Vakcinācija, nevis priekšlaicīga drošības pasākumu mazināšana, ir ceļš uz brīvību, uzsver Pavļuts  (150)

Preses konferencē Latvijas lielāko slimnīcu pārstāvji uzsvēra, ka gultu noslodzes rādītāji slimnīcās ir nemainīgi jau vairākus mēnešus un saglabājas diezgan augsti. Kā stāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis Haralds Plaudis, slimnīcā intensīvās terapijas nodaļā ārstējas pacienti, kas ir 65 gadus veci, kā arī citi darbspējīgā vecumā. Salīdzinot ar pagājušā gada nogali, kad intensīvajā terapijā ārstējas seniori vecumā virs 70 gadiem, šī tendence ir mainījusies. Tāpat ir vērojams arī citu profilu pacientu pieaugums, kas nav ar Covid-19 sasirgušie, sacīja Plaudis.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas virsārste Gunta Laizāne uzsvēra, ka, laikapstākļiem ārā paliekot saulainākiem un siltākiem, rodas sajūta, ka vīruss arī atkāpjas, taču tā nav. Viņa sacīja, ka vīrusa izplatība un cirkulācija notiek arī bērnu vidū, jo siltākā laikā ārā bērniem gribas vairāk pulcēties.

Raksturojot situāciju, Neatliekamās medicīniskās palīdzība dienesta (NMPD) Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne sacīja, ka dienā NMPD saņem vidēji 1600 līdz 1700 zvanus, no kuriem izbrauc pie aptuveni 1000 pacientiem. Zvani saistībā ar Covid-19 saslimšanu svārstās no 70 līdz 90 dienā, bet stacionāros nonāk 50-60% pacientu, skaidroja Krišjāne. Tāpat NMPD ir jāņem vērā teritoriālās atšķirības – visaugstākā saslimstība ar Covid-19 ir Rīgā, Pierīgā, kā arī Vidzemē.

Kā atklāja Krišjāne, sarežģītākais dienesta uzdevums ir pacientu plūsmas pareiza un piemērota organizācija, lai nogādātu pacientu tuvākajā ārstniecības iestādē, kas sniedz nepieciešamo pakalpojumu. Ja ir jāveic tālāki pārbraucieni, tad "riskējam ar operativitāti," viņa sacīja. Tāpat Krišjāne piebilda, ka NMPD nodrošina arī pacientu pārvešanu uz zemāka līmeņa stacionāriem, lai turpinātu ārstēšanos.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) akcentēja, ka, lai gan pēc sajūtām šobrīd varētu likties, ka esam līdzīgā situācijā kā pērnā gada maijā, kad vasarā bija saslimstības samazinājums, tomēr šogad ir citādi – "esam kā decembrī, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija veselības nozarē".

"Vakcinācija, nevis priekšlaicīga drošības pasākumu mazināšana, ir ceļš uz brīvību," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš sacīja, ka VM šobrīd nevar atbalstīt nekādu drošības pasākumu samazināšanu, ņemot vērā epidemioloģisjās situācijas pasliktināšanos, bet valdībai būtu jābūt gatavai pieņemt "plānu D" par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu, ja saslimstības līmenis turpinās paaugstināties.

"Pavasaris ir laiks, kad vakcinēties. Tas nav laiks, kad samazināt drošības pasākumus," uzsvēra Pavļuts.

Jau ziņots, ka VM, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti ar atklātu vēstuli vērsušies pie Saeimas un Ministru kabineta, izsakot bažas par šā brīža epidemioloģisko situāciju un nepieciešamo rīcību, lai novērstu strauju saslimstības palielinājumu.

Medicīnas iestāžu speciālisti brīdina, ka pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji skaidri parāda, ka epidemioloģiskā situācija būtiski pasliktinās. Saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.

Latvijā aptuveni 90% gadījumu izplatīts ir Covid-19 celms B.1.1.7 jeb daudz lipīgākais vīrusa Lielbritānijas variants. Sekas epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanas gadījumā var būt smagākas, tādēļ jāizvairās no tikšanās ar cilvēkiem ārpus savas mājsaimniecības, jāstrādā attālināti, ja tas ir iespējams, un jāievēro citi drošības pasākumi, teikts medicīnas speciālistu atklātajā vēstulē.