Aizslēdz vienus kanālus, ienāk pa citiem. Pandēmijā uzbango vecie Krievijas dezinformācijas naratīvi  (139)

Vieta nekad nepaliek tukša, turklāt īpaši pandēmijas laikā, kad cilvēkiem ļoti svarīga ir informācija. Dezinformācijas pētnieki bažījas, ka no septembra, LTV7 ziņām pārejot uz interneta vidi, tiks zaudēta alternatīva Krievijas medijiem. Var pieļaut, ka jaunāka gadagājuma skatītāji pāries uz interneta vidi, savukārt vecākā auditorijas daļa, visticamāk, ieslēgs citus Krievijas kanālus, kuros turpinās smelties informāciju par Eiropas Savienību un NATO atbilstoši Krievijas redzējumam.

"Dezinformācija ir informācija, kuras (mērķis) pamatā ir maldināt. Šāds informācijas izplatības veids ir raksturīgs tieši autoritārām valstu valdībām, kuru mediju resursi ir kontrolēti un aktivizēti valstu valdību dienaskārtību aktualizēšanai un virzīšanai. Skaidrs, ka Krievija nav demokrātiska, un tā izmanto arvien jaunus instrumentus un resursus jau nodibinātās jaunās demokrātijās. Mērķis – Krievijas oficiālas pozīcijas un Kremļa dezinformācijas virzīšana ārpus teritoriālajām robežām, izmantojot ne vien maigās, bet arī asos, reāli ietekmējošos, varas instrumentus – tai skaitā dezinformāciju," portālam "Delfi" norāda domnīcas "Debunk EU" vecākā analītiķe Kristīne Skujiņa-Trokša

Kādas ir Krievijas dezinformācijas aktualitātes un šobrīd izmantotie naratīvi, kas gūst arī atskaņas Latvijā darbojošos interneta portālos krievu valodā, kādus jaunus paņēmienus izmanto Kremlis, lai piesaistītu jaunu auditoriju, un kā drošības iestādes vērtē dezinformācijas izplatību, skaidroja portāls "Delfi".

Kristīne Skujiņa-Trokša daudzkārt savā darbā ievērojusi, ka Covid-19 pandēmija ir ļoti aktualizējusi Krievijas dezinformācijas naratīvus, kas, iespējams, iepriekš sevi bija sākuši izsmelt: "Kreativitāte dezinformatoriem ir palielinājusies, jo tas pats "neizdevušās valsts" un "rusofobijas" naratīvs tiek ļoti veiksmīgi sasaistīts ar Covid-19 pandēmiju. Demokrātisko valstu atklātība attiecībā pret pandēmiju – vakcīnu pret Covid-19 un pašu vīrusu – palīdzējusi, iespējams, Krievijai kārtējo reizi nepastāstīt savu stāstu līdz galam, bet daudz runāt par to, kas notiek rietumos. Lai radītu iespaidu, cik labi Krievijai veicas ar pandēmijas pārvarēšanu un vakcinācijas procesu."

Piemēram, tiek veidota Krievijā izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 "Sputnik V" reklāma uz it kā citu, rietumu, vakcīnu neveiksmju fona, "tiek veidoti pārspīlējumi, ka mēs visi esam Eiropas Savienības pakalpiņi, kas nevar tikt pāri savai rusofobijai, savai bēdīgajai vietai ES un iepirkt "Sputnik V". Un raksta beigās vēl pāris rindkopas par "AstraZeneca" blakusparādībām un ka "Pfizer" (vakcīna – red.) ir politisks projekts, savukārt par "Sputnik V" "The Lancet" žurnālā publicēts raksts un šī vakcīna sevi pierādījusi".

Foto: Ekrānuzņēmums no portāla "news-front.info" (mājaslapā redakcijas adrese norādīta Krimā). Raksts "Kā rietumi ārstē rusofobiju Baltijā ar savām vakcīnām"

"AstraZeneca" vakcīna tiek, piemēram, 16. aprīļa "press.lv" virsrakstā saukta par "trombus izraisošo vakcīnu", uzsverot rakstā tās nedrošību.

