesi, un daudzi zaudēja dzīvību ceļā vai koncentrācijas nometnēs.

Daži tika sadedzināti, citi noslīcināti, noindēti vai nomira slimību rezultātā, teikts tā laika diplomātu un izlūkdienestu liecībās.