19,4% tiesnešu pēdējo piecu gadu laikā ir izjutuši tiešu vai netiešu spiedienu vai vēlmi ietekmēt lēmumu no medijiem, pirmdien, 10. maijā, Augstākās tiesas (AT) rīkotajā preses konferencē sacīja Latvijas Universitātes (LU) Antropoloģijas studiju nodaļas vadošā pētniece Aivita Putniņa.
35,8% respondentu apgalvoja, ka mediju spiedienu izjutuši reizēm, savukārt 44,8% aptaujāto tiesnešu nav izjutuši šādu ārējo ietekmi no mediju puses, liecina aptaujas rezultāti.
Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs, interpretējot tiesnešu aptaujas rezultātus, sacīja, ka šis mediju radītais spiediens izprotams kā vienpusējas informācijas atspoguļošana, kas, iespējams, no tiesneša skatupunkta, rada emocionālu fonu, kas uztverts kā spiediens.
"Protams, ka mediji nevar piespiest tiesnesi rīkoties. Runa ir par gadījumiem, kad medijos parādās vienpusēja informācija, kuras pamatā sabiedrība izdara vienpusējus secinājumus. Tas ir cilvēka dabā – lielai daļai cilvēku gribas būt labiem, un, ja daļa sabiedrības lamā, tas jebkuram būs nepatīkami," sacīja AT priekšsēdētājs.
Strupišs gan minēja, ka pats personīgi nevarot sūdzēties, ka mediji būtu viņu ietekmējuši, vai likuši apsvērt rīkoties pretēji likumam vai paša pārliecībai.
Aptaujā, ko pēc Tieslietu padomes aicinājuma veica LU pētnieces, tika noskaidrots, kā tiesneši vērtē Latvijas tiesu sistēmas, savas tiesas un savu kā tiesneša neatkarību. Tajā piedalījās 335 tiesneši jeb 61% no visu tiesnešu skaita.
Lielākās problēmas tiesneši saskata ne savā, bet tiesu sistēmas neatkarībā. Visvairāk tiesu sistēmu negatīvi ietekmē tas, ka likumdevējs un izpildvara nepietiekami ņem vērā Tieslietu padomes viedokli. Otrajā vietā ir mediju spiediens, kam seko politiskais spiediens.
Savukārt konkrētajā tiesā negatīvu spiedienu, tiesnešu ieskatā, rada Tieslietu ministrijas, mediju un ekonomiskais spiediens. Pašus tiesnešus visvairāk, 55% gadījumu, ietekmē mediji, kam seko sabiedrības viedoklis, lietu dalībnieki un to pārstāvji, kā arī politiķi un amatpersonas.
"Pētījums uzrāda salīdzinoši augstu politiskās ietekmes klātbūtni, kura visbiežāk izpaudusies tieši tieslietu ministra vai ministrijas izdarītajā spiedienā. Tiesnešus uztrauc arī lietas dalībnieku spiediens, citu tiesībsargājošo iestāžu darba kvalitāte, kas rezultātā ietekmē arī tiesnešu darbu," secinot sacīja Aivita Putniņa.
Jaunāka gadagājuma un zemāka stāža tiesneši ir biežāk pakļauti gan ārējam, gan iekšējam spiedienam, taču ir atvērtāki mācībām, kvalifikācijas paaugstināšanai un praktiskiem treniņiem, piemēram, darbam ar medijiem, atzina Putniņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