Foto: Ekrānuzņēmums no "press.lv". "Vācijas kanclere Angela Merkele saņem trombus izraisošo vakcīnu no "AstraZeneca"

Foto: Ekrānuzņēmums no "Deutsche Welle" (DW). "Press.lv" augstāk minētā rakstā ir atsauce uz DW. Pašā DW raksta virsraksts ir "Merkele saņēmusi "AstraZeneca" vakcīnu. Rindas kārtībā uz bez ažiotāžas"

Merkeles saņemtā vakcīna kā "trombus izraisoša" arī ir uzsvērta tās pašas dienas, 16. aprīļa, Krievijas ziņu portāla "lenta.ru" virsrakstā.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Mārcis Balodis arī piemin, kā Krievijas vēstījumus sludinošie mediji Covid-19 pandēmijas sākumā izmantoja situāciju, kad Eiropas valstis sāka aizvērt robežas. "Tas tika izmantots kā piemērs tam, ka Eiropas Savienības vienotība esot vien tikai kaut kāda ilūzija un skaists vārds. Tā vietā, lai valstis sanāktu kopā un kopīgiem spēkiem lemtu, ko darīt un kā to darīt, visi vienkārši aiztaisa savas robežas un katrs cīnās par sevi. Tas tika izmantots kā arguments, ka rietumiem Baltijas valstis nemaz nav svarīgas, vienotība ir iluzora. Secinājums kādam rakstam bija: kā mēs varam paļauties, ka Rietumu pasaule un ASV varētu mums nākt palīgā militāra apdraudējuma gadījumā, ja, lūk, krīzes situācijā visi novēršas un katrs rūpējas tikai par sevi," stāsta Balodis.

Ekrānuzņēmums no Kremļa propagandas portāla "sputniknewslv.com" par "piecām epidēmijas mācībām", kur pirmā mācība: "Eiropas Savienības vadības darbības laikā, kad vīrusa Covid-19 epidēmija plešas plašumā, izrādījušās ļoti neefektīvas un novēlotas."

Šādi piemēri ataino Krievijas mediju maldinošo ziņu konstruēšanu, ļoti reti pētnieki saskaras ar atklātiem meliem un nepatiesiem faktiem. "Visbiežāk tā ir apzināta informācijas sagrozīšana un mēģināšana manipulēt ar auditoriju, izmantojot nepatiesu vai maldinošu informāciju. Tādu "feiku" Latvijā ir ārkārtīgi maz un reti. Absolūtais vairākums ir dezinformācija – informācija, kas kaut kādā mērā ir pieslīpēta vai ielikta kaut kādā konkrētā ietvarā. Bieži kāda informācija tiek noklusēta apzināti, tiek veidotas kādas nepamatotas vai labākajā gadījumā spekulatīvas sakarības starp lietām, kurām nav nekāda sakara," skaidro Balodis. Nepatiesus faktus iespējams relatīvi ātri atspēkot un izplatīt atspēkojumu, taču dezinformācijas pieeja ir slīpētāka un tās atšķetināšana, atmaskošana un izskaidrošana prasa laiku.

Krievijas dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs norāda, ka problēma nav tikai dezinformācija. Kremļa mediji mēdz stāstos izlaist būtiskus faktus un pasniedz informāciju vienpusēji. "Piemēram, Krievija saka, ka NATO ir agresors, jo NATO izvieto papildus karaspēku Baltijā utt. Tā ir taisnība, ka NATO spēki palielinās Baltijā, bet Krievija "aizmirst" pateikt, ka tas tiek darīts kā atbildes reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, un arī "aizmirst" pateikt, ka Krievijai pašai ir nesalīdzināmi vairāk karavīru pie Baltijas valstu robežām," norāda pētnieks.

Hiršs arī ievērojis, ka vairākos vietējos portālos krievu valodā vietējās ziņas veido Latvijā bāzētas redakcijas, taču stāsti par starptautiskajiem notikumiem bieži tiek kopēti no Krievijas medijiem un attēlo Kremļa skatījumu uz pasaulē notiekošo. Turklāt šo portālu starptautisko ziņu sadaļas attēlo Krieviju kā varenu, nopietnu valsti, kamēr raksti par Rietumiem bieži ir ironiski un nievājoši. Piemēram, "press.lv" nesen pārpublicēja no Krievijas portāla "lenta.ru" nievājošu rakstu, ka ASV prezidents Baidens nemāk izrunāt Vladimira Putina uzvārdu. "MK Latvija" nesen pasmējās, ka "blusas uzbruka ASV zemūdenei". Šie stāsti var būt patiesi, bet atkal un atkal smejoties par Rietumvalstīm, tie lasītājos sistemātiski gadiem sēj Kremlim izdevīgu attieksmi un vērtības.

Kad dezinformācijas par Baltijas valstīm ir vairāk? Rosība vērojama ne tikai zīmīgos datumos, piemēram, 9. maijā un 16. martā. "Ja ir klusais mēnesis, tiek virzīti vispārēji naratīvi kā "rusofobija", "neizdevusies valsts" – kaut kas tāds, kas uztur kaut kādu dezinformācijas regularitāti. Taču, ja ir tādi notikumi kā, piemēram, Latvijas diplomātu ierašanās tiesā Maskavā uz Krievijas opozīcijas politiķa Navaļnija lietas izskatīšanu (par kāda Otrā pasaules kara veterāna "apmelošanu") vai kad Latvijā pārtrauc kanālu krievu valodā retranslāciju, tad šādas ziņas tiek pārstāvētas ne tikai vietējos portālos krievu valodā, bet citos kanālos, pat "Tass.ru", "Ria.ru", RT. Tie ir reālie Krievijas kanāli, taču, ja mēs paskatāmies "Sputnik", "lv.Baltnews.com" un "Rubaltic.ru" lapās, tad tur skatījumu skaits nav pārāk liels, un lielāko amplitūdu gūst tie dezinformācijas raksti par Latviju, kas tiek publicēti lielākajos Krievijas kanālos," skaidro Skujiņa-Trokša.

Krievija joprojām būs galvenais drauds Latvijas nacionālajai drošībai un tās specdienesti joprojām aktīvi un agresīvi strādās Latvijas virzienā, savā pārskatā par 2020. gadu uzsver Valsts drošības dienests (VDD). Pērn tieši Krievijas izvērstās nemilitārās ietekmes aktivitātes radīja lielāko apdraudējumu konstitucionālās iekārtas aizsardzībā. Nemilitārās ietekmes darbību mērķis bija graut Latvijas iedzīvotāju ticību valsts konstitucionālajai iekārtai, demokrātijas pamatprincipiem, Latvijas valstiskuma leģitimitātei un valsts pastāvēšanas nākotnei, kā arī Latvijas sabiedrotajiem NATO un ES, skaidro VDD.

Pērn norises Latvijas informatīvajā telpā apliecināja tiešsaistes sociālo tīklu un tiešās komunikācijas platformu pieaugošo nozīmi informācijas izplatīšanā, secina VDD: "Aizvien lielākai daļai Latvijas sabiedrības šīs platformas kļuva par primāro informācijas ieguves avotu. Vienlaikus šī tendence līdzi nes arī virkni izaicinājumu, kas saistīti ar dezinformācijas un viltus ziņu izplatītāju aktivitātēm minētajās platformās."

VDD veiktā analīze liecina, ka aizvadītajā gadā Krievijas vēstniecības arvien aktīvāk izmantoja arī sociālo tīklu "Facebook", lai sekmētu Krievijai labvēlīgu vēstījumu izplatīšanu Latvijas informatīvajā telpā un censtos uzrunāt potenciālo "tautiešu" jauno paaudzi. Kā norāda dienestā, Latvijas informatīvajai telpai galvenos izaicinājumus pērn turpināja radīt Krievija, kas, lai Latvijas informatīvo telpu piepildītu ar Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējošiem vēstījumiem, izmantoja gan to kontrolē esošos tradicionālos medijus, gan sociālo tīklu sniegtās satura izplatīšanas iespējas.

Tāpat šie vēstījumi tiekot nodoti "šķietami izklaidējošā un "vieglā" veidā bez agresīvas un uzbrūkošas propagandas klātbūtnes", piemēram, pērn fiksēti vairāki video blogi, kas tika ievietoti video koplietošanas platformā "YouTube", norāda drošības dienestā. Tieši Rietumu sociālie tīkli ieņem arvien nozīmīgāku lomu Kremļa informatīvās ietekmes aktivitātēs.

Kā vienus no agresīvākajiem Krievijas ietekmes instrumentiem informatīvajā telpā, kas sistemātiski izplata manipulatīvu informāciju, VDD izceļ Krievijas valdībai piederošās ziņu aģentūras "Rossiya Segodnya" finansētos informācijas resursus "Sputnik" un "lv.baltnews.com" (par "Baltnews" vairāk var lasīt "re:baltica" rakstā). Pērn dienests veica procesuālās darbības pret vairākiem Latvijas iedzīvotājiem par iespējamu sadarbību ar abiem informācijas resursiem. Šiem resursiem arī liegta darbība Latvijas domēna zonā ".lv". VDD arī vērš uzmanību, ka Krievijas informatīvās ietekmes centienu īstenošanā būtiska loma ir vietējiem krievu valodas informācijas resursiem, tajā skaitā medijiem un interneta vietnēm. Kā piemērus VDD izceļ "bb.lv" un "press.lv" (abām redakcijas Latvijā), kuru satura veidotāji par informācijas avotiem nereti izmanto Kremļa ģeopolitiskās interesēs strādājošus resursus. Šīs un vēl citas lapas labi zināmas arī dezinformācijas pētniekiem.

Dezinformatoru retorikā drošības iestādes ir konstatējušas ārvalstu specdienestu un ārvalstu reliģisko organizāciju izstrādātus naratīvus, sarunā ar portālu "Delfi" norāda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV). Lūgts precizēt, vai runa ir par Krieviju, ministrs saka, ka neteiks. Vien piebilst, ka ir arī personas, kuras dzīvo Latvijā, taču viņu runas veidā var saskatīt precīzas, mērķētas frāzes, kas atbilst ārvalstu reliģisko organizāciju un specdienestu ideoloģijai.

"Tā ir saskaņota sistēma ar mērķi ietekmēt valstī iekšpolitiskos procesus, raisīt un vairot cilvēkos neziņu, bailes par viņu nākotni, musināt par valsts kopējo situāciju un ietekmēt iekšpolitiskos procesus," turpina ministrs. Tieši šīs personas drošības iestādes vēlas saukt pie atbildības.

"Es diemžēl nevaru cilvēkiem šobrīd atvērt tās visas mapītes, kas ir pieejamas man. Man gan SAB [Satversmes aizsardzības birojs], gan Valsts drošības dienests brīfē. Bet ticiet man, es gribētu uzteikt mūsu drošības dienestus un Valsts policiju," saka ministrs.

Krievijas dezinformācijas aktivitātes neaprobežojas ar sev vēlamās informācijas izplatīšanu savā kontrolē esošajos medijos. Kā liecina Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārskats par 2020. gadu, viens no Krievijas īstenoto dezinformācijas aktivitāšu virzieniem ir viltus ziņu kampaņas, kuru mērķis ir panākt, lai Krievijas puses sagatavotā melīgā informācija tiek publicēta minēto valstu medijos. Šīm viltus ziņām publiskajā telpā dots apzīmējums "Ghostwriter" (no angļu val. - rēgu rakstnieks) kampaņa. Kampaņas uzdevums ir uzdevums "ir panākt, lai ziņa parādās pēc iespējas respektablākā medijā, kas plašākas sabiedrības acīs netiek asociēts ar Kremļa ietekmi".

Mārcis Balodis ievērojis, ka Krievija pēdējos gados pakāpeniski sākusi diversificēt savu pieeju, liekot uzsvaru arī uz visiem iespējamiem interneta resursiem, proti, interneta medijiem. Te ieguvums ir jaunākas auditorijas piesaistīšana.

Šī gada janvārī Krievija publicēja jauno tautiešu politikas īstenošanas dokumentu, kas iezīmē galvenos paredzētos pasākumus laika posmā no 2021. – 2023. gadam, norāda Balodis. Tautiešu politika ir jēdziens, kas nereti izskan sabiedrībā kontekstā ar dažādām Krievijas aktivitātēm publiskajā telpā, kuras visbiežāk ir vērstas uz sabiedrības aktīvu iesaisti politiskās norisēs ārpus Krievijas robežām. Iespējams, svarīgākais jaunajā plānā ir Krievijas informatīvās ietekmes palielināšana postpadomju telpā, tai skaitā Latvijā, liekot uzsvaru uz alternatīvajām platformām.

"Respektīvi, tie ir blogi, sociālie tīkli – viss, ko nevar tik viegli aizslēgt un ierobežot. Krievija šādā veidā parādījusi, ka viņi veido jaunu līmeni. Ja mēs taisām ciet durvis, viņi lien pa logu iekšā," norāda Balodis. Viņš pieļauj, ka, iespējams, mūsdienās lasītāji varbūt pat vairāk uzticas šādiem it kā neatkarīgiem, alternatīviem medijiem: blogeriem, politiskajiem vai sociālajiem aktīvistiem – savas tēmas entuziastiem. "Jo nemitīgi, tajā skaitā ar Krievijas dezinformācijas palīdzību, tiek kultivēts viedoklis, ka visi mediji ir uzpirkti, ka neviens nesaka to, kas patiesībā notiek. Bet te pēkšņi, it kā uzdodoties par neitrālu cilvēku, kuru neviens nemēģina apklusināt, var paust savu patiesībā politiski angažēto viedokli," stāsta Balodis.

Viņš pieļauj, ka tas arī ir stratēģisks veids, kā aizsniegt jauniešu auditoriju, kas mazāk skatās televīziju. Pētnieks atgādina, ka šobrīd jau balsstiesīgi ir šajā gadsimtā, Vladimira Putina Krievijā, dzimušie, kuriem viņa priekšteča Krievijas prezidents Borisa Jeļcina laiki neko nenozīmē, tāpat kā PSRS varenības idejas. "Tā ir vēl viena iespēja, kā mobilizēt un uzrunāt jauniešus un piesaistīt sev auditoriju tieši nākotnei, lai nerastos situācija, ka Kremļa propagandas auditorija noveco. Kremlis pavisam noteikti fokusējas uz modernajām tehnoloģijām, tajā skaitā gan dezinformācijas izplatīšanai, gan arī caur botiem, troļļiem un visiem citiem veidiem, kā iespējams manipulēt ar to pašu tviteri un feisbuku, lai cilvēkiem rādītu to, ko Kremlis vēlas," skaidro Balodis.

Jāatgādina, ka pavisam nesen Latviju un citas valstis pārsteidza Kremļa opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieka Leonīda Volkova viltvārdis. Iepriekš NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts raidījumam "de facto" norādīja, ka šīs aktivitātes veiktas ar mērķi diskreditēt Navaļniju un viņa sabiedrotos gan Krievijā, gan Rietumos. "Krievijā ir mēģinājumi maksimāli piejaucēt jebko, kas darbojas humora jomā. Vai tie ir vakara šovi, vai jebkas cits. Tur ir skaidrs, ka smiesies par Rietumiem, par Kremli – nē, vai ļoti komplementāri. Un mēs redzam šos divus tā saucamos izjokotājus, kas ļoti izteikti iet šajā pašā virzienā," klāstīja Sārts.

Visticamāk, par Volkovu uzdevās tā dēvētie "pranksteri" no Krievijas: Vovans un Leksus jeb Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs. "Pranksteri" Vovans un Leksus šī gada februārī organizēja arī videozvanu ar "Amnesty International" amatpersonām, sarunas gaitā uzdodot provokatīvus jautājumus. "Lai arī tā dēvētie Krievijas "pranksteri" Vovans un Leksus sevi pozicionē kā neatkarīgus aktīvistus, SAB vērtējumā viņu darbība tiek koordinēta un pilnībā atbilst Kremļa politiskajām interesēm un ir Krievijas mērķtiecīgi īstenota ietekmes operācija," iepriekš portālam "Delfi" norādīja SAB.

"Delfi plus" rakstu par to, cik maksā Kremļa blogeriem, var lasīt šeit.

Tomēr daļai iedzīvotāju, kuri neizmanto interneta vidi, būtiski ir televīzijas kanāli. "Tā ir kļūda cīņā ar dezinformāciju fokusēties tikai uz internetu un sociālajiem tīkliem. Vecāka gadagājuma cilvēki vēl arvien patērē tradicionālos medijus – televīziju. Pēc "Pirmā Baltijas kanāla" ziņu raidījumu slēgšanas 2020. gadā, daļa skatītāju aizgāja uz prokremliskākiem televīzijas kanāliem, piemēram, "NTV Mir Baltic", " RTR Planeta Baltija", kas retranslē saturu un ziņas no Krievijas," stāsta Mārtiņš Hiršs.

Tiesa, lielākā problēma ir labu alternatīvu trūkums šim saturam. "Problēma ar aizliegšanu ir, ka tiek izmantota tikai pātagas pieeja – sodīsim, aizliegsim, slēgsim, bet nekāds burkāns vietā netiek īsti piedāvāts. Ja aizslēdz kanālus, ko cilvēki desmitgadēm ir skatījušies krieviski, ir naivi iztēloties, ka pēkšņi viņi automātiski sāks skatīties televīziju latviešu valodā," tā Hiršs.

Savukārt no šāgada septembra sabiedriskā medija LTV7 kanāla ziņas, diskusijas un citi raidījumi no lineārās televīzijas pārcelsies uz jaunizveidotu multimediju platformu. Tas nozīmē, ka no televīzijas pazudīs vienīgās Latvijā radītās ziņas krievu valodā.

Kādēļ šāds lēmums, portāls "Delfi" jautāja Latvijas Televīzijai (LTV). "Sarunas starp NEPLP un LTV par multimediju platformas nepieciešamību sākās jau pirms vairākiem gadiem, iepriekšējā NEPLP sastāva laikā. Multimediju platformas nepieciešamība tika minēta jau 2016. gada Sabiedriskajā pasūtījumā. LTV veidoja platformas stratēģiju, izvērtēja tās ieviešanai nepieciešamā finansējuma apjomu, kā arī to, kā platformas ieviešana ietekmētu LTV7 kanāla pozicionējumu un saturu ilgtermiņā. Viens no NEPLP uzdevumiem jau 2016. gadā bija tieši atdalīt raidījumus krievu valodā no LTV7 kanāla pamatsatura, lai turpinātu to attīstību atsevišķā multimediju platformā. Šobrīd plānots, ka platforma darbu sāks 2021. gada septembrī," skaidroja LTV pārstāve Krista Luīze Priedīte.

"LTV7 auditorija salīdzinoši nav liela, bet LTV7 ziņas krievvalodīgie skatās, lai uzzinātu par notikumiem Latvijā un arī kā alternatīvu Krievijas medijiem un stāstiem. Cilvēki 45-plus gadu kategorijā, kas pieraduši vairāk skatīties televīziju, paliks bez ziņām krieviski par Latviju televīzijā vispār. Tas nozīmē, ka ziņas par pasauli viņi smelsies Krievijas televīzijā, kas Baltiju, ES un NATO lielākoties attēlo negatīvi," norāda Hiršs un piebilst, ka aptuveni puse krievvalodīgo Latvijā patērē medijus tikai krievu valodā un jau tagad ir kritiski noskaņoti pret NATO.

"Ja cilvēki desmitgadēm skatās medijus, kuros dominē Kremļa stāsti un pasaules skatījums, tad arī "X stundā" – krīzes vai konflikta sākumā – viņi turpinās patērēt sev ierastos medijus un dzirdēs Kremļa, nevis Latvijas stāstu par notiekošo," pētnieks paskaidro. "To redzam arī patlaban vakcinēšanās pret Covid-19 sakarā. Krievvalodīgie ir tā iedzīvotāju grupa, kas Latvijā ir mazāk gatava vakcinēties. Tas nav pārsteidzoši, jo Kremļa mediji sistemātiski dēmonizē rietumu vakcīnas un pagājušajā gadā vispār apšaubīja Covid-19 eksistenci un nopietnumu."

Kā cīnīties ar Krievijas dezinformāciju? "Internetā robežas ir diezgan abstraktas. Ja vietne tiek aizliegta Latvijā, tas nenozīmē, ka Latvijas auditorija (tai) nav sasniedzama. Tāpat var tikt izveidota jauna, tā ir cīņa ar vējdzirnavām," saka Mārcis Balodis un piemin "Baltnews" piemēru.

Pētnieks uzsver, ka jāveicina sabiedrības medijpratība. Turklāt, Baloža ieskatā, ir jānodrošina un jāveicina Latvijā vai ES valstīs radīta satura krievu valodā pieejamība, tostarp televīzija, radio un arī interneta mediji. "Tas nodrošinātu to, ka neatkarīgi no tā, kādu valodu cilvēks izmanto mājās, ir pieejams kvalitatīvs un objektīvs saturs. Vispār valsts pārvaldē kopumā būtu jāstrādā pie stratēģiskās komunikācijas, jo viens no dezinformācijas aspektiem, īpatnībām, ir, ka dezinformācija ir spēcīgākā tad, kad ir informācijas vakuums. Tad katrs meklē to informāciju kaut kur citur. Un tad, protams, parādās dezinformācijas vietnes, kuras piedāvā kaut kādu reizēm apšaubāmu vai patiešām nepamatotu redzējumu. Ja tas ir pirmais, ko cilvēks uztver, tad cilvēks visu tālāko informāciju, ko saņem, salīdzina ar to, ko saņēma pirmo," skaidro Balodis.

Šis ir viens no rakstiem projektā "Follow the Money" (Sekot naudai) Baltijas valstīs, ko atbalsta IJFE (Investigative journalism for Europe, Eiropas pētnieciskā žurnālistika).